Archive:Statistika par informācijas sabiedrību — mājsaimniecības un fiziskas personas

This article is outdated and has been archived on 01/09/2017 - for recent information on this topic see the article Digital economy and society statistics - households and individuals .

Dati iegūti: 2015.gada jūnija. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2017. gada jūnijā.

1. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam un platjoslas interneta pieslēgumam ES 28 dalībvalstīs 2007.–2014. gadā
(% no visām mājsaimniecībām).
Informācijas avots: Eurostat (isoc_pibi_hiac) un (isoc_pibi_hba)

2. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam 2009. un 2014. gadā
(% no visām mājsaimniecībām).
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)

3. diagramma. Mājsaimniecību piekļuve internetam pēc ienākumu kvartiles 2014. gadā (¹)
(% no visām mājsaimniecībām).
Informācijas avots: Eurostat (isoc_bde15b_h)

4. diagramma. Interneta izmantošanas biežums 2014. gadā
(% no 16–74 gadus veciem cilvēkiem).
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ifp_fu)

5. diagramma. Personas, kas izmantoja internetu ārpus mājām vai darbavietas 2012. un 2014. gadā (¹)
(% no 16–74 gadus veciem cilvēkiem).
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cimobi_dev)

6. diagramma. Personas, kas izmantoja internetu, lai iesaistītos sociālajos tīklos 2014. gadā
(% no 16–74 gadus veciem cilvēkiem).
Informācijas avots: Eurostat (isoc_bde15cua)

7. diagramma. Interneta krātuvju izmantošana datņu glabāšanai un apmaiņai 2014. gadā (¹)
(% no 16–74 gadus veciem cilvēkiem).
Informācijas avots: Eurostat (isoc_cicci_use)

8. diagramma. Personas, kas 12 mēnešos pirms apsekojuma veikšanas internetā pasūtījušas preces vai pakalpojumus privātai lietošanai, 2012. un 2014. gads
(% no 16–74 gadus veciem cilvēkiem).
Informācijas avots: Eurostat (isoc_ec_ibuy)

Šajā rakstā atspoguļoti jaunākie statistikas dati par dažādiem information society (angļu val.) aspektiem Eiropas Savienībā (ES), galveno uzmanību pievēršot fizisku personu un mājsaimniecību piekļuvei informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST) un to lietošanai. Informācijas sabiedrības attīstība tiek uzskatīta par īpaši svarīgu, lai apmierinātu sabiedrības un ES ekonomikas vajadzības.

Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) dažādos veidos ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi kā darbā, tā mājās, piemēram, sazinoties tiešsaistē vai iepērkoties internetā. ES šajā jomā ir izstrādājusi virkni politikas virzienu, sākot ar veselu nozaru, piemēram, e-komercijas, regulēšanu un beidzot ar centieniem aizsargāt fiziskas personas privātumu.

Galvenie statistikas rezultāti

Piekļuve internetam

IST kļuvušas brīvi pieejamas plašai sabiedrībai gan pieejamības, gan izmaksu ziņā. Robežšķirtne tika pārvarēta 2007. gadā, kad vairumam (55 %) mājsaimniecību ES 28 dalībvalstīs bija piekļuve internetam. Šis īpatsvars turpināja palielināties un 2014. gadā sasniedza 81 %, palielinoties vēl par 2 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2013. gadu.

Plaši izplatīts un izmaksu ziņā pieejams platjoslas pieslēgums ir viens no zināšanās balstītas informācijas sabiedrības veicināšanas līdzekļiem. Visās ES dalībvalstīs platjoslas pieslēgums bija visplašāk lietotais interneta piekļuves veids, ko 2014. gadā izmantoja 78 % no visām mājsaimniecībām ES 28 dalībvalstīs — kopš 2007. gada rādītājs palielinājies par 36 procentpunktiem; sk. 1. diagrammu.

