Archive:Valdības finanšu statistika

Dati iegūti 2020. gada 22. aprīlī.

Raksta atjauninājums plānots 2021. gada jūlijā.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

This Statistics Explained article has been archived on 7 December 2020.

Highlights

ES 27 dalībvalstīs valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP palielinājās no -0,4 % 2018. gadā līdz -0,6 % 2019. gadā; 2018. gadā konstatēts zemākais deficīts pieejamajās laikrindās.

Valdības parāda attiecība pret IKP ES 27 dalībvalstīs samazinājās no 79,6 % 2018. gada beigās līdz 77,8 % 2019. gada beigās.

2019. gada beigās valdības parāda attiecība pret IKP bija robežās no 8,4 % Igaunijā līdz 176,6 % Grieķijā.

Vispārējās valdības parāds, 2018. un 2019. gads
(vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds, % no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10dd_edpt1)

Šajā rakstā aplūkotas valdības finanšu statistikas galveno datu izmaiņas Eiropas Savienībā (ES) un eurozonā (EZ 19 dalībvalstīs). Īpaša vērība pievērsta valsts vispārējās valdības budžeta deficītam, bruto parādam, kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem, kā arī nodokļiem un sociālajām iemaksām, kas ir galvenie valdības ieņēmumu avoti.

Full article

Ievads

Valdības finanšu statistikā ir iekļauti ļoti būtiski rādītāji ES dalībvalstu tautsaimniecības stāvokļa noteikšanai. Atbilstīgi ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumiem dalībvalstis apņēmušās nodrošināt, ka to budžeta deficīts un parāds nepārsniedz noteiktu līmeni: dalībvalsts valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un valdības parāds nedrīkst pārsniegt 60 % no IKP. Ja dalībvalsts neievēro šos sliekšņus, tiek sākta t. s. pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (EDP). Šai procedūrai ir vairāki posmi, tostarp iespēja piemērot sankcijas, lai mudinātu attiecīgo dalībvalsti īstenot atbilstīgus pasākumus situācijas uzlabošanai. Šie paši budžeta deficīta un parāda ierobežojumi ir arī kritēriji, kas jāizpilda, lai pievienotos ekonomiskajai un monetārajai savienībai (EMS) un attiecīgi ieviestu eiro valūtu. Turklāt integrēto ekonomikas un nodarbinātības pamatnostādņu jaunākajā pārskatītajā redakcijā (pārskatīšana notika, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020” — stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei) ir iekļauta pamatnostādne publisko finanšu kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanai.

Valdības budžeta deficīts (konsolidētā vispārējās valdības sektora neto aizņēmumi, izteikti procentos no IKP) 2019. gadā gan ES 27 dalībvalstīs, gan eurozonā (EZ 19 dalībvalstīs) salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājās. Abās valstu grupās samazinājās vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP.

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums/deficīts

ES 27 dalībvalstīs valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP palielinājās no -0,4 % 2018. gadā līdz -0,6 % 2019. gadā, un šis rādītājs pieauga arī EZ 19 dalībvalstīs, kur tas palielinājās no -0,5 % līdz -0,6 %. ES 27 dalībvalstīs un eurozonā 2018. gadā deficīts bija zemākais pieejamajās laikrindās.

No 27 ES dalībvalstīm 16 valstīs — Dānijā (+3,7 %), Luksemburgā (+2,2 %), Bulgārijā (+2,1 %), Kiprā un Nīderlandē (abās +1,7 %), Grieķijā (+1,5 %), Vācijā (+1,4 %), Austrijā (+0,7 %), Slovēnijā, Maltā un Zviedrijā (visās +0,5 %), Horvātijā un Īrijā (abās +0,4 %), Čehijā un Lietuvā (abās +0,3 %), kā arī Portugālē (+0,2 %) — 2019. gadā tika reģistrēts valdības budžeta pārpalikums.

