Eiropas Savienība ir apņēmusies ciešā sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām, ārpussavienības valstīm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību veidot globālo darba kārtību pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā šādi:

• veicināt ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību ārpus ES saskaņā ar ES vērtībām, Eiropas Komisijas paziņojumu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem;
• sekmēt taisnīgu globalizāciju, cita starpā atbalstot starptautiskos darba standartus, kā arī atbalstot darbu regulējošo noteikumu iekļaušanu ar ES noslēgtos tirdzniecības līgumos un to izpildes kontroli;
• palīdzēt sagatavot kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis dalībai ES;
• veicināt augstus sociālos un nodarbinātības standartus kaimiņvalstīs un ar attīstības sadarbības palīdzību.

Eiropas Komisija gādā, lai nodarbinātība un sociālie aspekti tiktu ņemti vērā ES ārpolitikā, kā arī ES iekšpolitikas ārējā dimensijā.

Tas ietver tādas likumdošanas iniciatīvas kā ierosinātā Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un priekšlikums Regulai par tādu produktu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu.

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām un forumiem

Eiropas Savienība sadarbojas ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), kā arī ar G7, G20 un citām starptautiskām organizācijām un forumiem šādā nolūkā:

• lai veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem,
• lai sekmētu globalizācijas sociālo dimensiju,
• lai īstenotu Eiropas Savienības politikas ārējo dimensiju.

Starptautiskā darba organizācija

ES uztur ilgtermiņa stratēģiskas attiecības ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO).

Ar šo sadarbību ir iecerēts sekmēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Sadarbība starp ES un SDO ir vērsta uz to, lai veicinātu pamatprincipus un tiesības darbā, tostarp tirdzniecībā, un citās sociālās politikas jomās.

2024. gada februārī Eiropas Komisija ES vārdā pievienojās SDO Globālajai koalīcijai sociālā taisnīguma jautājumos.

ES kopā ar dalībvalstīm īsteno ar SDO kopīgus projektus un piedalās tās darbā, piemēram, ar ES deklarāciju palīdzību.

ESAO

Savā sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) ES atbalsta starptautisko standartu veicināšanu un īstenošanu atbildīgas darījumdarbības jomā nolūkā sekmēt uzņēmumu ieguldījumu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā.

ES finansē ESAO pētījumus, tostarp par pienācīgas rūpības veicināšanu attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbību globālajās piegādes ķēdēs, un ESAO ietvaros turpinās veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanu.

EMPL ĢD piedalās sarunās par ESAO juridiskajiem instrumentiem Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejā, pēdējā šāda veida dalība bija palīdzība izstrādāt 2022. gada Ieteikumu par labāku iespēju radīšanu jauniešiem.

Eiropas Padome

ES un Eiropas Padome jau ilgstoši sadarbojas darba tiesību veicināšanā. ES pašlaik sniedz finansiālu atbalstu ar Eiropas Padomi kopīgām programmām.

Tas ietver finansējumu juridisko profesiju pārstāvjiem paredzētiem kursiem cilvēktiesību jomā, tostarp saistībā ar sociālajām tiesībām, kā arī romu kopienas iekļaušanas veicināšanu vietējā līmenī visā Eiropā.  

G7

ES ir pilnībā iesaistījusies G7 (lielajā septiņniekā) — politiskā un ekonomiskā starpvaldību forumā, kurā piedalās Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis, kā arī Eiropas Savienība kā “neuzskaitīts” dalībnieks.

Pirmā oficiālā G7 darba un nodarbinātības ministru sanāksme (klātesot ministriem, kuru pārziņā ir attīstība) notika 2015. gadā, kad G7 prezidentvalsts bija Vācija.

G7 iniciatīvas nodarbinātības un sociālajā jomā ietver:

• ministru sanāksmes un to sagatavošana un turpmākās saistības — Nodarbinātības darba grupa tehniskā līmenī. Eiropas Komisija šajā jomā sagatavo ES līdzdalību un ieguldījumu;
• Vision Zero Fund, kura mērķis ir ar Komisijas finansiālu atbalstu veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un uzlabot veselību un drošību darbā globālajās piegādes ķēdēs.