Augstākais mājsaimniecību īpatsvars ar piekļuvi internetam (96 %) 2014. gadā reģistrēts Luksemburgā un Nīderlandē (sk. 2. diagrammu), savukārt Dānija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ziņoja, ka 2014. gadā piekļuve internetam bija vismaz deviņās no desmit mājsaimniecībām. Zemākais piekļuves internetam īpatsvars ES dalībvalstu vidū reģistrēts Bulgārijā (57 %). Tomēr Bulgārijā mājsaimniecību piekļuve internetam strauji palielinājās — to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir piekļuve internetam, no 2009. gada līdz 2014. gadam palielinājās par 27 procentpunktiem, un šo pieaugumu ES dalībvalstu vidū pārspēja tikai Grieķija (28 procentpunkti); Turcijā palielinājums bija nedaudz lielāks, proti, 30 procentpunkti. Čehija, Rumānija, Igaunija, Spānija, Ungārija un Itālija bija pārējās dalībvalstis, kurās šajā laikposmā novēroja palielinājumu par 20 vai vairāk procentpunktiem. Nav nekāds pārsteigums, ka salīdzinoši neliels palielinājums reģistrēts vairākās dalībvalstīs, kuras jau bija pietuvojušās maksimālajam līmenim, proti, Zviedrijā un Nīderlandē, savukārt Lietuva ziņoja par otro mazāko palielinājumu (6 procentpunkti), neskatoties uz to, ka tajā bija salīdzinoši zems piekļuves internetam īpatsvars (66 % 2014. gadā).

3. diagrammā redzams, ka ienākumu līmenis var ietekmēt mājsaimniecību piekļuves internetam līmeni. 2014. gadā ES 28 dalībvalstīs mājsaimniecību ar piekļuvi internetam īpatsvars bija no 60 % pirmajā ienākumu kvartilē (25 % no mājsaimniecībām ar zemākajiem ienākumiem), un tas palielinājās otrās un trešās ienākumu kvartiles mājsaimniecību vidū, sasniedzot 97 % ceturtās ienākumu kvartiles mājsaimniecību vidū (25 % mājsaimniecību ar augstākajiem ienākumiem). Šāda pamattendence bija vērojama visās ES dalībvalstīs — zemākais interneta piekļuves īpatsvars tika reģistrēts pirmās ienākumu kvartiles mājsaimniecību vidū, un tas palielinājās katrā nākamajā kvartilē, sasniedzot augstāko līmeni ceturtās ienākumu kvartiles mājsaimniecību vidū. Nav nekāds pārsteigums, ka dalībvalstis ar augstu kopējo interneta pieslēguma īpatsvaru, piemēram, Nīderlande un Luksemburga, ziņoja par salīdzinoši nelielām interneta pieslēguma īpatsvara atšķirībām dažādu ienākumu kvartiļu mājsaimniecību vidū. Turpretī lielākas atšķirības kopumā bija vērojamas dalībvalstīs ar zemāku vispārējo interneta pieslēguma īpatsvara līmeni — galvenokārt dienvidu un austrumu ES dalībvalstīs, kā arī Baltijas valstīs.

Ceturtās ienākumu kvartiles mājsaimniecību vidū atšķirības ES dalībvalstu starpā attiecībā uz mājsaimniecību ar interneta pieslēgumu īpatsvaru bija salīdzinoši nelielas — īpatsvara rādītājs bija no 93 % Bulgārijā līdz 100 % Luksemburgā; šajā diapazonā neietilpa vienīgi Itālija (90 %; 2013. gada dati) un Rumānija (85 %). Pirmās ienākumu kvartiles mājsaimniecību vidū atšķirības ES dalībvalstu starpā attiecībā uz mājsaimniecību ar interneta piekļuves īpatsvaru bija daudz lielākas — īpatsvara rādītājs bija no 29 % Rumānijā un Lietuvā līdz 89 % Luksemburgā un Nīderlandē; šajā diapazonā neietilpa Bulgārija (15 %).

Interneta lietošana

2014. gada sākumā mazliet vairāk nekā trīs ceturtdaļas (78 %) no visiem ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu (vismaz vienu reizi trijos mēnešos pirms aptaujas dienas). Internetu lietoja vismaz deviņi no desmit Dānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Zviedrijas, Somijas un Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem. Savukārt Portugālē, Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā un Rumānijā internetu lietoja mazāk nekā divas trešdaļas visu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

To ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kas ne reizi nebija lietojuši internetu, 2014. gadā bija 18 %, kas bija par 2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā un ievērojams samazinājums no 30 % 2009. gadā. Digitālajā programmā ir noteikts mērķis panākt, lai līdz 2015. gadam to ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kas nekad nav lietojuši internetu, nepārsniegtu 15 %.

