Archive:Reģionālie izglītības statistikas dati

This Statistics Explained article is outdated and has been archived - for recent articles on regions and cities see here.

Dati iegūti: 2016. gada martā un aprīlī. Jaunākie dati: papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2017. gada novembris.

Interaktīvās kartes var apskatīt Eurostat statistikas atlantā (sk. lietotāja rokasgrāmatu (angļu val.)).

1. karte. Četrgadīgu bērnu dalības rādītāji agrīnajā pirmsskolas un sākumskolas izglītībā (ISCED 0. un 1. līmenis) NUTS 2 reģionos 2014. gadā (¹)
(% no visiem četrgadīgajiem bērniem)
Avots: Eurostat (educ_uoe_enra14)

2. karte. To vidusskolēnu (ISCED 3. līmenis) daļa, kuri izglītojās profesionālās izglītības programmās NUTS 2 reģionos 2014. gadā (¹)
(% no visiem ISCED 3. līmeņa skolēniem)
Avots: Eurostat (educ_uoe_enra13)

3. karte. To 18–24 gadus veco jauniešu daļa, kas priekšlaicīgi pārtraukuši izglītību un mācības, NUTS 2 reģionos 2015. gadā (¹)
(%)
Avots: Eurostat (edat_lfse_16)

1. diagramma. To 18–24 gadus veco jauniešu daļas dzimumu atšķirība, kas priekšlaicīgi pārtraukuši izglītību un mācības, izvēlētos ES NUTS 2 reģionos 2015. gadā (¹)
(starpība procentpunktos, vīriešu procentuālā daļa — sieviešu procentuālā daļa)
Avots: Eurostat (edat_lfse_16)

4. karte. To 18–24 gadus veco jauniešu daļa, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), NUTS 2 reģionos 2015. gadā (¹)
(%)
Avots: Eurostat (edat_lfse_22)

2. diagramma. To 18–24 gadus veco jauniešu daļas dzimumu atšķirība, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), izvēlētos ES NUTS 2 reģionos 2015. gadā (¹)
(starpība procentpunktos, vīriešu procentuālā daļa – sieviešu procentuālā daļa)
Avots: Eurostat (edat_lfse_22)

5. karte. To 30–34 gadus veco personu daļa, kuras ir ieguvušas terciāro izglītību (ISCED 5.–8. līmenis), NUTS 2 reģionos 2015. gadā (¹)
(%)
Avots: Eurostat (edat_lfse_12)

3. diagramma. To 30–34 gadus veco personu daļas dzimumu atšķirība, kuras ir ieguvušas terciāro izglītību (ISCED 5.–8. līmenis), izvēlētos ES NUTS 2 reģionos 2015. gadā (¹)
(starpība procentpunktos, vīriešu procentuālā daļa – sieviešu procentuālā daļa)
Avots: Eurostat (edat_lfse_12)

Šis raksts ir daļa no statistikas rakstu apkopojuma, kura pamatā ir Eurostat reģionālās gadagrāmatas publikācija. Izglītībai, profesionālajai izglītībai un — vispārīgāk — mūžizglītībai ir izšķiroša nozīme Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un sociālajā stratēģijā.

Eurostat apkopo un publicē izglītības un mācību statistikas datus par ES dalībvalstīm un to reģioniem, turklāt ir pieejams arī informācijas izvilkums par EBTA un kandidātvalstīm. Šajā rakstā sniegti dati par četrgadīgu bērnu dalības rādītājiem, profesionālās izglītības skolēniem, to personu īpatsvaru, kas priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību un mācības, jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), īpatsvaru, kā arī to 30–34 gadus veco personu īpatsvaru, kam ir terciārā izglītība. Šie statistikas dati lielākoties uzrādīti pa NUTS 2. līmeņa reģioniem, lai gan par dalības līmeni Vācijā un Apvienotajā Karalistē ir pieejami tikai NUTS 1. līmeņa reģionu dati, bet par dalību Horvātijā — tikai valsts līmeņa dati.

Galvenie statistikas rezultāti

2014. gada rādītāji par ES 28 liecina, ka visā izglītības sistēmā no pirmsskolas izglītības līmeņa līdz pēcdiploma studiju līmenim (ISCED 02.–8. līmenis) bija uzņemti aptuveni 107 miljoni bērnu, skolēnu un studentu.

Četrgadīgu bērnu dalība izglītībā

Agrīnajai pirmsskolas un sākumskolas izglītībai ir būtiska nozīme nevienlīdzības novēršanā un pamatprasmju uzlabošanā. Politikas veidotāji uzskata, ka būtu jāveicina tas, lai lielāks mazu bērnu īpatsvars neformālas un neprofesionālas aprūpes vietā saņemtu pirmsskolas izglītību. Saskaņā ar stratēģiskajā sistēmā “Izglītība un mācības 2020” (“ET 2020”) paredzēto pamatmērķi vismaz 95 % bērnu vecumā no četriem gadiem līdz obligātajam sākumskolas vecumam būtu jāpiedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā. Jānorāda, ka likumā noteiktais mācību sākšanas vecums ES dalībvalstu izglītības sistēmās zināmā apmērā atšķiras: Luksemburgā un Ziemeļīrijā (Apvienotajā Karalistē) obligātais izglītības vecums ir četri gadi, savukārt citos ES reģionos/dalībvalstīs tas ir 5–7 gadi. Lielākajā daļā dalībvalstu iesaistīšanās pirmsskolas izglītībā parasti ir brīvprātīga.

Agrīnajā pirmsskolas vai sākumskolas izglītībā (ISCED 0.–1. līmenis) 2014. gadā bija iesaistīti nedaudz vairāk par pieciem miljoniem četrgadīgu bērnu. Sākumskolu apmeklēja pavisam nedaudzi no tiem (52 tūkstoši).

Agrīnās pirmsskolas un sākumskolas izglītības definīcija

Agrīnajā pirmsskolas izglītībā (ISCED 0. līmenis) parasti ir izmantota holistiska pieeja, lai sekmētu bērnu agrīno kognitīvo, fizisko, sociālo un emocionālo attīstību un iepazīstinātu mazus bērnus ar organizētām mācībām ārpus ģimenes. Ir divu kategoriju ISCED 0. līmeņa programmas: agrīnā pirmsskolas izglītojošā attīstība un pirmsskolas izglītība. Pirmajā minētajā programmā izglītības saturs ir paredzēts maziem bērniem (0–2 gadu vecumā), savukārt pēdējā minētā programma ir paredzēta bērniem vecumā no trim gadiem līdz sākumskolas vecumam. Abu kategoriju programmās mācību vide ir vizuāli stimulējoša un ar lielu uzsvaru uz valodu, un mācības tiek nodrošinātas vismaz divas stundas dienā; citiem vārdiem sakot, mazbērnu novietnes, dienas aprūpes centri un bērnudārzi nav ietverti šajās kategorijās, ja vien tajos nav paredzēts īpašs izglītojošs komponents.