No 27 ES dalībvalstīm 9 valstīs, proti, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Somijā, Slovākijā, Itālijā, Beļģijā, Ungārijā un Spānijā, 2019. gadā reģistrētais deficīts bija mazāks par 3,0 % no IKP. Divās no ES 27 dalībvalstīm deficīts bija augstāks vai vienāds ar 3,0 % no IKP — tās bija Francija (-3,0 %) un Rumānija (-4,3 %) (sk. 1. diagrammu).

1. diagramma. Valsts bilance, 2018. un 2019. gads
(vispārējās valdības sektora neto aizņēmumi (-) vai neto aizdevumi (+), % no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10dd_edpt1)

Salīdzinājumā ar 2018. gadu vispārējās valdības bilance (attiecībā pret IKP) 2019. gadā uzlabojās 13 no 27 ES dalībvalstīm, kā arī Apvienotajā Karalistē — lielākie uzlabojumi bilancē (par vismaz 1 procentpunktu no IKP) tika novēroti Kiprā (+5,4 procentpunkti no IKP) un Dānijā (+2,9 procentpunkti no IKP). Kipras uzlabojums 2019. gadā galvenokārt izriet no salīdzinājuma ar 2018. gadu, kad Cyprus Cooperative Bank Ltd. (CCB) pārstrukturēšana — CCB labās daļas pārdošana un tai sekojoša pārējās “sliktās bankas” iekļaušana valsts finansēs — ietekmēja vispārējās valdības kontus.

Kipra un Portugāle pēc 2018. gadā pieredzētā deficīta 2019. gadā panāca pārpalikumu, bet nevienā dalībvalstī, kurā iepriekš bija sabalansēta valdības bilance, netika panākts pārpalikums. Bulgārija, Dānija, Īrija, Grieķija, Horvātija, Nīderlande un Austrija 2019. gadā reģistrēja lielāku pārpalikumu nekā 2018. gadā.

Nevienā dalībvalstī, kur iepriekš bija valdības budžeta pārpalikums, neradās deficīts. Beļģija, Spānija, Francija, Polija, Rumānija, Slovākija un Somija 2019. gadā reģistrēja lielāku deficītu nekā 2018. gadā. Nevienā dalībvalstī 2019. gadā nebija tāds pats deficīts kā 2018. gadā. Igaunijā, Itālijā, Latvijā un Ungārijā 2019. gadā deficīts bija mazāks nekā 2018. gadā.

1. tabula. Valsts bilance un vispārējās valdības parāds, 2016.–2019. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10dd_edpt1)

Valdības parāds

Valdības parāda attiecība pret IKP ES 27 dalībvalstīs samazinājās no 79,6 % 2018. gada beigās līdz 77,8 % 2019. gada beigās un EZ 19 dalībvalstīs — no 85,8 % līdz 84,1 % (sk. 2. diagrammu).

Pavisam 11 no ES 27 dalībvalstīm 2019. gada beigās parāda līmenis pārsniedza 60 % no IKP: augstākais līmenis tika reģistrēts Grieķijā (176,6 %), un nākamās valstis ar augstāko parāda līmeni bija Itālija (134,8 %), Portugāle (117,7 %), Beļģija (98,6 %), Francija (98,1 %), Kipra un Spānija (abās 95,5 %).

Zemākā valdības parāda attiecība pret IKP bija Igaunijā (8,4 %), Bulgārijā (20,4 %), Luksemburgā (22,1 %), Čehijā (30,8 %), Dānijā (33,2 %), Zviedrijā (35,1 %) un Rumānijā (35,2 %).