Gandrīz divas trešdaļas (65 %) iedzīvotāju 2014. gadā lietoja internetu katru dienu — sk. 4. diagrammu —, vēl 10 % lietoja internetu vismaz vienu reizi nedēļā (taču ne katru dienu). Regulāru interneta lietotāju (vismaz vienu reizi nedēļā) īpatsvars interneta lietotāju vidū bija 75 % — tādējādi vienu gadu pirms noteiktā termiņa interneta lietošanas līmenis atbilda digitālajā programmā noteiktajam 75 % mērķim (šis mērķis bija noteikts 2015. gadam). Vērtējot interneta lietotājus ES, var secināt, ka tādu iedzīvotāju īpatsvars, kas internetu lietoja katru dienu, bija no 60 % Rumānijā un 76 % Čehijā un Polijā līdz 90 % Nīderlandē, Luksemburgā (92 %) un Itālijā (94 %). Arī Norvēģija (93 %) un Īslande (95 %) ziņoja par augstu interneta ikdienas lietotāju īpatsvaru interneta lietotāju vidū.

5. diagrammā parādīts mobilā interneta izmantojums, proti, piekļuve internetam ārpus mājas vai darba, kā arī interneta lietošana portatīvajā datorā vai portatīvajā ierīcē, izmantojot mobilo tālruņu tīklu vai bezvadu savienojumu. Diagrammā salīdzināti 2012. gada dati, kad 36 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74gadiem ES 28 dalībvalstīs izmantoja mobilo ierīci, lai piekļūtu internetam, un 2014. gada dati, kad šis rādītājs bija palielinājies līdz 51 %. Visbiežāk interneta savienojuma izveidošanai izmantoja mobilos tālruņus vai viedtālruņus, klēpjdatorus, piezīmjdatorus, tīmekļa klēpjdatorus, kā arī planšetdatorus. Zviedrijā, Dānijā un Apvienotajā Karalistē tika reģistrēts lielākais mobilā interneta lietotāju īpatsvars 2014. gadā — šajās valstīs aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem izmantoja internetu pārvietojoties. Turpretī Bulgārijā, Rumānijā un Itālijā ārpus mājas vai darbavietas internetu izmantoja aptuveni viena ceturtdaļa iedzīvotāju.

Viena no izplatītākajām darbībām tiešsaistē ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā bija iesaistīšanās sociālajos tīklos. Aptuveni puse (46 %) iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu, lai izmantotu sociālos tīklus, piemēram, tādas vietnes kā Facebook vai Twitter.

Vismaz seši no desmit Dānijas, Zviedrijas, Ungārijas, Luksemburgas un Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem izmantoja sociālo tīklu vietnes — šāds iedzīvotāju īpatsvars izmantoja sociālos tīklus arī Īslandē un Norvēģijā; Nīderlandē rādītājs bija nedaudz zemāks par šo līmeni (59 %). Otrā skalas galā bija četras ES dalībvalstis, kurās mazāk nekā četri no desmit iedzīvotājiem izmantojas šādas vietnes, proti, Francija, Polija, Itālija un Rumānija; šāda situācija bija arī Turcijā.