Sākumskolas izglītības (ISCED 1. līmenis) programmu mērķis parasti ir attīstīt skolēnu pamatprasmes lasīšanā, rakstīšanā un matemātikā (rakstpratību un rēķinpratību) un nodrošināt stingru pamatu zināšanu pamatjomu apguvei un izpratnei, kā arī personīgajai un sociālajai attīstībai. Parasti vienīgā uzņemšanas prasība šajā izglītības līmenī ir attiecīgs vecums.

Vairumā Francijas un Apvienotās Karalistes reģionu agrīnajā pirmsskolas vai sākumskolas izglītībā bija iesaistīti gandrīz visi četrgadīgie bērni

1. kartē vistumšāk oranžajā krāsā ir iekrāsoti tie NUTS 2. līmeņa reģioni, kuros četrgadīgo bērnu dalības rādītājs bija īpaši augsts. Jāņem vērā, ka par Vāciju un Apvienoto Karalisti ir uzrādīti NUTS 1. līmeņa reģionu dati un par Horvātiju pieejami tikai valsts līmeņa dati. Četrgadīgo bērnu dalības rādītājs 63 no 224 norādītajiem ES reģioniem bija vismaz 98 % (nav datu par Francijas reģionu Mayotte). Visaugstākie rādītāji bija lielākoties Francijā un Apvienotajā Karalistē, lai gan tie bija augsti arī vairākos reģionos Itālijas dienvidos, Vācijas, Spānijas un Beļģijas daļās (galvenokārt Flandrijā), kā arī dažos Dānijas cietzemes, Īrijas (Border, Midland un Western), Itālijas ziemeļu (Provincia Autonoma di Trento un Provincia Autonoma di Bolzano/Bozen), Austrijas (Burgenland) un Portugāles (Alentejo) reģionos; arī abos vistālākajos Norvēģijas ziemeļu reģionos (Trøndelag un Nord-Norge) reģistrētais rādītājs bija vismaz 98 %.

Atēnās bija viszemākais četrgadīgu bērnu dalības rādītājs agrīnajā pirmsskolas izglītībā un sākumskolas izglītībā

1. kartē arī redzams ļoti skaidrs pretstats starp austrumiem un rietumiem — vairumā ES austrumu reģionu, kā arī Baltijas dalībvalstīs (katra dalībvalsts šajā analīzes līmenī ir atsevišķs reģions) dalības rādītāji lielākoties bija daudz zemāki. Viszemākie dalības rādītāji (zemāki par 70 % — reģionos, kas 1. kartē iekrāsoti visgaišāk oranžajā krāsā) bija Horvātijā (valsts līmeņa dati) un lielākajā daļā Polijas un Grieķijas, kā arī dažos reģionos Slovākijas austrumos (Východné Slovensko) un Somijas ziemeļos (Pohjois- ja Itä-Suomi); tāda pati situācija bija arī visos Turcijas reģionos (2013. gada dati) un gandrīz visos Šveices reģionos (vienīgais izņēmums ir reģions Ticino), kā arī Lihtenšteinā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (abas valstis šajā analīzes līmenī ir atsevišķi reģioni).

Aplūkojot sīkāk atsevišķus reģionus, var secināt, ka 2014. gadā viszemākais četrgadīgu bērnu dalības rādītājs agrīnajā pirmsskolas izglītībā un sākumskolas izglītībā (28,3 %) bija Grieķijas galvaspilsētas reģionā (Attiki). Šis rādītājs bija daudz zemāks nekā pārējos ES reģionos — tajos agrīnajā pirmsskolas un sākumskolas izglītībā bija iesaistīta lielākā daļa četrgadīgo bērnu. Arī otrs zemākais rādītājs tika reģistrēts Grieķijā, tās ziemeļaustrumu reģionā Anatoliki Makedonia, Thraki (50,9 %); šis ir viens no 6 Grieķijas reģioniem, kuros četrgadīgo bērnu dalības rādītājs bija robežās no 50 līdz 60 %.

Skolēni, kas iegūst vidējo profesionālo izglītību

Aplēsts, ka 2014. gadā visā ES profesionālās izglītības programmas apguvē bija iesaistīts 10,6 miljons (jeb 48,0 %) vidusskolēnu (ISCED 3. līmenis), bet pārējie vidusskolēni apguva vispārējās vidējās izglītības programmas. Profesionālajai izglītībai un mācībām (PIM) ir būtiska nozīme jauniešu bezdarba līmeņa mazināšanā un jauniešu pārejas no izglītības uz darba tirgu atvieglošanā. ES politikas veidotāji ir meklējuši veidus, kā palielināt profesionālo programmu un māceklības pievilcīgumu, lai tās kļūtu par alternatīvu vidējās un augstākās izglītības kvalifikācijas ieguves veidu un uzlabotu prasmju atbilstību darba devēju vajadzībām.

Kā redzams 2. kartē, profesionālās izglītības programmu skolēnu īpatsvars ES dalībvalstīs bija ļoti dažāds, un īpaši liels profesionālās izglītības ieguvēju īpatsvars konstatēts reģionu pudurī, ko veido Čehijas Republikas, Slovākijas, Austrijas, Slovēnijas, Horvātijas un Ziemeļitālijas, kā arī Šveices reģioni; liels īpatsvars konstatēts arī Somijā, Nīderlandē un Beļģijas ziemeļu reģionos. Rādītāju atšķirības daļēji varētu skaidrot ar attieksmi pret profesionālo izglītību un mācībām, piemēram, tādās valstīs kā Čehijas Republika un Austrija profesionālo izglītību un mācības lielākoties uzskata par pievilcīgu risinājumu, kas atvieglo personas pāreju uz darba tirgu, savukārt dažās citās ES dalībvalstīs to nozīme nav tik liela arī tāpēc, ka sabiedrības attieksme pret tām nav tik pozitīva.

Trijos Čehijas reģionos un vienā Austrijas reģionā vairāk nekā trīs ceturtdaļas vidusskolēnu ieguva profesionālo izglītību

Aplūkojot tuvāk NUTS 2. līmeņa reģionus, var secināt, ka 2014. gadā 40 ES reģionos to vidusskolēnu daļa, kuri apguva profesionālās izglītības programmu, bija vismaz 65 % (vistumšāk oranžajā krāsā iekrāsotie reģioni 2. kartē). Trijos reģionos profesionālo izglītību ieguva vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visiem vidusskolēniem; divi no šiem reģioniem atrodas Čehijas Republikā (Severozápad un Jihozápad), bet trešais ir Austrijas reģions (Oberösterreich).

