Daudziem eiropiešiem papildpensija ir svarīgs ienākumu avots. Tā kā sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija lielākoties neattiecas uz papildu shēmām, ES ir vienojusies par īpašiem noteikumiem, kas aizsargā mobilo darba ņēmēju tiesības uz papildpensiju. Šie noteikumi attiecas uz pensiju shēmām, kas saistītas ar nodarbinātību (arodpensijām).

Kāpēc ir svarīgi aizsargāt tiesības uz papildpensiju?

Ir tādi papildpensiju shēmu noteikumi, kuru dēļ darba ņēmēji, kas pārceļas uz citu ES valsti, var zaudēt pensijas tiesības.

Shēmas dalībniekiem var būt izvirzīta prasība izpildīt zināmus nosacījumus, lai varētu nostiprināt viņu likumīgās pensijas tiesības. Piemēram, darbiniekam, kurš darbu pamet un pārceļas uz citu dalībvalsti, var nebūt pensijas tiesību, ja viņš pie attiecīgā darba devēja nav nostrādājis pietiekami ilgi.

Pat ja, darba ņēmējam izstājoties no shēmas, likumīgās pensijas tiesības ir nostiprinātas, inflācijas dēļ nākotnē to vērtība var samazināties, ja vien šīs pensijas tiesības netiek pienācīgi saglabātas, laika gaitā vērtību koriģējot.

Vienāda attieksme un pārrobežu maksājumi

Direktīva 98/49/EK par papildpensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām bija pirmais solis, lai likvidētu šķēršļus brīvībai pārvietoties, saglabājot tiesības uz papildpensiju. Zemāk ir direktīvas svarīgāko noteikumu īss kopsavilkums.

• Ja persona no pensiju shēmas izstājas, jo pārceļas uz citu dalībvalsti, tai ir jāsaglabā likumīgās pensijas tiesības tikpat lielā mērā kā personām, kuras paliek vienā un tajā pašā valstī.
• Papildpensiju shēmas dalībniekiem ir tiesības saņemt pensijas izmaksu jebkurā dalībvalstī.

Papildpensijas tiesību iegūšana un saglabāšana

2014. gada 16. aprīlī tika pieņemta Direktīva 2014/50/ES par papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu. Tā nosaka zemāk uzskaitītos minimālos standartus, kas aizsargā mobilo darba ņēmēju pensijas tiesības, un dalībvalstīm līdz 2018. gada 21. maijam tie bija jāiestrādā savos tiesību aktos.

1. Tiesību iegūšana
2. Pensijas tiesības tiek nostiprinātas ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc darba attiecību beigām.
3. Darbinieki savas iemaksas nevar zaudēt. Proti, ja darbinieks izstājas no pensiju shēmas, iekams viņam ir likumīgi piešķirtas pensijas tiesības, viņam tiek atlīdzinātas veiktās iemaksas.
4. Shēmas nedrīkst noteikt minimālo tiesību nostiprināšanas vecumu, kas pārsniedz 21 gadu.
2. Tiesību saglabāšana
3. Izstājoties no pensiju shēmas, darba ņēmējs saglabā pensijas tiesības tajā, ja vien viņš nepiekrīt tūlīt saņemt iemaksāto pensijas kapitālu.
4. Bijušā darba ņēmēja pensijas tiesības jāsaglabā samērīgā līmenī ar pašreizējo darba ņēmēju tiesībām. Saglabāšanas metode drīkst atšķirties atkarībā no shēmas rakstura. Piemēram, pensijas tiesību vērtību drīkst koriģēt atbilstoši
   • inflācijas vai algas līmenim (parasti shēmās ar noteiktu pensijas apmēru),
   • peļņai, ko no ieguldījumiem gūst shēma (parasti shēmās ar noteiktu iemaksu apmēru).
3. Informācija
4. Darba ņēmējiem ir tiesības uz informāciju par to, kā darba tiesisko attiecību izbeigšana ietekmētu viņu pensijas tiesības.
5. Bijušie darbinieki un apgādnieku zaudējušās personas (ja shēmā ir paredzēti apgādnieka zaudējuma pabalsti) ir tiesīgas saņemt informāciju par savu tiesību vērtību un turpmāko likteni.

Direktīva attiecas uz darba ņēmējiem, kuri pārceļas uz citām dalībvalstīm, taču dalībvalstis šos pašus standartus drīkst piemērot arī tiem darba ņēmējiem, kuri maina darbu valsts robežās.

Direktīva neattiecas uz papildpensiju pārvedamību, proti, iespēju profesionālās mobilitātes gadījumā pensijas tiesības pārcelt uz citu shēmu.

2020. gada 6. jūlijā Komisija pieņēma ziņojumu par Direktīvas 2014/50/ES piemērošanu.