Mākoņdatošanas izmantošana datņu glabāšanai un apmaiņai

Pakalpojumi, kas balstīti uz mākoņdatošanas tehnoloģijām, ļauj lietotājiem glabāt datnes vai izmantot lietojumprogrammas uz servera interneta tīklā. Mākoņdatošanas pakalpojumi ir salīdzinoši jauni pakalpojumi salīdzinājumā ar tīmekļa lietojumprogrammām, ko izmanto, lai iesaistītos sociālajos tīklos, klausītos mūziku vai skatītos filmas. Viena no būtiskākajām problēmām, ar ko nākas saskarties, nosakot mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu, ir spēja skaidri nošķirt šos un citus tiešsaistes pakalpojumus. 7. diagrammā redzami divi rādītāji, kas saistīti ar to, kā iedzīvotāji izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus datņu glabāšanai un apmaiņai. 2014. gadā viens no pieciem (21 %) iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem ES 28 dalībvalstīs glabāja datnes interneta krātuvēs jeb, citiem vārdiem sakot, izmantoja mākoņdatošanas pakalpojumus. Vairāk nekā viena trešdaļa iedzīvotāju Nīderlandē, Zviedrijā, Luksemburgā, Apvienotajā Karalistē un Dānijā izmantoja interneta krātuves datņu glabāšanai, savukārt Lietuvā, Polijā un Rumānijā šos pakalpojumus šādam mērķim izmantoja mazāk nekā viens no desmit iedzīvotājiem.

Kā rāda sīkāk izstrādāti dati (sk. rakstu par internet and cloud services (angļu val.), salīdzinājumā ar citām elektroniskās datu apmaiņas iespējām interneta krātuves šim mērķim tika izmantotas retāk. Lai gan 2014. gadā 15 % ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju izmantoja interneta krātuves datņu apmaiņai, lielāka iedzīvotāju daļa izmantoja e-pasta lietojumprogrammas (44 %), USB datu nesējus, DVD vai tehnoloģiju “Bluetooth” (30 %), vai arī personīgās tīmekļa vietnes un sociālo tīklu vietnes (28 %). Lielākā daļa personu, kas lietoja mākoņus, novērtēja iespēju piekļūt datnēm no vairākām ierīcēm vai vietām. Taču ievērojama daļa iedzīvotāju vēl nebija informēta par mākoņdatošanas pakalpojumiem, neskatoties uz to, ka viņi bija interneta lietotāji. To interneta lietotāju vidū, kuri bija informēti par šādiem pakalpojumiem, bažas par drošību un privātumu bija būtiskākais aspekts, kura dēļ viņi neizmantoja šādus pakalpojumus.

Preču un pakalpojumu pasūtīšana

ES 28 dalībvalstīs ir palielinājies to cilvēku īpatsvars vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kuri internetā pasūtīja preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām, — 2014. gadā īpatsvara rādītājs sasniedza 50 %, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar 2012. gadu (sk. 8. diagrammu). Tādējādi gadu iepriekš tika sasniegts digitālās programmas mērķis panākt, lai līdz 2015. gadam 50 % iedzīvotāju iepirktos tiešsaistē. Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Zviedrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Vācijā un Somijā preces vai pakalpojumus internetā pasūtīja vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju, savukārt Itālijā un Bulgārijā šis īpatsvars bija gandrīz piektdaļa iedzīvotāju un aptuveni viena desmitdaļa Rumānijā. Procentpunktu izteiksmē lielākais pieaugums no 2012. līdz 2014. gadam bija vērojams Igaunijā — rādītājs strauji palielinājās par 26 procentpunktiem no 23 % 2012. gadā līdz 49 % 2014. gadā. Nākamais lielākais pieaugums ES dalībvalstu vidū bija vērojams Čehijā (11 procentpunkti); Īslandē tika reģistrēts 12 procentpunktu pieaugums.

Datu avoti un pieejamība

Straujā tehnoloģiju attīstība ar internetu un citiem jauniem IST lietojuma veidiem saistītās nozarēs rada problēmas statistikas jomā. Ņemot to vērā, šajā jomā ir notikusi ievērojama attīstība, pielāgojot statistikas instrumentus, lai apmierinātu pieprasījumu pēc jauniem datiem. Statistikas informāciju šajā jomā katru gadu izvērtē atkārtoti, lai apmierinātu lietotāju vajadzības un atspoguļotu tehnoloģiju straujo attīstību.