Savukārt viszemākais to vidusskolēnu īpatsvars, kas ieguva profesionālo izglītību, reģistrēts abos Īrijas NUTS 2. līmeņa reģionos un Skotijā (par Apvienoto Karalisti ir pieejami tikai NUTS 1. līmeņa reģionu dati), kur profesionālās programmas apguva mazāk nekā desmitā daļa studentu. Trijos reģionos profesionālās izglītības programmu skolēnu īpatsvars bija 10–20 %: salu reģionos Maltā un Kiprā (abas valstis šajā detalizācijas līmenī ir atsevišķi reģioni) un Ungārijas galvaspilsētas reģionā (Közép-Magyarország). 9 no 13 Grieķijas reģioniem, 6 atlikušajos Ungārijas reģionos (krasā pretstatā Ungārijas apkārtējiem reģioniem), 6 Spānijas dienvidu reģionos, kā arī reģionā Brandenburg (NUTS 1. līmeņa reģions, kas ieskauj Vācijas galvaspilsētas reģionu Berlin), Francijas galvaspilsētas reģionā Île de France, Ziemeļīrijā un Velsā (abas ir Apvienotās Karalistes NUTS 1. līmeņa reģioni), Igaunijā un Lietuvā (abas valstis šajā analīzes līmenī ir atsevišķi reģioni) to vidusskolēnu īpatsvars, kas apguva profesionālās izglītības programmas, bija mazāks par 35 % (visgaišāk oranžajā krāsā iekrāsotās 2. kartes daļas).

Stratēģija “Eiropa 2020” — personas, kas priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību un mācības

Jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem nereti nonāk izvēles priekšā — turpināt izglītību vai mācības vai arī meklēt darbu. Pilna laika obligātā izglītība vairumā ES dalībvalstu ilgst vidēji 9 vai 10 gadus un parasti tiek pabeigta, kad apgūts pamatizglītības otrais posms (ISCED 2. līmenis).

Pamatmērķis ir līdz 2020. gadam samazināt to personu īpatsvaru, kuras priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību vai mācības, tā, lai tas būtu mazāks par 10 %

Izglītība ir viens no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem. Divi no mērķiem, ko izmanto, lai uzraudzītu ES progresu virzībā uz “gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku”, attiecas uz izglītību. Tie ir noteikti visai ES kopumā un paredz, ka

līdz 2020. gadam būtu jāpanāk, ka to personu īpatsvars, kas priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un mācības, ir mazāks par 10 % un
vismaz 40 % cilvēku 30–34 gadu vecuma grupā līdz 2020. gadam vajadzētu būt ieguvušiem terciāro vai līdzvērtīgu izglītību.

Jāņem vērā, ka, lai gan abi mērķi attiecas uz visu ES, tie netiek noteikti atsevišķām valstīm vai reģioniem. Taču ikviens stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis ir iekļauts valstu (un reizēm arī reģionālajos) mērķos, kuri atspoguļo katras ES dalībvalsts atšķirīgo situāciju un apstākļus.

Rādītājs, kas attiecas uz personām, kuras priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību un mācības, atspoguļo to 18–24 gadus veco personu īpatsvaru, kuras pabeigušas tikai pamatizglītības otro posmu un nav iesaistījušās turpmākā izglītībā vai mācībās (četrās nedēļās pirms apsekojuma, kurā iegūti dati).

To jauniešu īpatsvars, kas priekšlaicīgi pārtraukuši izglītību un mācības, bija 11,0 %

ES 28 2015. gadā izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtrauca 11,0 % personu 18–24 gadu vecuma grupā, t. i., par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2014. gadā. Pēdējā desmitgadē vai pat ilgākā laikposmā to 18–24 gadus veco personu īpatsvars, kas priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību un mācības, ir nepārtraukti samazinājies. Šķiet, ka tad, ja šī tendence turpināsies, izdosies sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi — panākt, ka minētais īpatsvars ir mazāks par 10 %.

Tomēr joprojām ir būtiskas atšķirības gan starp ES dalībvalstīm, gan pašās valstīs, un zināmā apmērā tās atspoguļojas arī valstu mērķos, kuri apstiprināti saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un kuros paredzētais īpatsvars ir no tikai 4 % Horvātijā līdz pat 16 % Itālijā; Apvienotajai Karalistei šāda mērķa nav.

Lielākais to personu īpatsvars, kas priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību un mācības, bieži tiek reģistrēts Dienvideiropā, jo īpaši salu reģionos

2015. gadā 130 no 266 reģioniem, par kuriem ir pieejami dati, to jauniešu īpatsvars, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši izglītību un mācības, bija mazāks par stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto 10 % mērķi. 3. kartē redzams, ka izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvara sadalījums NUTS 2. līmeņa reģionos bija nevienmērīgs — zemākie rādītāji konstatēti lielākoties reģionu joslā, kas stiepjas no Polijas, lejup caur Čehijas Republiku un Slovākiju līdz pat Austrijas dienvidaustrumiem, Slovēnijai un Horvātijai. Savukārt visaugstākie izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu rādītāji tika konstatēti galvenokārt Spānijas dienvidos un reģionā Illes Balears, trīs Rumānijas reģionos, Portugāles reģionā Regiões Autónomas dos Açores e da Madeira un Itālijas salās Sardegna un Sicilia; ļoti liels izglītību un mācības priekšlaicīgi pātraukušo personu īpatsvars tika konstatēts arī visā Turcijā. Daudzi no ES reģioniem, kuros reģistrēts vislielākais izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvars, raksturoti kā relatīvi attāli / reti apdzīvoti, un ir iespējams, ka šajos reģionos dzīvojošajiem izglītojamiem jāatstāj mājas, ja tie vēlas iegūt konkrētu specializāciju, savukārt tiem, kuri paliek reģionā, ir relatīvi maz iespēju iegūt augstāko/turpmāku izglītību.

Vieni no zemākajiem to personu īpatsvara rādītājiem, kuras priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību un mācības, reģistrēti austrumu reģionos

2015. gadā viszemākais to jauniešu īpatsvars, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši izglītību un mācības, tika reģistrēts Horvātijas reģionā Jadranska Hrvatska (0,9 %). Izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvars bija mazāks par 5 % (iekrāsoti visgaišāk oranžajā krāsā 3. kartē) vēl 14 reģionos, kas galvenokārt atradās Austrumeiropā, proti, piecos Polijas reģionos, trīs Čehijas Republikas reģionos, abos Horvātijas reģionos, divos Slovākijas reģionos un vienā Beļģijas, Slovēnijas un Zviedrijas reģionā.

REĢIONS UZMANĪBAS CENTRĀ

Jadranska Hrvatska, Horvātija

ES 28 izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo jauniešu (18–24 gadu vecumā) īpatsvars 2015. gadā bija 11,0 %. Horvātijā izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo jauniešu īpatsvars bija daudz mazāks, jo īpaši Adrijas jūras piekrastes un Horvātijas salu reģionos — reģionā Jadranska Hrvatska izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvars bija 0,9 %.

©: Nicolas Brignol

To 15 reģionu skaitā, kuros izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvars bija vismazākais, bija Čehijas Republikas, Horvātijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas galvaspilsētu reģioni. Relatīvi mazs izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvars tika reģistrēts arī vairākos citos reģionos, kas raksturoti kā lielā apmērā urbanizēti, piemēram, vismazākais izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvars Portugālē un Apvienotajā Karalistē tika reģistrēts galvaspilsētu reģionos Área Metropolitana de Lisboa (10,7 %) un Inner London — East (5,5 %); tas, iespējams, nepārsteidz, ņemot vērā to, ka augstākās izglītības un mācību iestādes parasti izveido galvaspilsētās un citās salīdzinoši lielās pilsētās. Tomēr Beļģijas, Vācijas un Austrijas galvaspilsētu reģionos (Bruxelles-Capitale/Brussels Hoofdstedelijk, Berlin un Wien) izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo jauniešu īpatsvars bija relatīvi liels (salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju).