2. diagramma. Vispārējās valdības parāds, 2018. un 2019. gads
(vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds, % no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10dd_edpt1)

Valdības parāda attiecība pret IKP 2019. gada beigās salīdzinājumā ar 2018. gada beigām palielinājās četrām no 27 ES dalībvalstīm, savukārt tā pazeminājās 21 dalībvalstī — lielākais pazeminājums tika reģistrēts Kiprā (-5,1 procentpunkts no IKP), Īrijā (-4,8 procentpunkti no IKP), Grieķijā (-4,6 procentpunkti no IKP), Slovēnijā un Portugālē (-4,3 procentpunkti no IKP), kā arī Ungārijā (-3,9 procentpunkti no IKP).

Itālijas un Francijas parāda attiecība pret IKP laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam saglabājās nemainīga.

Laikā no 2018. gada beigām līdz 2019. gada beigām parāda attiecība pret IKP palielinājās Lietuvā (2,4 procentpunkti), Luksemburgā (1,1 procentpunkts), Rumānijā (0,5 procentpunkti) un Igaunijā (0,1 procentpunkts).

Valdības ieņēmumi un izdevumi

Vispārējās valdības sektora nozīmi ekonomikā var novērtēt, ņemot vērā vispārējās valdības kopējo ieņēmumu un izdevumu procentos izteikto daļu no IKP. ES 27 dalībvalstīs kopējie vispārējās valdības ieņēmumi 2019. gadā bija 46,2 % no IKP (tāpat kā 2018. gadā), bet izdevumi bija 46,7 % no IKP (palielinājums no 46,6 % 2018. gadā). EZ 19 dalībvalstīs kopējie vispārējās valdības izdevumi 2019. gadā bija 47,1 % no IKP (palielinājums no 47,0 % 2018. gadā) un kopējie ieņēmumi — 46,5 % no IKP (tāpat kā 2018. gadā). Sk. 3. diagrammu.

3. diagramma. Kopējo izdevumu un kopējo ieņēmumu izmaiņas, 2009.–2019. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

2009. gadā kopējie izdevumi (procentos no IKP) ES 27 dalībvalstīs bija 50,6 % no IKP un EZ 19 dalībvalstīs — 50,9 % no IKP. Kopējie izdevumi kā daļa no IKP abās valstu grupās samazinājās laikā no 2010. gada līdz 2011. gadam, palielinājās 2012. gadā un pēc tam samazinājās līdz 2018. gadam, bet 2019. gadā atkal mazliet pieauga.

Laikā no 2011. gada līdz 2018. gadam gan ES 27 dalībvalstīs, gan EZ 19 dalībvalstīs vispārējās valdības kopējie izdevumi absolūtos skaitļos palielinājās lēnāk nekā vispārējās valdības kopējie ieņēmumi — tādējādi samazinājās deficīts. Taču 2019. gadā gan ES 27 dalībvalstīs, gan EZ 19 dalībvalstīs izdevumi auga straujāk nekā ieņēmumi, tādēļ deficīts palielinājās.

4. diagramma. Kopējo izdevumu un kopējo ieņēmumu izmaiņas, 2009.–2019. gads
(miljardi EUR)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Lai gan laikā no 2009. gada līdz 2019. gadam ES 27 dalībvalstīs vispārējās valdības izdevumi kopumā palielinājās par 1148 miljardiem EUR, vispārējās valdības ieņēmumi šajā valstu grupā tajā pašā periodā palielinājās par 1709 miljardiem EUR. Tomēr laikposmā no 2018. gada līdz 2019. gadam valdības izdevumi pieauga par 217 miljardiem EUR, bet valdības ieņēmumi palielinājās par 195 miljardiem EUR. EZ 19 dalībvalstīs laikposmā no 2009. gada līdz 2019. gadam vispārējās valdības izdevumi palielinājās par 889 miljardiem EUR, bet ieņēmumi palielinājās par 1389 miljardiem EUR. Laikposmā no 2018. gada līdz 2019. gadam valdības izdevumi palielinājās par 179 miljardiem EUR, savukārt valdības ieņēmumi palielinājās par 155 miljardiem EUR (sk. 4. diagrammu).