Šī pieeja ir atainota Eurostat apsekojumā par IST lietošanu mājsaimniecībās un individuālām vajadzībām. Šos ikgadējos apsekojumus izmanto, lai salīdzinātu IST virzīto izaugsmi, gan novērojot pamata mainīgo lielumu pārmaiņas laika gaitā, gan padziļināti aplūkojot citus aspektus konkrētā brīdī. Lai gan šis apsekojums sākotnēji bija veltīts piekļuves un pieslēgumu jautājumiem, tā tvērums vēlāk tika paplašināts, lai aptvertu dažādus tematus (piemēram, e-pārvaldību un e-komerciju) un sociāli ekonomisku analīzi (piemēram, reģionālās atšķirības, dzimumu specifiku, vecumu atšķirības, izglītību un personas nodarbinātības situāciju). Pielāgots arī apsekojuma tvērums attiecībā uz dažādām tehnoloģijām, lai ņemtu vērā jaunas produktu grupas un komunikācijas tehnoloģiju piegādes līdzekļus galalietotājiem.

Tvērums un definīcijas

Mājsaimniecību apsekojums aptver tās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens loceklis vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem. Mājsaimniecību piekļuve internetam attiecas uz to mājsaimniecību procentuālo daļu, kurām ir piekļuve internetam, lai ikviens šajā mājsaimniecībā varētu lietot internetu mājās, ja ir tāda vēlēšanās, kaut vai vienkārši nosūtot e-pasta vēstuli.

Interneta lietotājus definē kā visas personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas izmantojušas internetu trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas. Regulāri interneta lietotāji ir personas, kas trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas lietojušas internetu vidēji vismaz reizi nedēļā.

Pārskata periods šim apsekojumam bija 2014. gada pirmais ceturksnis; apsekojuma veikšanas laiks vairumā valstu bija otrais ceturksnis. 2014. gada apsekojumā bija iekļauts īpašs modulis par mākoņdatošanu, bet 2012. gada apsekojumā bija īpašs modulis par mobilo internetu.

Piekļuvei internetam visbiežāk lietotās vadu tehnoloģijas iedala platjoslas piekļuvē un iezvanpieejā pa parastu vai integrētā pakalpojumu cipartīkla (ISDN) tālruņa līniju. Platjosla ietver ciparu abonentlīnijas (DSL) un izmanto tehnoloģijas, kas nodrošina datu pārraidi lielā ātrumā. Platjoslas līnijas definē kā tādas, kurām ir par ISDN augstāka jauda, t. i., vienāda ar vai lielāka par 144 kbit/s. Piekļuvei internetam mājās visbiežāk lieto galddatorus un portatīvos datorus.

Mobilā interneta lietošana ir definēta kā interneta lietošana ārpus mājas vai darbavietas portatīvajos datoros vai portatīvajās ierīcēs, izmantojot mobilo tālruņu tīklus vai bezvadu savienojumus.

Mākoņdatošanas pakalpojumi piedāvā interneta krātuves datņu glabāšanai ar vai bez papildu iespējām apmainīties ar augšupielādētajām datnēm vai labot tās. Apsekojumā par to, kā IST izmanto mājsaimniecības un fiziskas personas, uzmanība tika pievērsta mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanai privātām vajadzībām.

Fizisku personu veikta preču un pakalpojumu pasūtīšana attiecas uz divpadsmit mēnešiem pirms apsekojuma un ietver apstiprinātas apmešanās vietas vai ceļojumu rezervācijas, finanšu ieguldījumu, telesakaru pakalpojumu, video spēļu vai lietojumprogrammu iegādi, kā arī informācijas pakalpojumus internetā, par kuriem tiek veikta tieša apmaksa. Šajā grupā nav iekļautas preces un pakalpojumi, ko, izmantojot internetu, iegūst bez maksas. Netiek iekļauti arī pasūtījumi, ko veic ar manuāli rakstītiem e-pasta ziņojumiem, SMS vai MMS īsziņām.

Konteksts

Novērtējot piekļuvi internetam un tā izmantošanu, platjoslas tehnoloģijas uzskata par svarīgām, jo tās sniedz lietotājiem iespēju ātri pārsūtīt lielus datu apjomus un saglabāt brīvas pieejas līnijas. Platjoslas pakalpojumu izplatību uzskata par izšķirošu rādītāju IST politikas veidošanas jomā. Plašu piekļuvi internetam, izmantojot platjoslas pieslēgumu, uzskata par būtisku, lai internetā varētu piedāvāt progresīvus pakalpojumus, tostarp e-komerciju, e-pārvaldību vai e-mācības. Ciparu abonentlīnijas (DSL) paliek galvenais platjoslas tehnoloģiju piegādes veids, lai gan arvien izplatītākas kļūst to alternatīvas, piemēram, kabeļu, satelītu, optisko kabeļu un bezvadu vietējo sakaru līniju lietošana.