Jaunieši izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtrauc vidēji biežāk nekā jaunietes

Informāciju par izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvaru var analizēt pēc dzimuma (ar šo rādītāju saistītās dzimumu atšķirības analīzi pa reģioniem skatīt 1. diagrammā). 2015. gadā to 18–24 gadus veco vīriešu īpatsvars, kas priekšlaicīgi pārtraukuši izglītību un mācības, bija 12,4 %, kas ir aptuveni par 2,9 procentpunktiem lielāks nekā attiecīgais jaunu sieviešu īpatsvars (9,5 %). Tomēr jānorāda, ka izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo sieviešu īpatsvars ES 28 2015. gadā saglabājās gandrīz tāds pats kā 2014. gadā (samazinājās par 0,1 procentpunktu), turpretī vīriešu īpatsvars saruka krasāk (par 0,4 procentpunktiem). Tādējādi, dzimumu atšķirībai nedaudz samazinoties, turpinās tendence, kas vērojama kopš pasaules finanšu un ekonomikas krīzes sākuma 2008. gadā, kad izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo jauno vīriešu skaits ES 28 bija par 4,0 procentpunktiem lielāks par attiecīgo sieviešu īpatsvaru.

Relatīvi augsti izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušu jaunu vīriešu rādītāji bieži vien reģistrēti lauksaimnieciskos/lauku reģionos …

164 no 212 reģioniem, par kuriem 2015. gadā bija pieejami dati, to jauno sieviešu īpatsvars, kas priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību un mācības, bija mazāks nekā attiecīgais jaunu vīriešu īpatsvars. Astoņos reģionos, kas visi atradās Eiropas dienvidos, dzimumu atšķirība bija mērāma divciparu skaitļos, un tajos visos izglītību un mācības priekšlaicīgi bija pārtraukuši procentuāli vairāk jaunu vīriešu nekā jaunu sieviešu. Lielākā atšķirība tika reģistrēta Spānijas reģionā La Rioja, kurā izglītību un mācības priekšlaicīgi bija pārtraukusi gandrīz trešdaļa (32,4 %) jaunu vīriešu (salīdzinājumam — attiecīgais jaunu sieviešu īpatsvars bija 10,8 %). To astoņu reģionu skaitā, kuros dzimumu atšķirība bija mērāma divciparu skaitļos, bija vēl četri Spānijas reģioni, proti, Comunidad Valenciana, Extremadura, Galicia un Illes Balears. Atlikušie bija divi Itālijas reģioni (Sardegna un Abruzzo) un Grieķijas salu reģions Notio Aigaio (Egejas jūras dienvidos).

… savukārt metropoļu reģionos vai smagās rūpniecības reģionos ir relatīvi liels izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušu jaunu sieviešu īpatsvars

Tajos 43 reģionos, kuros izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušu jaunu vīriešu īpatsvars bija mazāks nekā attiecīgais jaunu sieviešu īpatsvars, dzimumu atšķirība bija diezgan maza (bieži vien mazāka par 2,0 procentpunktiem), kaut gan Nīderlandes reģionā Zeeland, kurā tika reģistrēta vislielākā atšķirība, izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušu jaunu sieviešu īpatsvars bija 18,4 %, kas aptuveni par 6,3 procentpunktiem pārsniedz attiecīgo jaunu vīriešu īpatsvaru (12,1 %). To 10 reģionu vidū, kuros vīriešu rādītāji bija zemāki par sieviešu rādītājiem un kuros šī dzimumu atšķirība bija vislielākā, bija trīs Apvienotās Karalistes reģioni (Merseyside; Inner London — East; Berkshire, Buckinghamshire and Oxfordshire), divi Čehijas Republikas reģioni (Strední Cechy un Moravskoslezsko), kā arī pa vienam reģionam Bulgārijā (Severen tsentralen), Spānijā (Ciudad Autónoma de Melilla), Vācijā (Koblenz) un Rumānijā (Sud-Vest Oltenia).

Jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET)

2015. gadā ES 28 bija 6,2 miljoni 18–24 gadus vecu personu, kas nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu (NEET); jauniešu NEET rādītājs, ko iegūst, izsakot šo jauniešu skaitu attiecībā pret tās pašas vecuma grupas iedzīvotāju kopumu, ir 15,8 %. Viens no galvenajiem NEET rādītāju atšķirību iemesliem ir zemais iegūtās izglītības līmenis; tādējādi gaidāms, ka reģionos, kuros ir relatīvi augsti izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu rādītāji, būs arī relatīvi augsti NEET rādītāji.

Jauniešu bezdarba un NEET salīdzinājums

Jauniešu bezdarbs (sīkāku informāciju skatīt rakstā par darba tirgus reģionālo statistiku) un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), īpatsvars ir savstarpēji saistīti elementi. Bezdarba līmenis norāda, cik daudz personu ir bez darba (bet ir aktīvi meklējušas darbu un ir spējīgas sākt strādāt); tā aprēķinā par saucēju izmanto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, proti, to iedzīvotāju skaitu, kas vai nu strādā, vai ir bezdarbnieki.

Savukārt to personu skaitā, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), neietver personas, kas strādā, mācās vai apgūst arodu, bet var ietvert daļu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju; tā aprēķinā par saucēju izmanto visu 18–24 gadus veco personu grupu.

2003. gada augstais ES 28 NEET rādītājs (16,9 %) līdz 2008. gadam (pasaules finanšu un ekonomikas krīzes sākumam) saruka līdz 14,0 %. Pēc tam tas četrus secīgus gadus aizvien pieauga, līdz sasniedza 17,2 % 2012. gadā, un tad atkal samazinājās līdz 15,8 % 2015. gadā. Pēdējā desmitgadē ES 28 NEET rādītāju ir lielā apmērā noteikušas/ietekmējušas jauniešu bezdarba izmaiņas, jo neaktīvo 18–24 gadus veco personu daļa saglabājās relatīvi stabila (nedaudz mazāka par 8 %).

ES dalībvalstu analīze liecina, ka 2015. gadā vislielākais to jauniešu īpatsvars, kas nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu, bija Itālijā (27,9 %), bet Spānijā, Kiprā, Rumānijā, Bulgārijā, Grieķijā un Horvātijā NEET rādītājs bija robežās no 20 līdz 25 %. Turpretī mazs to jauniešu īpatsvars, kas nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu, bija Nīderlandē (6,2 %), un arī Luksemburgā, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Austrijā un Čehijas Republikā tas bija mazāks par 10 %.