Vispārējās valdības izdevumu un ieņēmu līmenis ES 27 dalībvalstīs ievērojami atšķiras (sk. 5. diagrammu). 2019. gadā apvienoto vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu līmenis procentos no IKP bija visaugstākais (virs 100 %) šādās dalībvalstīs: Francijā, Somijā, Dānijā un Beļģijā; arī Norvēģijā līmenis pārsniedza 100 %. Septiņas no 27 ES dalībvalstīm (Īrija, Rumānija, Lietuva, Bulgārija, Malta, Latvija un Igaunija), kā arī Apvienotā Karaliste ziņoja par salīdzinoši zemu apvienoto līmeni (zem 80 % no IKP) 2019. gadā.

5. diagramma. Valdības ieņēmumi un izdevumi, 2019. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

ES 27 dalībvalstīs svarīgākie vispārējās valdības kopējo ieņēmumu komponenti ir nodokļi un neto sociālās iemaksas (sk. 6. diagrammu). 2019. gadā nodokļi veidoja 58,1 % no kopējiem ieņēmumiem ES 27 dalībvalstīs un 56,8 % EZ 19 dalībvalstīs, savukārt neto sociālās iemaksas veidoja 30,8 % no kopējiem ieņēmumiem ES 27 dalībvalstīs un 32,4 % EZ 19 dalībvalstīs. Tirgus izlaide, izlaide pašu galapatēriņam un maksājumi ārpustirgus ražošanai (“pārdošana/maksas” un kapitāla veidošana uz pašu rēķina) veidoja 7,0 % no kopējiem ieņēmumiem ES 27 dalībvalstīs un 7,1 % EZ 19 dalībvalstīs. Gan ES 27 dalībvalstīs, gan EZ 19 dalībvalstīs īpašuma ienākums (galvenokārt procenti, dividendes un rente) veidoja 1,7 % no kopējiem ieņēmumiem.

6. diagramma. Kopējo ieņēmumu struktūra, 2019. gads
(% no kopējiem ieņēmumiem)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Katrā no ES 27 dalībvalstīm dažādo ieņēmumu kategoriju relatīvais nozīmīgums bija atšķirīgs. Piemēram, 2019. gadā nodokļi veidoja mazāk nekā 50 % no valdības ieņēmumiem Slovākijā, Rumānijā, Čehijā un Slovēnijā, bet Dānijā to īpatsvars vispārējās valdības kopējos ieņēmumos bija 87,8 % un Zviedrijā — 80,5 %.

2019. gadā neto sociālo iemaksu īpatsvars kopējos ieņēmumos visaugstākais bija Čehijā (37,6 %), tai sekoja Vācija (37,2 %), Slovākija (36,7 %) un Slovēnija (36,4 %), bet viszemākais neto sociālo iemaksu īpatsvars kopējos ieņēmumos bija Dānijā (1,5 %) un Zviedrijā (6,9 % no IKP), kā arī Islandē (8,1 % no IKP).

Lielākais īpašuma ienākuma īpatsvars kopējos ieņēmumos tika konstatēts Norvēģijā (22,2 %) (sk. 7. diagrammu).

7. diagramma. Valdības ieņēmumu svarīgākie posteņi, 2019. gads
(% no kopējiem ieņēmumiem)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

ES 27 dalībvalstu valdību izdevumu lielāko daļu 2019. gadā veidoja ienākumu pārdale, kas izpaudās kā sociālo pabalstu pārvedumi naudā vai natūrā (sk. 8. un 9. diagrammu).