Eiropas Komisija 2010. gada maijā pieņēma Paziņojumu par Digitālo programmu Eiropai (COM(2010) 245 galīgā redakcija) — stratēģiju, kā līdz 2020. gadam nodrošināt plaukstošu digitālu ekonomiku. Digitālā programma Eiropai ir viena no pamatiniciatīvām atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Tajā aprakstīti politikas virzieni un darbības, kuru mērķis ir panākt iespējami daudz ieguvumu visās sabiedrības un ekonomikas nozarēs, izmantojot digitālo laikmetu. Šī programma veltīta septiņām darbības prioritāšu jomām: digitālā vienotā tirgus izveidei, lielākai sadarbspējai, interneta uzticamības un drošības palielināšanai, daudz ātrākas interneta piekļuves nodrošināšanai, ieguldījumu veicināšanai izpētē un izstrādē, digitālo prasmju, iemaņu un iekļautības uzlabošanai un IST izmantošanai, lai risinātu problēmas, ar ko saskaras sabiedrība, piemēram, klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošanu.

Eiropas Komisija 2012. gadā pieņēma paziņojumu “Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā” (COM(2012) 529 final). Plašāks ES politikas mērķis ir nodrošināt un veicināt mākoņdatošanas straujāku ieviešanu visās tautsaimniecības nozarēs. Mākoņdatošana ir viena no stratēģiski svarīgām digitālajām tehnoloģijām, ko uzskata par ražīguma un labāku pakalpojumu būtisku veicinātāju.

Eiropas Komisija 2015. gada maijā pieņēma digital single market strategy (angļu val.) (COM(2015) 192), kas ir viena no tās būtiskākajām prioritātēm. Šī stratēģija aptver trīs galvenās jomās:

veicināt labāku piekļuvi precēm un pakalpojumiem tiešsaistē visā Eiropā,
izveidot optimālu vidi digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai, kā arī
nodrošināt, ka Eiropas ekonomikā un rūpniecībā pilnībā tiek izmantota digitālā ekonomika kā izaugsmes iespējamais virzītājspēks.

Skatiet arī

High-tech statistics - economic data (angļu val.)
High-tech statistics - employment (angļu val.)
Information society statistics - enterprises (angļu val.)
Digital economy and digital society statistics at regional level (angļu val.)
Innovation statistics (angļu val.)
Internet and cloud services - statistics on the use by individuals (angļu val.)
Internet use statistics - individuals (angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Zinātne, tehnoloģija un inovācija Eiropā — 2013. gada izdevums, statistikas uzziņu grāmata (angļu val.)
Zinātne, tehnoloģija un inovācija Eiropā — 2008. gada izdevums, statistikas grāmata (angļu val.)
Paziņojumi presei un citas publikācijas (angļu val.)

Galvenās tabulas

Statistika par informācijas sabiedrību (t_isoc), sk. (angļu val.):

Politikas rādītāji (t_isoc_pi)

Datori un internets mājsaimniecībās un uzņēmumos (t_isoc_ci)

Fizisku personu un uzņēmumu veikta e-komercija (t_isoc_ec)

Iedzīvotāju e-prasmes un IST kompetence uzņēmumos (t_isoc_sk)

Reģionālā informācijas sabiedrības statistika (t_isoc_reg)

Datubāze

Statistika par informācijas sabiedrību (isoc), sk. (angļu val.):

Politikas rādītāji (isoc_pi)

Datori un internets mājsaimniecībās un uzņēmumos (isoc_ci)

Fizisku personu un uzņēmumu veikta e-komercija (isoc_ec)

Iedzīvotāju e-prasmes un IST kompetence uzņēmumos (isoc_sk)

Reģionālā informācijas sabiedrības statistika pa NUTS reģioniem (isoc_reg)

Ārējas saites

OECD — Internet (angļu val.)