Četros ES reģionos to jauniešu īpatsvars, kas nestrādāja, nemācījās un neapguva arodu, pārsniedza 40 %

Aplūkojot sīkāk NUTS 2. līmeņa reģionus, var secināt, ka 2015. gadā vislielākais to jauniešu īpatsvars, kas nestrādāja, nemācījās un neapguva arodu, bija Bulgārijas reģionā Severozapaden (45,7 %). Šis rādītājs bija augstāks par 40 % vēl četros reģionos: Francijas aizjūras reģionā Guyane, Grieķijas reģionā Sterea Ellada, kā arī abos Itālijas dienvidu reģionos Calabria un Sicilia.

Pieci reģioni ar visaugstākajiem NEET rādītājiem kopumā atspoguļoja plašākas tendences ES, proti, vieni no augstākajiem NEET rādītājiem tika reģistrēti Itālijas dienvidos, Grieķijas cietzemē, Bulgārijas un Rumānijas daļās, kā arī Francijas aizjūras departamentos un teritorijās (vistumšāk oranžajā krāsā iekrāsotās 4. kartes daļas). No visiem 30 NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuros NEET rādītājs pārsniedza 25 %, tikai 5 atrodas ārpus minētajām teritorijām: trīs reģioni Spānijā (Andalucía, Ciudad Autónoma de Ceuta un Ciudad Autónoma de Melilla) un pa vienam reģionam Portugālē (Região Autónoma dos Açores) un Apvienotajā Karalistē (Tees Valley and Durham).

Viszemākais NEET rādītājs ES tika reģistrēts Bavārijas dienvidrietumu reģionā Schwaben (4,3 %); par 5 % zemāks NEET rādītājs bija vēl divos reģionos — Oberbayern (vēl viens Bavārijas reģions) un Overijssel (Nīderlandes reģions). 61 no 271 NUTS 2. līmeņa reģioniem, par kuriem 2015. gadā bija pieejami dati, NEET rādītājs bija mazāks par 10 % (visgaišāk oranžajā krāsā iekrāsotā 4. kartes daļa). Vairums šo reģionu atrodas Nīderlandē, Luksemburgā (šajā analīzes līmenī šī valsts ir atsevišķs reģions), Vācijā, Austrijā, Čehijas Republikā, Dānijā un Zviedrijā, bet par 10 % mazāks rādītājs bija arī divos reģionos, kas atrodas ārpus minētajām teritorijām, proti, Közép-Dunántúl (Ungārija) un Inner London — West (Apvienotā Karaliste).

18–24 gadus veco personu NEET rādītāji pa dzimumiem atšķīrās relatīvi maz: 2015. gadā to jauno vīriešu īpatsvars, kas nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu, bija 15,4 %, savukārt attiecīgais jaunu sieviešu rādītājs bija par 0,9 procentpunktiem augstāks. Pirms 10 gadiem dzimumu atšķirība bija ievērojami lielāka — 2005. gadā attiecīgais jaunu sieviešu rādītājs bija aptuveni par 3,3 procentpunktiem augstāks nekā jaunu vīriešu rādītājs.

2. diagrammā ir uzrādīti tie 10 reģioni, kuros konstatēta vislielākā atšķirība starp jaunu vīriešu un jaunu sieviešu rādītājiem; dažos no tiem augstāki bija jaunu vīriešu rādītāji, citos — jaunu sieviešu rādītāji. Analizējot 238 NUTS 2. līmeņa reģionus, var konstatēt, ka 146 reģionos jaunu vīriešu NEET rādītājs 2015. gadā bija zemāks par attiecīgo jaunu sieviešu rādītāju, savukārt 90 reģionos situācija bija pretēja; 2 reģionos — Thüringen (Vācija) un Inner London — West (Apvienotā Karaliste) — abu dzimumu rādītāji bija vienādi. Vislielākā dzimumu atšķirība, tika reģistrēta Grieķijas reģionā Voreio Aigaio, kurā jaunu vīriešu NEET rādītājs (21,5 %) bija par 18,4 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgais jaunu sieviešu rādītājs. Arī vislielākā dzimumu atšķirība, kurā dzimumi bija mainītās lomās, tika reģistrēta Grieķijā — reģionā Dytiki Makedonia, kurā jaunu sieviešu NEET rādītājs (16,7 %) bija aptuveni par 13,5 procentpunktiem zemāks nekā jaunu vīriešu rādītājs. Šāda tendenču atšķirība starp reģioniem bija vērojama ne vien Grieķijā, bet arī tādās ES dalībvalstīs kā Spānijā un Apvienotajā Karalistē, kuru reģioni bija iekļauti abos lielāko dzimumu atšķirību sarakstos.

Stratēģija “Eiropa 2020” — terciārās izglītības ieguve

Terciārā izglītība ir izglītības līmenis, ko piedāvā apgūt universitātes, profesionālās izglītības universitātes, tehnoloģiju institūti un citas iestādes, kuras piešķir akadēmiskās izglītības grādus vai augstākās profesionālās izglītības apliecības. ES dalībvalstīm jāizpilda četri galvenie uzdevumi: jāpaplašina augstākās izglītības pieejamība, palielinot tās ieguvēju skaitu (jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošo grupu vidū); jāsamazina to studentu skaits, kuri pārtrauc terciāro izglītību, neieguvuši kvalifikāciju; jāsamazina laikposms, kas daļai personu nepieciešams izglītības ieguvei; jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte, palielinot izglītības grādu ieguves kursu atbilstību darba pasaulei.

Pamatmērķis ir panākt, ka vismaz 40 % 30–34 gadus vecu cilvēku ir ieguvuši terciāro izglītību

Kā norādīts iepriekš, viens no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem attiecas uz terciārās izglītības ieguvi un paredz līdz 2020. gadam panākt, ka vismaz 40 % 30–34 gadus vecu iedzīvotāju ir ieguvuši terciāro vai līdzvērtīgu izglītību.

Terciārās izglītības ieguves līmenis ES 28, sākot no 23,6 % 2002. gadā (ES 28 laikrindu sākuma gads), ik gadu palielinoties, ir strauji pieaudzis. 2015. gadā terciārā līmeņa izglītību bija ieguvuši aptuveni 38,7 % iedzīvotāju 30–34 gadu vecuma grupā, t. i., par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā.

Liela daļa augsti kvalificētu jauniešu pārceļas uz galvaspilsētu reģioniem

Lielas organizācijas (gan publiskajā, gan privātajā sektorā) nereti izvēlas galvaspilsētas par savas galvenās mītnes atrašanās vietu prestiža vai apjomradītu ietaupījumu dēļ, ko var nodrošināt dažas no ES lielākajām pilsētām. Ar šo relatīvi augsto uzņēmējdarbības koncentrāciju un ar to saistītajām darba iespējām vismaz daļēji var izskaidrot to, kāpēc tik daudz absolventu apmetas uz dzīvi galvaspilsētu reģionos.

REĢIONS UZMANĪBAS CENTRĀ

Inner London — West, Apvienotā Karaliste

Ar augsto uzņēmējdarbības koncentrāciju un ar to saistītajām darba iespējām vismaz daļēji var izskaidrot to, kāpēc tik daudz absolventu apmetas uz dzīvi galvaspilsētu reģionos. Šī tendence bija īpaši izteikta reģionā Inner London — West — vairāk nekā četras piektdaļas tā iedzīvotāju 30–34 gadu vecuma grupā 2015. gadā bija ar terciāro izglītību (ISCED 5.–8. līmenis).

©: Kevin Judson

Tā kā lielākā daļa personu 30–34 gadu vecuma grupā ir ieguvušas terciāro izglītību pirms 30 gadu vecuma sasniegšanas, šo rādītāju var izmantot, lai novērtētu reģionu pievilcību (jeb pievilkšanas spēku) saistībā ar nodarbinātības iespējām, ko tie piedāvā absolventiem. 5. kartē ir uzrādīts terciārās izglītības ieguves līmenis 2015. gadā NUTS 2. līmeņa reģionos; vistumšāk oranžajā krāsā iekrāsoti tie reģioni, kuros vismaz pusei 30–34 gadus vecu iedzīvotāju bija terciārā līmeņa izglītība. Daudz lielāks īpatsvars nekā citos reģionos tika reģistrēts vienā no diviem Apvienotās Karalistes galvaspilsētu reģioniem — Inner London — West, kurā terciārā līmeņa izglītība bija vairāk nekā četrām piektdaļām (80,8 %) 30–34 gadus vecu iedzīvotāju. Arī otrais, trešais un ceturtais lielākais īpatsvars tika reģistrēts Apvienotajā Karalistē, proti, Outer London — South (69,3 %), otrā galvaspilsētas reģionā Inner London — East (68,2 %) un North Eastern Scotland (66,1 %); ievērojiet, ka visos četros Skotijas reģionos reģistrētais īpatsvars pārsniedza 50 %.

Liela pārējo to ES reģionu daļa, kuros bija relatīvi augsts terciārās izglītības ieguves līmenis, bija galvaspilsētu reģioni, tostarp Hovedstaden (Dānija), Southern and Eastern (Īrija), Île de France (Francija), Noord-Holland (Nīderlande), Mazowieckie (Polija), Helsinki-Uusimaa (Somija) un Stockholm (Zviedrija), kā arī Kipra, Lietuva un Luksemburga (visas šīs valstis šajā analīzes līmenī ir atsevišķi reģioni). Citi reģioni, kuros reģistrēts 30–34 gadus vecu personu ar terciārā līmeņa izglītību vislielākais īpatsvars, bieži vien bija ar pētniecību un/vai tehnoloģijām saistīti reģioni, piemēram, Province Brabant Wallon un Provincie Vlaams-Brabant Beļģijā, reģions País Vasco Spānijā, reģions Rhône-Alpes Francijā, Utrecht Nīderlandē, Västsverige Zviedrijā vai Berkshire, Buckinghamshire and Oxfordshire Apvienotajā Karalistē.

Zemāks terciārās izglītības ieguves līmenis var būt saistīts ar uzsvaru uz profesionālo izglītību

Terciārās izglītības ieguves līmenis bija zemāks par 20 % (visgaišāk oranžajā krāsā iekrāsotā 5. kartes daļa) astoņos ES dienvidu un austrumu reģionos. Tie raksturoti kā tādi, kuru tautsaimniecības struktūrā tradicionāli nozīmīga bijusi ieguves nozare — smagā rūpniecība (piem., izrakteņu ieguve vai dzelzs un tērauda rūpniecība) vai lauksaimniecība. Četri no astoņiem minētajiem reģioniem ir izvietoti Itālijas dienvidos (Puglia, Sardegna, Campania un Sicilia), trīs — Rumānijas austrumos (Sud-Est, Sud — Muntenia un Nord-Est), un viens no tiem ir Čehijas Republikas ziemeļrietumu reģions Severozápad, kurā reģistrēts viszemākais terciārās izglītības ieguves līmenis (15,4 %); arī 11 NUTS 2. līmeņa Turcijas reģionos terciārā līmeņa izglītību bija ieguvušas mazāk nekā piektā daļa 30–34 gadus vecu personu.

Līdztekus minētajiem reģioniem terciārās izglītības ieguves līmenis bija relatīvi zems arī daudzos Austrijas un Čehijas Republikas reģionos. To vismaz daļēji varētu skaidrot ar profesionālās izglītības lielo nozīmi šajās ES dalībvalstīs (sīkāku informāciju skatīt 2. kartē), kurās lielāks uzsvars tiek likts uz profesionālo, nevis akadēmisko kvalifikāciju.

Terciārā līmeņa izglītību ieguvušo 30–34 gadus veco sieviešu skaits bija par 9,4 procentpunktiem lielāks nekā šādu izglītību ieguvušo tāda paša vecuma vīriešu skaits

2015. gadā terciārā līmeņa izglītību bija ieguvušas 43,4 % no visām ES 28 dzīvojošajām 30–34 gadus vecajām sievietēm; šis rādītājs bija daudz augstāks nekā attiecīgais tās pašas vecuma grupas vīriešu īpatsvars, kas bija tikai nedaudz lielāks par vienu trešdaļu (34,0 %). Pēdējos 10 gados terciārā līmeņa izglītību ieguvušo 30–34 gadus veco sieviešu īpatsvars pieauga straujāk nekā attiecīgais jaunu vīriešu īpatsvars, tādējādi palielinājās šā rādītāja dzimumu atšķirības.

Lielajā vairumā (230 no 261) NUTS 2. līmeņa reģionu, par kuriem pieejami dati, ar terciārā līmeņa izglītību 2015. gadā bija proporcionāli vairāk 30–34 gadus vecu sieviešu nekā vīriešu. 29 reģionos terciārā līmeņa izglītību bija ieguvuši proporcionāli vairāk jaunu vīriešu nekā sieviešu, bet divos reģionos — Münster Vācijā un Austrijas galvaspilsētas reģionā Wien — šie rādītāji abiem dzimumiem bija vienādi.

Reģionos, kuros rādītāji pa dzimumiem atšķīrās visvairāk, sievietēm bija augstāks terciārās izglītības ieguves rādītājs nekā vīriešiem

Vislielākā izglītības ieguves rādītāju atšķirība pa dzimumiem bija Latvijā (šajā analīzes līmenī šī valsts ir atsevišķs reģions), kur sieviešu īpatsvars bija par 29,7 procentpunktiem lielāks nekā vīriešu īpatsvars. Plašākā mērogā daži no visaugstākajiem dzimumu atšķirības rādītājiem tika reģistrēti Baltijas dalībvalstīs, Beļģijā, Dānijā, Spānijā, Itālijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, savukārt to ES dalībvalstu vidū, kuras veido vairāki reģioni, bija vismaz 2 reģioni, kuros dzimumu atšķirība bija vismaz 20,0 procentpunkti un sieviešu īpatsvars bija lielāks nekā vīriešu īpatsvars. Daži no šiem reģioniem raksturojami kā relatīvi lauku reģioni vai reti apdzīvoti, un tajos dzimumu atšķirība nereti atspoguļo drīzāk jaunu vīriešu zemo, nevis jaunu sieviešu augsto terciārās izglītības ieguves līmeni. Kā šādu relatīvu lauku reģionu vai reti apdzīvotu reģionu piemērus var minēt Provincie Limburg Beļģijā, Sjælland Dānijā, Molise Itālijā, Övre Norrland un Mellersta Norrland Zviedrijā un North Yorkshire vai Highlands and Islands Apvienotajā Karalistē. Šādai tendencei varētu būt vairāki iemesli, tostarp tas, ka terciārā līmeņa izglītību ieguvuši jauni vīrieši biežāk pamet lauku reģionus, lai dotos meklēt darbu citur, vai tas, ka vairāk vīriešu relatīvi agri izvēlas pārtraukt izglītības ieguvi (iespējams, tāpēc, lai strādātu lauksaimniecībā).

19 no 29 reģioniem, kuros terciārā līmeņa izglītību ieguvušu jaunu vīriešu īpatsvars bija lielāks nekā attiecīgais jaunu sieviešu īpatsvars, atrodas Vācijā. Viens no šiem reģioniem ir Bavārijas austrumu reģions Oberpfalz, kurā tika reģistrēta vislielākā dzimumu atšķirība un vīriešu rādītājs bija augstāks par sieviešu rādītāju. Puse no atlikušajiem 10 reģioniem, kuros terciāro izglītību bija ieguvuši procentuāli vairāk jaunu vīriešu nekā sieviešu, atrodas Apvienotajā Karalistē, 2 reģioni ir Nīderlandē un pa 1 reģionam ir izvietoti Spānijā, Francijā un Rumānijā.

Datu avoti un pieejamība

Izglītības statistika sniedz datus cita starpā par dalību izglītībā un mācībās, mācību mobilitāti, mācībspēkiem, izglītības finansēšanu un valodu (svešvalodu) prasmēm. Šī statistikas joma arī sniedz ziņas par izglītības un mācību rezultātiem, piemēram, absolventu skaitu, iegūtās izglītības līmeni un pāreju no izglītības uz darbu.

Galvenie informācijas avoti

UNESCO/ESAO/Eurostat (UOE) statistika

Lielākās daļas statistikas datu par izglītību Eiropā vākšana ir kopīgi pārvaldīts pasākums, kurā ir iesaistīts UNESCO Statistikas institūts (UNESCO UIS), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Eurostat; bieži šo procesu dēvē par UOE datu vākšanu. Reģionālos datus par uzņemšanu izglītības iestādēs un svešvalodu apguvi atsevišķi vāc Eurostat.

UOE datus galvenokārt vāc no administratīviem avotiem, ko nodrošina izglītības ministrijas vai valstu statistikas iestādes, pamatojoties uz kopīgi pieņemtām definīcijām. Reģionālās statistikas par izglītību statistiskā vienība ir izglītojamais. Pārskata periodi ir kalendārais gads attiecībā uz datiem par absolventiem un mācību/akadēmiskais gads attiecībā uz visiem pārējiem nemonetārajiem datiem (piem., par 2014. gadu publicētie dati attiecas uz 2013./2014. akadēmisko gadu).

Tā kā katrā valstī ir atšķirīga izglītības sistēmas struktūra, datu salīdzināmības priekšnosacījums ir reģionālo, valsts līmeņa un starptautisko izglītības statistikas datu un rādītāju vākšanas, apkopošanas un prezentēšanas sistēma. To nodrošina Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED).

Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED)

ISCED sistēmu palaikam atjaunina, lai ņemtu vērā jaunas tendences pasaules valstu izglītības sistēmās. Šajā rakstā prezentētās statistikas pamatā ir ISCED 2011, ko pieņēma UNESCO 2011. gada novembra ģenerālkonferencē, lai gan dati par pārskata gadiem pirms 2014. gada ir savākti, izmantojot iepriekšējo versiju ISCED-97.

Ņemot vērā agrīnās pirmsskolas izglītības paplašināšanos un terciārās izglītības pārstrukturēšanu, klasifikācijas 2011. gada versijā iekļautas jaunas kategorijas. ISCED visas izglītības programmas un kvalifikācijas klasificētas pa līmeņiem:

agrīnā pirmsskolas izglītība / zemāka izglītība par sākumskolas izglītību (0. līmenis);
sākumskola (1. līmenis);
pamatizglītības otrais posms (2. līmenis);
vidējā izglītība (3. līmenis);
pēcvidējā izglītība, kas nav terciārā izglītība (4. līmenis);
terciārās izglītības pirmais posms (5. līmenis);
bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis (6. līmenis);
maģistra vai līdzvērtīgs līmenis (7. līmenis);
doktora vai līdzvērtīgs līmenis (8. līmenis).

Pilns apraksts ir pieejams UNESCO UIS tīmekļa vietnē.

Darbaspēka apsekojums

Šajā rakstā sniegtie dati par personām, kas priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību un mācības, par NEET un par terciārās izglītības ieguvi iegūti no ES darbaspēka apsekojuma (LFS). LFS pamatā ir privātās mājsaimniecībās dzīvojošu personu apsekojums. Tā tvērums ir visi ES dalībvalstu pastāvīgie iedzīvotāji, izņemot personas, kas dzīvo kolektīvās vai institucionālās mājsaimniecībās. LFS datus par izglītību atjaunina divreiz gadā — pavasarī (tostarp datus par jauno pārskata gadu) un rudenī.

Jānorāda, ka līdz 2013. pārskata gadam šie dati klasificēti atbilstīgi ISCED-97, bet, sākot no 2014. gada, tos klasificē saskaņā ar ISCED 2011. Eurostat tiešsaistes tabulās un datubāzēs dati par izglītības ieguves līmeni ir apkopoti trīs grupās (zems, vidējs un augsts izglītības līmenis), un šajā datu apkopošanas līmenī var salīdzināt katras ES dalībvalsts statistiku laika gaitā (izņemot datus par Austriju). Austrijas datu sērijā ir pārrāvums, jo notikusi līmeņu pārbīde, tāpēc ka pārklasificēta programma, kas aptver dažādus izglītības ieguves līmeņus: kvalifikācija, kas iegūta pēc sekmīgas augstākās tehniskās un profesionālās izglītības koledžu pabeigšanas, ISCED 2011 ir klasificēta kā ISCED 5. līmeņa izglītība, bet ISCED-97 kā ISCED 4. līmeņa izglītība ar paskaidrojumu, ka tā ir līdzvērtīga terciārajai izglītībai. Tiešsaistes tabulās un datubāzēs ISCED-97 un ISCED 2011 laikrindas ir uzrādītas vienā tabulā ar ISCED 2011 klasifikācijas apzīmējumiem; klasifikācijas izmaiņas, kas notika no 2013. uz 2014. gadu, atzīmētas ar “b” (ar to norāda laikrindas pārrāvumu).