8. diagramma. Kopējo izdevumu struktūra, 2019. gads
(% no kopējiem izdevumiem)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Sociālie pārvedumi (sociālie pabalsti un sociālie pārvedumi natūrā — tirgū iegādāta produkcija) veidoja 46,1 % no kopējiem izdevumiem ES 27 dalībvalstīs un 47,8 % EZ 19 dalībvalstīs. Darbinieku atalgojums veidoja 21,7 % no valdības izdevumiem ES 27 dalībvalstīs un 21,0 % EZ 19 dalībvalstīs. Starppatēriņš veidoja 11,9 % no kopējiem izdevumiem ES 27 dalībvalstīs un 11,3 % no kopējiem izdevumiem EZ 19 dalībvalstīs. Nomaksātais īpašuma ienākums, kura lielākā daļa ir procentu maksājumi, veidoja 3,3 % no valdības izdevumiem ES 27 dalībvalstīs un 3,5 % EZ 19 dalībvalstīs. Bruto pamatkapitāla veidošanas (galvenokārt ieguldījumu) daļa bija 6,4 % no kopējiem izdevumiem ES 27 dalībvalstīs un 5,9 % EZ 19 dalībvalstīs.

9. diagramma. Valdības izdevumu svarīgākie posteņi, 2019. gads
(% no kopējiem izdevumiem)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Valdības ieņēmumu galvenie veidi ir ražošanas un importa nodokļi, ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi, kā arī neto sociālās iemaksas. ES 27 dalībvalstīs 2019. gadā ražošanas un importa nodokļi veidoja 13,5 % no IKP, ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi veidoja 13,0 % no IKP, bet neto sociālās iemaksas — 14,2 % no IKP. Attiecībā pret IKP ieņēmumi no ražošanas un importa nodokļiem 2009.–2014. gadā ES 27 dalībvalstīs palielinājās — to daļa attiecībā pret IKP palielinājās par 0,9 procentpunktiem (sk. 10. diagrammu). Laikposmā no 2014. gada līdz 2019. gadam ražošanas un importa nodokļu daļa attiecībā pret IKP saglabājās nemainīga. Ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi procentos no IKP sasniedza zemāko līmeni 2010. gadā — 11,7 % no IKP — un pēc tam palielinājās, sasniedzot 13,0 % no IKP 2019. gadā. Neto sociālās iemaksas procentos no IKP laikā no 2009. gada līdz 2019. gadam saglabājās samērā nemainīgā līmenī — no 14,1 % līdz 14,4 %.

10. diagramma. Nodokļu un sociālo iemaksu galvenās kategorijas, ES 27 dalībvalstis, 2009.–2019. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

2019. gadā nodokļu ieņēmumu struktūra dažādās ES 27 dalībvalstīs bija ļoti atšķirīga (sk. 11. diagrammu). Atbilstīgi prognozēm tās dalībvalstis, kuras ziņoja par salīdzinoši augstu izdevumu līmeni, arī iekasēja lielākus nodokļus (procentos no IKP) vispārējās valdības vajadzībām. Piemēram, 2019. gadā lielākā ieņēmumu attiecība pret IKP no galvenajām nodokļu un sociālo iemaksu kategorijām bija 47,3 % no IKP, ko reģistrēja Dānijā, un nākamais lielākais rādītājs — 46,7 % — tika reģistrēts Francijā. Šādu ieņēmumu procentos izteiktā daļa no IKP bija mazāka par 30 % divās dalībvalstīs (Īrijā un Rumānijā).

11. diagramma. Nodokļu un sociālo iemaksu galvenās kategorijas, 2019. gads
(% no IKP)
Avots: Eurostat (gov_10a_main)

Tabulu un grafiku izejas dati

Valdības finanšu statistika: tabulas un diagrammas (angļu valodā)

Datu avoti

Saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras noteikumiem ES dalībvalstīm līdz katra gada 1. aprīlim un 1. oktobrim ir jāiesniedz Eiropas Komisijai valdības budžeta deficīta un parāda statistika. Turklāt Eurostat vāc sīkākus datus par valdības finanšu statistiku, īstenojot nosūtīšanas programmu (angļu valodā), saskaņā ar kuru tiek sniegti nacionālo kontu dati. Galvenos apkopotos datus par vispārējo valdību Eurostat saņem divas reizes gadā, un statistika par valdības funkcijām (COFOG) jānosūta viena gada laikā pēc pārskata perioda beigām, savukārt sīkāki dati par iekasētajiem nodokļiem un sociālajām iemaksām — deviņu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Ceturkšņa dati par nefinanšu un finanšu kontiem, kā arī ceturkšņa dati par vispārējās valdības bruto parādu tiek sniegti četras reizes gadā.