G20

ES ir pilntiesīgs G20 dalībnieks. Tas ir starpvaldību forums, kurā darbojas 19 suverēnas valstis, kā arī Eiropas Savienība (ES) un Āfrikas Savienība (ĀS).

G20 valstu nodarbinātības ministri pirmo sanāksmi aizvadīja 2010. gadā Vašingtonā, un kopš tā laika šīs sanāksmes ir notikušas ik gadu.

G20 iniciatīvas sociālajā jomā ietver:

• G20 sieviešu dalības mērķi, ar kura palīdzību ir iecerēts uzlabot sieviešu dalību darba tirgū,
•  jaunatnes mērķi (“Antaljas mērķis”), kas vērsts uz riskam pakļauto jauniešu īpatsvara mazināšanu.

Diskusijas starp augstākā līmeņa ierēdņiem un darba grupās nu jau vairākus gadus notiek arī Nodarbinātības darba grupā, kur ES pārstāv Nodarbinātības ģenerāldirektorāts. Šī grupa seko līdzi, kā tās locekļiem izdodas īstenot G20 plānus nodarbinātības jomā, tostarp to, kuru ir pieņēmusi ES.

Paplašināšanās

ES tiecas uzlabot sociālo dimensiju 10 ES kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs. Tā atbalsta, apspriež un novēro sociālās un nodarbinātības politikas izstrādi atbilstīgi ES standartiem un pievienošanās kritērijiem.

Nodarbinātības ģenerāldirektorāts iesaistās, piemēram, kandidātvalstu vai potenciālo kandidātvalstu tiesību aktu saskaņošanā šādās ES tiesību sadaļās:

• strādājošo brīva pārvietošanās un sociālās drošības saskaņošana (2. sadaļa);
• sociālā politika un nodarbinātība (19. sadaļa);
• daļēji: izglītība un kultūra (attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību (26. sadaļa)).

Lai atbalstītu paplašināšanās procesā iesaistītās valstis ceļā uz ES, EMPL ĢD tās iesaista arī ES līmeņa ekspertu grupās un citās sistēmās un pamatiniciatīvās, ja tas ir atbilstīgi un to pieļauj attiecīgais juridiskais pamats.

Ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) ES finansiāli un tehniski atbalsta reformas, ko veic kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis.

ES kaimiņvalstis

ES sadarbojas ar kaimiņvalstīm saistībā ar sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem, īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku un reģionālas iniciatīvas, tādas kā:

• Savienība Vidusjūrai, kas aptver 15 Vidusjūras reģiona dienvidu, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis, kā arī visas ES valstis;
• Austrumu partnerība, kurā piedalās Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina.

Eiropas Komisija ar šīm valstīm apspriež līgumus, apmainās ar labas prakses piemēriem un atbalsta konkrētas darbības. Ar šo sadarbību iecerēts veicināt:

• labākus darba apstākļus un sociālo partneru attiecības;
• sociālo dialogu un efektīvas darba tirgus institūcijas;
• jauniešu nodarbināmību un nodarbinātību;
• pienācīgu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību.

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

ES tirdzniecības politikas mērķis ir nodrošināt, ka ekonomiskā attīstība iet roku rokā ar sociālo taisnīgumu, cilvēktiesību ievērošanu, augstiem nodarbinātības kvalitātes un vides standartiem. Tālab jaunākie ES tirdzniecības līgumi satur noteikumus par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību.

ES gādā, lai tirdzniecības politika veicinātu ilgtspējīgu attīstību, izmantojot:

• ES tirdzniecības nolīgumus;
• īpašus stimulus jaunattīstības valstīm (vispārējā preferenču shēma VPS+ un “Viss, izņemot ieročus”, EBA shēmas);
• tirdzniecības un attīstības politiku.

Attīstītās valstis un jaunie tirgi

Eiropas Komisija veicina starptautiskās darba tiesības divpusējos dialogos ar ārpussavienības valstīm un partneriem, tostarp īpašos darba tiesību dialogos un konsultācijās ar Taizemi, Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Ķīnu, Kanādu un Taivānu. 

Reģionālā sadarbība notiek ar Savienību Vidusjūrai, Austrumu partnerību, Āziju (ASEM) un Latīņameriku.

Šie dialogi un sadarbība notiek ar mērķi veicināt savstarpēju izpratni un datu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu.