Ienākumu nabadzības statistika

Dati izgūti 2020. gada maijā.

Raksta atjauninājums plānots 2021. gada oktobrī.

This Statistics Explained article has been archived on 10 June 2021, for updated data see Living conditions in Europe - income distribution and income inequality.

Svarīgākais

Nabadzības riska rādītājs (pēc sociālajiem pārvedumiem) ES27 2018. gadā bija 16,8 %, gandrīz tāds pats kā 2017. gadā (16,9 %).

2018. gadā sociālie pārvedumi deva iespēju 8,2 % ES27 iedzīvotāju pārvarēt nabadzības slieksni.

20 % iedzīvotāju ar augstākajiem rīcībā esošajiem ienākumiem ES27 2018. gadā saņēma 5,1 reizi vairāk nekā tie 20 % iedzīvotāju, kuriem bija viszemākie rīcībā esošie ienākumi.

Nabadzības riska rādītājs, 2018. gads

Šajā rakstā ir analizēta jaunākā statistika par monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES). Dzīves līmeņu salīdzinājumu valstu starpā bieži balsta uz iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas naudas izteiksmē ir ekonomikas kopējā apjoma pamatmērījums, kuru dala ar iedzīvotāju skaitu, tādējādi nosakot valsts bagātību un labklājību. Taču šis galvenais rādītājs nesniedz informāciju par ienākuma sadali valstī un par nemonetāriem faktoriem, kam var būt liela nozīme iedzīvotāju labklājības noteikšanā.

Pilns raksts

Nabadzības riska rādītājs un slieksnis

Laikposmā no 2010. gada (laikrindas sākums) līdz 2011. gadam nabadzības riska rādītājs (pēc sociālajiem pārvedumiem) ES27 pieauga no 16,5 % līdz 16,9 %. Nākamajos divos gados šis rādītājs bija salīdzinoši stabils, bet 2014. gadā tas pieauga līdz 17,3 %. 2015. un 2016. gadā tika novērots mazāks pieaugums (par 0,1 procentpunktu katru gadu). 2017. gadā tika novērts pirmais vērā ņemamais samazinājums — rādītājs kritās līdz 16,9 %, bet 2018. gadā atkal bija vērojams neliels samazinājums par 0,1 procentpunktu. Pēdējos divos gadus, par kuriem pieejami dati, nabadzības riska rādītājs ES27 atkal bija atgriezies līmenī, kas līdzīgs laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam novērotajam līmenim.

Šis rādītājs par ES27, kas aprēķināts kā valstu rezultātu vidējā svērtā vērtība, dažādās ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras (sk. 1. attēlu). Septiņās dalībvalstīs, proti, Rumānijā (23,5 %), Latvijā (23,3 %), Lietuvā (22,9 %), Bulgārijā (22,0 %), Igaunijā (21,9 %), Spānijā (21,5 %) un Itālijā (20,3 %) par nabadzības riskam pakļautu 2018. gadā tika uzskatīta viena piektdaļa vai vairāk iedzīvotāju; šāda situācija bija vērojama arī Serbijā (24,3 %), Melnkalnē (23,6 %; 2017. gada dati), Turcijā (22,2 %; 2017. gada dati) un Ziemeļmaķedonijā (21,9 %). Dalībvalstīs mazākais nabadzības riska skarto personu īpatsvars tika konstatēts Čehijā (9,6 %), Somijā (12,0 %) un Slovākijā (12,2 %), bet Islandē (8,8 %; 2016. gada dati) nabadzības riska skarto iedzīvotāju īpatsvars bija vēl mazāks.

1. attēls. Nabadzības riska rādītājs un slieksnis, 2018. gads
Avots: Eurostat (ilc_li01) un (ilc_li02)

Noteiktais nabadzības riska slieksnis (norādīts arī 1. attēlā) ir 60 % no valsts medianālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. Valstu salīdzinājuma nolūkos to bieži izsaka ar pirktspējas līmeni (PSL), lai ņemtu vērā dzīves dārdzības atšķirības dažādās valstīs. Ienākuma vērtības attiecībā uz šo slieksni ES dalībvalstīs 2018. gadā bija ļoti dažādas — no PSL 3767 Rumānijā līdz PSL 13 923 Austrijā, bet Luksemburgas sliekšņa vērtība (PSL 19 295) nepārprotami bija vislielākā šajā diapazonā. Nabadzības slieksnis bija salīdzinoši zems arī Serbijā (PSL 3 136), Ziemeļmaķedonijā (PSL 3 298), Melnkalnē (PSL 3 906; 2017. gada dati) un Turcijā (PSL 3 916; 2017. gada dati), bet salīdzinoši augsts — Norvēģijā (PSL 15 780) un Šveicē (PSL 16 240).

Dažādu apakšpopulāciju risks saskarties ar monetāro nabadzību atšķiras

2018. gadā atšķirība starp ES27 vīriešu un sieviešu nabadzības riska rādītāju (pēc sociālajiem pārvedumiem) bija neliela — saskaņā ar jaunākajiem rādītājiem tas bija 15,5 % vīriešiem, kuri ir vismaz 16 gadus veci, salīdzinājumā ar augstāku rādītāju (17,2 %) sievietēm. Visas ES dalībvalstis, Apvienotā Karaliste, trīs EBTA valstis, kas norādītas 2. attēlā, un Turcija ziņoja, ka to iedzīvotāju vidū, kuri ir vismaz 16 gadus veci, augstāks nabadzības riska rādītājs ir sieviešu vidū. Lielākā dzimumu atšķirība 2018. gadā bija vērojama Lietuvā (sieviešu vidū rādītājs par 6,3 procentpunktiem augstāks nekā vīriešu vidū), Latvijā (6,1 procentpunkts), Igaunijā (5,5, procentpunkti) un Čehijā (4,6 procentpunkti). Īrija, Malta un Bulgārija ziņoja, ka sieviešu vidū nabadzības riska rādītājs bija vismaz par 3,0 procentpunktiem augstāks nekā vīriešu vidū. Vismazākā dzimumu atšķirība bija vērojama Francijā — nabadzības riska rādītājs sieviešu vidū bija nedaudz augstāks (0,2 procentpunkti). Turpretī Melnkalnē rādītājs bija par 1,2 procentpunktiem (2017. gada dati) augstāks vīriešu vidū; arī Ziemeļmaķedonijā rādītājs bija augstāks vīriešu vidū, taču tikai par 0,1 procentpunktu. Serbijā abu dzimumu rādītāji bija vienādi.

2. attēls. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālajiem pārvedumiem, vismaz 16 gadus vecas personas, 2018. gads
(%)
Avots: Eurostat (ilc_li02)

Nabadzības riska rādītāju atšķirības bija plašākas, klasificējot iedzīvotājus pēc to nodarbošanās statusa

Nabadzības riska ziņā bezdarbnieki ir īpaši neaizsargāta grupa (sk. 1. tabulu): gandrīz pusi (48,6 %) visu bezdarbnieku ES27 2018. gadā skāra nabadzības risks, un visaugstākais šis rādītājs bija Vācijā (69,4 %). Vēl 11 ES dalībvalstis (Lietuva, Malta, Latvija, Zviedrija, Bulgārija, Ungārija, Čehija, Igaunija, Slovākija, Spānija un Beļģija) ziņoja, ka 2018. gadā vismaz pusi bezdarbnieku ir skāris nabadzības risks.

1. tabula. Nabadzības riska rādītājs pēc sociālajiem pārvedumiem atbilstoši biežākajam nodarbošanās statusam, vismaz 18 gadus vecas personas, 2018. gads
(%)
Avots: Eurostat (ilc_li04)

Nabadzības riskam 2018. gadā bija pakļauta aptuveni viena no septiņām (14,4 %) pensionētajām personām ES27. Igaunijā (53,6 %), Latvijā (48,9 %) un Lietuvā (41,7 %) nabadzības risks pensionētu personu vidū bija salīdzinoši augsts, attiecīgi aptuveni 3,7, 3,4 un 2,9 reizes augstāks nekā vidēji ES27, bet nākamais augstākais rādītājs bija 28,5 % Bulgārijā.

Nodarbinātas personas nabadzības risks skāra ievērojami mazāk — vidēji ES27 2018. gadā tas bija 9,3 %. Samērā augsts nodarbināto personu īpatsvars ar nabadzības risku bija Rumānijā (15,3 %), nedaudz mazāks — Luksemburgā (13,5 %) un Spānijā (12,9 %), savukārt Itālija un Grieķija ziņoja, ka 2018. gadā nabadzības risks šajās valstīs apdraudēja vairāk nekā desmito daļu nodarbināto. Nodarbinātu personu nabadzības riska rādītājs sasniedza vismaz 10,0 % arī Serbijā, Apvienotajā Karalistē un Turcijā (2017. gada dati).

Nabadzības riska rādītāji nav vienādi mājsaimniecībām ar atšķirīgu sastāvu, proti, pieaugušo un apgādājamo bērnu skaitu

No visām mājsaimniecībām bez apgādājamiem bērniem (sk. 3. attēlu) nabadzības riskam visvairāk bija pakļauti tie cilvēki, kuri dzīvo vieni; 2018. gadā ES27 šādā situācijā bija 26,1 % vienas personas mājsaimniecību. Turpretī mājsaimniecībās, kurās ir divi vai vairāk pieaugušie, nabadzības riska rādītājs bija mazāks nekā puse no iepriekš minētā rādītāja, proti, 11,4 %; tāds pats rādītājs bija arī mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz vienam ir 65 vai vairāk gadi.

3. attēls. Nabadzības riska rādītājs pēc mājsaimniecības veida, mājsaimniecības bez apgādājamiem bērniem, 2018. gads
(%)
Avots: Eurostat (ilc_li03)

Lielākā daļa ES dalībvalstu ziņoja par līdzīgu tendenci — 2018. gadā visās ES dalībvalstīs visaugstākais nabadzības riska rādītājs to mājsaimniecību vidū, kurās nav apgādājamu bērnu, bija vienas personas mājsaimniecībās, izņemot Kipru, kur augstāks nabadzības riska rādītājs bija mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz vienam ir 65 vai vairāk gadi (21,7 % attiecībā pret 21,1 % vienas personas mājsaimniecībām). Līdzīga situācija tika novērota Ziemeļmaķedonijā, izņemot vienas personas mājsaimniecības, par kurām tika ziņots viszemākais rādītājs (8,5 %) no visiem trim analizētajiem mājsaimniecību veidiem.

9 no 27 ES dalībvalstīm nabadzības riska rādītājs mājsaimniecībās, kurās ir divi pieaugušie, no kuriem vismaz vienam ir 65 gadi vai vairāk, bija zemāks nekā rādītājs plašākā visu mājsaimniecību ar diviem vai vairākiem pieaugušajiem kategorijā, jo īpaši Dānijā, kur atšķirība bija 6,2 procentpunkti. Otrā līknes galā atradās Latvija, kur nabadzības riska rādītājs divu pieaugušo mājsaimniecībās, kurās vismaz vienam ir 65 gadi vai vairāk, bija par 13,3 procentpunktiem augstāks nekā visām mājsaimniecībām ar diviem vai vairākiem pieaugušajiem; atšķirība Maltā bija 12,4 procentpunkti. Spānijā rādītājs abu veidu mājsaimniecībās bija vienāds, bet Itālijā atšķirība bija tikai 0,1 procentpunkts (2017. gada dati).

Attiecībā uz mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem visaugstākais nabadzības riska rādītājs ES27 bija vienas personas mājsaimniecībās ar apgādājamiem bērniem — nabadzības riskam bija pakļauta vairāk nekā trešā daļa šādu mājsaimniecību (34,2 %)

Aplūkojot to mājsaimniecību rādītājus, kurās ir divi pieaugušie, to mājsaimniecību nabadzības risks, kurās ir tikai viens apgādājams bērns (12,1 %), bija nedaudz mazāk kā puse no to mājsaimniecību rādītāja, kurās ir trīs vai vairāk apgādājami bērni (24,5 %); sk. 4. attēlu.

4. attēls. Nabadzības riska rādītājs pēc mājsaimniecības veida, mājsaimniecības ar apgādājamiem bērniem, 2018. gads
(%)
Avots: Eurostat (ilc_li03)

Salīdzinot visus trīs mājsaimniecību veidus, kas norādīti 4. attēlā, visas ES dalībvalstis ziņoja, ka vismazākais nabadzības risks ir mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un vienu apgādājamu bērnu. Lielākā daļa ES dalībvalstu ziņoja, ka visaugstākais nabadzības riska rādītājs bija vienas personas mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem. Tomēr bija četri izņēmumi: Portugālē rādītājs vienas personas mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem bija par 3,3 procentpunktiem zemāks nekā mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem vai vairāk apgādājamiem bērniem, bet Rumānijā un Bulgārijā šī atšķirība bija daudz lielāka — attiecīgi 11,8 un 21,2 procentpunkti; Slovākijā rādītājs vienas personas mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem bija tāds pats kā mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem vai vairāk apgādājamiem bērniem. Visās četrās kandidātvalstīs, par kurām pieejami dati, rādītājs vienas personas mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem bija zemāks nekā mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trijiem vai vairāk apgādājamiem bērniem.

Kā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas līdzekli var izmantot sociālās aizsardzības pasākumus

To var panākt, piemēram, ar pabalstu sadali. Viens no veidiem, kā novērtēt sociālās aizsardzības pasākumu ietekmi, ir salīdzināt nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālajiem pārvedumiem (sk. 5. attēlu). Sociālie pārvedumi 2018. gadā samazināja ES27 iedzīvotāju nabadzības riska rādītāju no 25,0 % pirms pārvedumiem līdz 16,8 % pēc tiem, tādējādi ļaujot 8,2 % iedzīvotāju pārsniegt nabadzības slieksni. Bez sociālajiem pārvedumiem šiem cilvēkiem draudētu nabadzība.

5. attēls. Nabadzības riska rādītājs pirms un pēc sociālajiem pārvedumiem, 2018. gads
(%)
Avots: Eurostat (ilc_li02) un (ilc_li10)

Salīdzinot nabadzības riska rādītājus pirms un pēc sociālajiem pārvedumiem, redzams, ka sociālo pabalstu ietekme bija maza (ļaujot nabadzības slieksni pārkāpt ne vairāk kā 6,0 % cilvēku) Čehijā (6,0 %), Itālijā (5,6 %), Latvijā, Slovākijā (abās 5,5 %), Portugālē (5,4 %), Grieķijā (4,7 %) un Rumānijā (4,5 %). Šāda situācija bija vērojama arī Serbijā (5,3 %), Ziemeļmaķedonijā (3,8 %) un Turcijā (2,1 %; 2017. gada dati).

Relatīvās ietekmes ziņā sociālo pārvedumu rezultātā puse vai vairāk visu Somijas, un Īrijas iedzīvotāju, kuri bija pakļauti nabadzības riskam, pārvarēja šo slieksni; tāpat bija arī Islandē (2016. gada dati) un Norvēģijā.

Ienākumu nevienlīdzība

Valdības, politikas veidotāji un plaša sabiedrība nevar novērst nabadzību un sociālo atstumtību, neanalizējot sabiedrībā pastāvošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību.

6. attēls sniedz informāciju par ienākuma sadales nevienlīdzību 2018. gadā: saskaņā ar vidējo svērto rādītāju, kas aprēķināts, ņemot vērā katras ES dalībvalsts datus un iedzīvotāju skaitu, tie 20 % iedzīvotāju, kam bija lielākais ekvivalentais rīcībā esošais ienākums, guva 5,1 reizi lielāku ienākumu nekā tie 20 % iedzīvotāju, kam bija mazākais ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ES27. Šī attiecība ievērojami atšķīrās dalībvalstu starpā — no 3,0 Slovākijā līdz 6,0 vai vairāk Spānijā, Itālijā un Latvijā un vairāk nekā 7,0 Lietuvā un Rumānijā, sasniedzot 7,7 Bulgārijā. To 6. attēlā parādīto valstu vidū, kas nav ES dalībvalstis, Ziemeļmaķedonija (6,2) un Melnkalne (7,6; 2017. gada dati) ziņoja par līdzīgi augstu ienākuma sadales nevienlīdzības attiecību, bet Serbijā (8,6) un Turcijā (8,7; 2017. gada dati) attiecība bija augstāka nekā jebkurā no dalībvalstīm.

6. attēls. Ienākuma sadales nevienlīdzība, ienākumu kvintiļu attiecības indekss; 2018. gads
Avots: Eurostat (ilc_di11)

Nevienlīdzība apakšpopulācijām ir būtiska arī no politikas viedokļa. Viena no īpaši nozīmīgām grupām ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas daļēji ir saistīts ar to, ka ES arvien palielinās 65 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars. Liela nozīme vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības novēršanā var būt pensiju sistēmām. Šajā saistībā ir interesanti salīdzināt vecāka gadagājuma cilvēku ienākumus ar pārējo iedzīvotāju ienākumiem.

Visās ES27 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku medianālais ienākums 2018. gadā bija 91 % no to iedzīvotāju medianālā ienākuma, kuri ir jaunāki par 65 gadiem

Četrās ES dalībvalstīs (Luksemburgā, Francijā, Grieķijā un Itālijā) 65 gadus vecu un vecāku cilvēku medianālais ienākums bija lielāks nekā to cilvēku medianālais ienākums, kuri ir jaunāki par 65 gadiem (sk. 7. attēlu). Šāda situācija bija vērojama arī četrās attēlā norādītajās kandidātvalstīs. Ungārijā, Spānijā, Austrijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Slovākijā 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku medianālais ienākums bija 90–100 % no to personu medianālā ienākuma, kas ir jaunākas par 65 gadiem. Tāda pati situācija bija arī Islandē (2016. gada dati) un Norvēģijā. Attiecība zem 80 % tika reģistrēta Horvātijā, Beļģijā, Dānijā, Bulgārijā, Čehijā, Maltā un Baltijas dalībvalstīs; zemākais rādītājs bija 64 %, 58 % un 57 % attiecīgi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Kopumā salīdzinoši zemās attiecības varētu atspoguļot salīdzinoši zemās piešķirtās pensijas.

7. attēls. Relatīvā medianālā ienākuma attiecība, 2018. gads
Avots: Eurostat (ilc_pnp2)

Nabadzības dziļumu, kas palīdz skaitliski izteikt, cik nabadzīgi ir nabadzīgie cilvēki, var izmērīt, izmantojot relatīvo mediānas nabadzības riska plaisu. To personu medianālais ienākums, kuras pakļautas nabadzības riskam, ES27 2018. gadā bija vidēji 24,5 % zem nabadzības sliekšņa (sk. 8. attēlu). Šis nabadzības slieksnis ir 60 % no visu personu valsts medianālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma.

8. attēls. Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa, 2018. gads
(%)
Avots: Eurostat (ilc_li11)

No visām ES dalībvalstīm Rumānijā nabadzības riskam pakļauto personu medianālais ienākums bija vēl mazāks nekā nabadzības slieksnis (proti, 35,2 %). Par 25,0 % lielākām plaisām ziņoja arī Itālija, Grieķija, Horvātija, Spānija, Lietuva, Latvija, Bulgārija un Slovākija. Plaisas Ziemeļmaķedonijā (37,7 %) un Serbijā (37,4 %) bija augstākas nekā jebkurā no dalībvalstīm; tās bija salīdzinoši augstas arī Melnkalnē (34,0 %) un Turcijā (26,4 %; 2017. gada dati). Mazākā nabadzības riska plaisa ES dalībvalstu vidū tika novērota Somijā (14,2 %), kam sekoja Čehija (15,0 %) un Īrija (15,3 %). Arī Islandē tā bija līdzīgi zemā līmenī (15,3 %; 2016. gada dati).

Tabulu un grafiku izejas dati

Income poverty statistics: tables and figures (angļu val.)

Datu avoti

Šajā rakstā izmantotie dati galvenokārt ir atvasināti no mikrodatiem, kas iegūti pētījumā “ES statistika attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC). EU-SILC dati tiek apkopoti katru gadu un ir galvenais statistikas avots, ar ko nosaka ienākumus un dzīves apstākļus Eiropā; tie ir arī tādas informācijas galvenais avots, kuru izmanto, lai saistītu dažādus aspektus, kas attiecas uz mājsaimniecību un indivīdu dzīves kvalitāti. Atsauces populāciju attiecībā uz šajā rakstā iekļauto informāciju veido visas privātās mājsaimniecības un to pašreizējie locekļi, kas datu apkopošanas laikā dzīvoja ES dalībvalsts teritorijā; personas, kas dzīvo kolektīvās mājsaimniecībās un institūcijās, parasti netiek iekļautas mērķa populācijā. ES un eirozonas dati ir valstu iedzīvotāju datu vidējais svērtais rādītājs.

Mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu nosaka, saskaitot visus monetāros ienākumus, ko no kāda ienākumu avota saņēmis katrs mājsaimniecības loceklis (tostarp ienākumus no darba, ieguldījumiem un sociālajiem pabalstiem), kā arī mājsaimniecības līmenī saņemtos ienākumus un atskaitot samaksātos nodokļus un sociālā nodrošinājuma iemaksas. Lai atspoguļotu mājsaimniecību lieluma un sastāva atšķirības, šo kopējo vērtību izdala ar “ekvivalento pieaugušo” skaitu, izmantojot standarta (ekvivalences) skalu — tā dēvēto “modificēto ESAO” skalu ar šādiem svēruma koeficientiem: 1,0 pirmajam mājsaimniecības pieaugušajam, 0,5 visiem pārējiem mājsaimniecības locekļiem, kas ir 14 gadus veci vai vecāki, un 0,3 mājsaimniecības locekļiem, kas ir jaunāki par 14 gadiem. Iegūto skaitli sauc par ekvivalento rīcībā esošo ienākumu, un to piešķir katram mājsaimniecības loceklim. Attiecībā uz nabadzības rādītājiem ekvivalento rīcībā esošo ienākumu aprēķina no katras mājsaimniecības kopējā rīcībā esošā ienākuma, ko izdala ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu; tādējādi tiek uzskatīts, ka katrai mājsaimniecības personai ir vienāds ekvivalentais ienākums.

Visās valstīs ienākumu pārskata periods ir fiksēts 12 mēnešu periods (piemēram, iepriekšējais kalendāra vai taksācijas gads), izņemot Apvienoto Karalisti, kurā ienākumu pārskata periods ir kārtējais apsekojuma gads, un Īriju, kur apsekojumu veic pastāvīgi un informāciju par ienākumu apkopo par 12 mēnešiem pirms apsekojuma.

Nabadzības riska rādītājs ir to cilvēku īpatsvars, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir zem nabadzības riska sliekšņa, kas noteikts 60 % apmērā no valsts medianālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. Atbilstīgi Eiropadomes lēmumiem nabadzības riska rādītāju mēra attiecībā uz katras ES dalībvalsts situāciju, un visām valstīm netiek piemērota kopēja sliekšņa vērtība. Nabadzības riska rādītāju var izteikt pirms un pēc sociālajiem pārvedumiem, un to starpība ir valstu sociālo pārvedumu hipotētiskā ietekme uz nabadzības riska samazināšanu. Vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas uzskata par ienākumiem pirms pārvedumiem un neuzskata par sociālajiem pārvedumiem. Ir pieejami dažādi šā rādītāja sadalījumi, piemēram, saistībā ar vecumu, dzimumu, nodarbošanās statusu, mājsaimniecības veidu vai izglītības līmeni. Jāpiebilst, ka šis rādītājs attiecas nevis uz labklājību, bet gan uz maziem kārtējiem ienākumiem (salīdzinot ar citiem attiecīgās valsts iedzīvotājiem).

Šā raksta tabulās izmanto šādus apzīmējumus:

Vērtība slīprakstā	datu vērtība ir izteikta kā prognoze, provizoriska vērtība vai aplēse, tādēļ tā var mainīties;
:	nav pieejams, konfidenciāla informācija vai neuzticami dati.

Konteksts

Eiropadomes sanāksmē Lākenē 2001. gada decembrī Eiropas valstu un valdību vadītāji apstiprināja pirmo kopējo statistisko rādītāju kopumu attiecībā uz sociālo atstumtību un nabadzību, kuru pastāvīgi papildina Sociālās aizsardzības komitejas apakšgrupa, kas nodarbojas ar rādītājiem. Šie rādītāji ir būtiska atvērtās koordinācijas metodes sastāvdaļa, kas palīdz uzraudzīt ES dalībvalstu panākto progresu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā.

EU-SILC ir informācijas avots ES statistikai attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem, it īpaši attiecībā uz rādītājiem saistībā ar sociālo iekļaušanu. Saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Eiropadome 2010. gada jūnijā pieņēma pamatmērķi sociālās iekļaušanas jomā, proti, līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2008. gadu, ES vajadzētu būt par vismaz 20 miljoniem mazāk tādu cilvēku, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība. EU-SILC ir informācijas avots, kuru izmanto, lai uzraudzītu šā pamatmērķa īstenošanas progresu, ko mēra, izmantojot rādītāju, kurā apvienots nabadzības riska rādītājs, smagas materiālās nenodrošinātības rādītājs un procentuālais to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti — lai uzzinātu plašāku informāciju, sk. rakstu par cilvēkiem, kurus apdraud nabadzības vai sociālās atstumtības risks.

Tieša piekļuve

Citi raksti

Tabulas

Datubāze

Tematiskā sadaļa

Publikācijas

Metodika

Tiesību akti

Vizualizācija

Ārējās saites

Dzīves apstākļi Eiropā

Living conditions in Europe — income distribution and income inequality (angļu val.)
Living conditions in Europe — poverty and social exclusion (angļu val.)

Iedzīvotāju apakšgrupas

Being young in Europe today — living conditions for children (angļu val.)
Children at risk of poverty or social exclusion (angļu val.)
Disability statistics — poverty and income inequalities (angļu val.)

Statistikas grāmatas

Ageing Europe — 2019. gada izdevums (angļu val.)
Living conditions in Europe — 2018. gada izdevums (angļu val.)
Monitoring social inclusion in Europe — 2017. gada izdevums (angļu val.)

Ziņu izlaidumi

Downward trend in the share of persons at risk of poverty or social exclusion in the EU (angļu val.)
Can you afford to heat your home? (angļu val.)
Young people in work and at risk of poverty (angļu val.)
1 in 7 pensioners at risk of poverty in the EU (angļu val.)
Can you afford a car? (angļu val.)
EU — One in three people unable to face unexpected financial expenses (angļu val.)
How much do social transfers reduce poverty? (angļu val.)
At risk of poverty visualised (angļu val.)
Young people living with their parents (angļu val.)
1 in 4 young people in overcrowded households (angļu val.)

Income and living conditions (t_ilc) (angļu val.)

Income and living conditions (angļu val.)

Vispārīga informācija par metodiku

EU statistics on income and living conditions (EU-SILC) methodology (angļu val.)
Income and living conditions (ESMS metadatu datne — ilc_esms) (angļu val.)
Income and living conditions dataset — description (angļu val.)

Detalizēti dokumenti

Comparative EU Statistics on Income and Living Conditions: Issues and Challenges (Starptautiskās konferences par salīdzinošo ES statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem protokols, Helsinki, 2006. gada 6.–8. novembris) (angļu val.)
How does attrition affect estimates of persistent poverty rates? The case of European Union statistics on income and living conditions (EU-SILC) (angļu val.)
Individual employment, household employment and risk of poverty in the EU — A decomposition analysis — 2013. gada izdevums (angļu val.)
Statistical matching of EU-SILC and the Household Budget Survey to compare poverty estimates using income, expenditures and material deprivation — 2013. gada izdevums (angļu val.)
Using EUROMOD to nowcast poverty risk in the European Union — 2013. gada izdevums (angļu val.)

Regula (EK) Nr. 1177/2003 (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula (EK) Nr. 1553/2005 (2005. gada 7. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)
Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai
ES tiesību aktu kopsavilkumi: ES statistika attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem
ES tiesību aktu kopsavilkumi: Valsts atbalsta procedūras noteikumi

Employment and social analysis, sk. (angļu val.):