Šajā rakstā sniegtie dati attiecas uz dažiem galvenajiem vispārējās valdības sektora rādītājiem, kuri ir apkopoti, pamatojoties uz nacionālo kontu sistēmu (EKS 2010).

Starpība starp kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem, tostarp kapitālizdevumiem (jo īpaši bruto pamatkapitāla veidošanai), ir vienāda ar vispārējās valdības neto aizdevumiem / neto aizņēmumiem, kas ir arī vispārējās valdības nefinanšu kontu balanspostenis.

Vispārējās valdības sektora robežas

Vispārējās valdības sektoru veido institucionālas vienības, kuras ir ārpustirgus ražotāji un kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam, un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un mantas pārdali (EKS 2010, 2.111. punkts). Vispārējās valdības sektoram ir četri apakšsektori: centrālā valdība, pavalsts valdība (attiecīgā gadījumā), vietējā valdība un sociālās nodrošināšanas fondi (attiecīgā gadījumā).

Galveno rādītāju definīcijas

Valsts bilanci definē kā vispārējās valdības neto aizņēmumus / neto aizdevumus, kas norādīti saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un izteikti attiecībā pret IKP. Atbilstīgi protokolam par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru valdības parāds ir vispārējās valdības sektora bruto saistības valūtās un noguldījumos, parāda vērtspapīros un aizdevumos, kas nav atmaksātas gada beigās un ko izsaka nominālvērtībā un konsolidē.

Vispārējās valdības galvenos ieņēmumus veido nodokļi, sociālās iemaksas, kā arī ienākums no tirdzniecības un īpašuma. Tie ir definēti EKS 2010, ņemot vērā šādas kategorijas: tirgus izlaidi, izlaidi pašu galapatēriņam, maksājumus par ārpustirgus izlaidi, ražošanas un importa nodokļus, citas ražošanas subsīdijas, īpašuma ienākumu, ienākuma, mantas u. tml. kārtējos nodokļus, neto sociālās iemaksas, citus kārtējos pārvedumus un kapitāla pārvedumus.

Galvenie izdevumu posteņi ir (valsts) darba ņēmēju atalgojums, sociālie pabalsti (sociālie pabalsti un sociālie pārvedumi natūrā — vispārējās valdības tirgū iegādāta produkcija), valsts parāda procenti, subsīdijas un bruto pamatkapitāla veidošana. Vispārējās valdības kopējie izdevumi ir definēti EKS 2010, ņemot vērā šādas kategorijas: starppatēriņu, bruto kapitāla veidošanu, darbinieku atalgojumu, citus ražošanas nodokļus, subsīdijas, īpašuma ienākumu, ienākuma, mantas u. tml. kārtējos nodokļus, sociālos pabalstus, kas nav sociālie pārvedumi natūrā, sociālos pārvedumus natūrā — tirgū iegādāto produkciju, citus kārtējos pārvedumus, korekciju saistībā ar pensiju tiesību pārmaiņām, kapitāla pārvedumus un darījumus ar neražotajiem aktīviem.

Vispārējās valdības dati, ko iesniedz, lai EKS 2010 ietvaros sagatavotu vispārējās valdības galvenos apkopotos datus, jākonsolidē attiecībā uz noteiktiem nacionālo kontu darījumiem, un tas nozīmē, ka dati par konkrētiem darījumiem starp vispārējās valdības sektora institucionālām vienībām — īpašuma ienākumi, citi kārtējie pārvedumi un kapitāla pārvedumi — netiek iekļauti vai tiek izslēgti. Par šādiem darījumiem apakšsektora dati būtu jākonsolidē katra apakšsektora ietvaros, nevis starp apakšsektoriem. Tādējādi dati sektora līmenī atbilst apakšsektora datu summai, izņemot par tādiem posteņiem kā īpašuma ienākums, citi kārtēji pārvedumi un kapitāla pārvedumi, kurus konsolidē. Saistībā ar minētajiem posteņiem un attiecīgi kopējiem ieņēmumiem un kopējiem izdevumiem apakšsektoru summai būtu jāpārsniedz sektora vērtība.

Nodokļi un sociālās iemaksas atbilst ieņēmumiem, kurus (naudā vai natūrā) uzliek centrālā, pavalsts un vietējā valdība un sociālās nodrošināšanas fondi. Šīs maksas (ko vispārīgi sauc par nodokļiem) tiek apkopotas trīs pamatgrupās un veido šādus posteņus:

ienākuma, mantas u. tml. nodokļi, tostarp visi obligātie, neatlīdzināmie maksājumi, ar kuriem vispārējā valdība periodiski apliek uzņēmumu un mājsaimniecību ienākumus un mantu;
ražošanas un importa nodokļi, tostarp visi obligātie, neatlīdzināmie maksājumi, ar kuriem vispārējā valdība apliek preču un pakalpojumu ražošanu un importu, darbaspēka algošanu, zemes, ražošanas gaitā izmantotu ēku vai citu īpašumu (aktīvu) īpašumtiesības vai izmantošanu;
neto sociālās iemaksas, tostarp visas darba devēju un mājsaimniecību faktiskās sociālās iemaksas, nosacītās sociālās iemaksas, kas ir pretvērtība sociālajiem pabalstiem, kurus tieši maksā darba devēji, kā arī vēl divi nosacīti posteņi (mājsaimniecību papildu sociālās iemaksas un sociālās apdrošināšanas shēmas pakalpojumu maksas).

Konteksts

2007.–2008. gada finanšu un ekonomikas krīze daudzām Eiropas valstu valdībām izvirzīja sarežģītus uzdevumus. Lielākās bažas bija saistītas ar valsts pārvaldes spēju atmaksāt parādus un veikt nepieciešamos pasākumus valsts izdevumu kontrolēšanai, vienlaikus cenšoties veicināt ekonomikas izaugsmi.

Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) iekļauto uzdevumu nolūks ir nodrošināt ES, un jo īpaši eurozonas valstu, ekonomikas attīstības vispārēju sinhronizāciju. Turklāt SIP mērķis ir neļaut ES dalībvalstīm veikt tādus politikas pasākumus, kuri uz citu dalībvalstu rēķina radītu nepamatotas priekšrocības attiecīgo valstu ekonomikā. SIP ir divi pamatprincipi: budžeta deficīts (plānotais vai faktiskais) nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP, un parāda attiecība pret IKP nedrīkst pārsniegt 60 % (vai tā būtu jāsamazina, tuvinoties šim līmenim). SIP un ES ekonomikas vispārējā pārvaldība tika būtiski nostiprināta 2011. gadā.

Katru gadu ES dalībvalstis sniedz Eiropas Komisijai sīku informāciju par savu ekonomikas politiku un valsts finanšu stāvokli. Eurozonas valstis sniedz šādu informāciju saistībā ar stabilitātes programmas īstenošanu, savukārt pārējās dalībvalstis to veic saistībā ar konverģences programmu. Eiropas Komisija novērtē, vai politika ir salāgota ar izvirzītajiem ekonomikas, sociālajiem un vides mērķiem, un var izteikt valstij brīdinājumu, ja uzskata, ka budžeta deficīts kļūst nepieņemami liels. Ja tiek izteikts brīdinājums, Padome var konstatēt pārmērīgu valsts budžeta deficītu, un tādā gadījumā ir jānosaka termiņš, kurā budžeta deficīts jānovērš.