NUTS

Šajā rakstā uzrādīto datu pamatā ir tikai un vienīgi 2013. gada NUTS versija.

Rādītāju definīcijas

Statistika par to četrgadīgo bērnu īpatsvaru, kas uzņemti agrīnās pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestādēs (ISCED 2011 0. un 1. līmenis), aptver iestādes, kuras nodrošina uz izglītību vērstu mazu bērnu aprūpi; šādu iestāžu darbiniekiem jābūt īpašai izglītības kvalifikācijai. Jānorāda, ka šo proporciju aprēķina, pamatojoties uz datiem no diviem dažādiem avotiem (statistikas datiem par izglītību un statistikas datiem par demogrāfiju), un ka atsevišķi izglītības iestādēs uzņemtie skolēni demogrāfiskajos datos varētu nebūt reģistrēti kā iedzīvotāji (tāpēc teorētiski proporcija varētu pārsniegt 100 %).

Profesionālās izglītības mērķis ir sniegt izglītojamiem iespēju iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas, kas vajadzīgas konkrētā profesijā vai arodā. Profesionālajai izglītībai var būt arī darbā īstenoti posmi (piem., māceklība vai duālās izglītības sistēmas programmas). Šajā rakstā aprakstītais profesionālās izglītības rādītājs uzrāda profesionālo programmu skolēnu īpatsvaru kopējā vidējās izglītības (ISCED 2011 3. līmenis) programmās uzņemto skolēnu skaitā.

Izglītību un mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu rādītājs ir to 18–24 gadus veco personu īpatsvars, kuras pabeigušas ne vairāk kā pamatizglītības otro posmu (ISCED-97 0., 1., 2. vai 3C (īsais) līmenis līdz 2013. gadam (ieskaitot) un ISCED 2011 0.–2. līmenis 2014. un 2015. gadā) un nav iesaistījušās turpmākā izglītībā vai mācībās (četrās nedēļās pirms darbaspēka apsekojuma). Šis ir galvenais rādītājs, kas liecina par virzību uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi, proti, panākt, lai to personu skaits, kas priekšlaicīgi pārtraukušas izglītību un mācības, ES būtu mazāks par 10 %.

To jauniešu rādītājs, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), uzrāda to 18–24 gadus veco iedzīvotāju procentuālo daļu, kuri nestrādā un nav iesaistījušies turpmākā izglītībā vai mācībās.

Terciārās izglītības ieguves rādītājs ir to 30–34 gadus veco iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri sekmīgi pabeiguši terciārās studijas (piem., universitāti vai augstākās tehniskās izglītības iestādi). Vecuma grupu “30–34 gadi” izmanto tāpēc, ka šis vecums parasti atbilst pirmajiem 5 gadiem pēc tam, kad lielākā daļa studentu jau ir pabeiguši studijas. Terciārās izglītības dati līdz 2013. gadam atbilst ISCED 1997 5. un 6. līmenim, bet 2014. un 2015. gadā — ISCED 2011 5.–8. līmenim. Šis ir galvenais rādītājs, kas liecina par virzību uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi, proti, līdz 2020. gadam nodrošināt, ka vismaz 40 % 30–34 gadus vecu iedzīvotāju ir ieguvuši terciārā līmeņa izglītību.

Konteksts

Izglītība un mācības ir izšķirīgi ekonomikas un sociālā progresa virzītājfaktori, un būtiska nozīme šajā jomā ir prasmju pielāgošanai darba tirgus vajadzībām. Globalizētā un uz zināšanām pamatotā ekonomikā tas kļūst arvien svarīgāk, jo, lai panāktu konkurētspējīgu produktivitāti, kvalitāti un jaunradi, ir vajadzīgs prasmīgs darbaspēks.

Katra ES dalībvalsts ir lielā apmērā atbildīga par savām izglītības un mācību sistēmām un savu mācību programmu (studiju programmu) saturu. ES, izmantojot tā saukto “atvērto koordinācijas metodi”, atbalsta valstu darbības un palīdz dalībvalstīm risināt kopējas problēmas, proti, nodrošina politisku forumu aktuālu tematu (piem., sabiedrības novecošanas, prasmju trūkuma vai globālās konkurences) apspriešanai un dod dalībvalstīm iespēju dalīties paraugpraksē.

“Izglītība un apmācība 2020” (“ET 2020”)

2009. gada maijā pieņemti vairāki Padomes secinājumi (2009/C 119/02) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā (ET 2020). Šajā sistēmā izglītībai un mācībām Eiropas Savienībā ir noteikti četri stratēģiski mērķi: mūžizglītību un mobilitāti padarīt par realitāti; uzlabot izglītības un mācību kvalitāti un efektivitāti; veicināt līdztiesību, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti; visos izglītības un mācību līmeņos sekmēt radošumu un jaunradi (tostarp uzņēmējdarbības garu). Lai šos mērķus īstenotu, ET 2020 ir noteikti vairāki kritēriji, par ko veic regulāru statistisko uzraudzību un ziņošanu, tostarp šādi mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam:

vismaz 95 % bērnu vecumā no četriem gadiem līdz obligātajam sākumskolas vecumam vajadzētu piedalīties agrīnajā pirmsskolas izglītībā;
tādu 15 %gadus vecu personu īpatsvaram, kam ir nepietiekamas prasmes lasīšanā, matemātikā un zinātnē, vajadzētu būt mazākam par 15 %;
tādu personu skaitam, kas priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un mācības, vajadzētu būt mazākam par 10 %;
tādu 30–34 gadus vecu personu īpatsvaram, kam ir terciārā izglītība, vajadzētu būt vismaz 40 %;
mūžizglītībā būtu jāpiedalās vismaz 15 % pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem;
vismaz 20 % augstākās izglītības iestāžu absolventu studiju laikā vismaz trīs mēnešus vai tik ilgi, cik nepieciešams, lai iegūtu vismaz 15 Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECTS) kredītpunktus, vajadzētu būt pavadījušiem augstākās izglītības studijās vai mācībās (tostarp mācību praksē) ārvalstī;
vismaz 6 % 18–34 gadus vecu personu, kas ieguvušas sākotnējās profesionālās izglītības un mācību kvalifikāciju, izglītības ieguves laikā vismaz divas nedēļas vajadzētu būt pavadījušām ar sākotnējo profesionālo izglītību un mācībām (PIM) saistītās mācībās vai profesijas praktiskā apguvē (tostarp mācību praksē) ārvalstī;
to nodarbināto absolventu (20–34 gadu vecuma grupā) īpatsvaram, kuri pabeiguši izglītību un mācības ne vairāk kā trīs gadus pirms pārskata gada, vajadzētu būt vismaz 82 %.

2014. gadā Eiropas Komisija un ES dalībvalstis sāka izvērtējumu, lai novērtētu virzību uz mērķiem un apsvērtu jaunas prioritātes ES mēroga sadarbībā izglītības jomā. Eiropas Komisija, pamatojoties uz šo darbu, sagatavoja priekšlikumu par sešām jaunām 2016.–2020. gada prioritātēm; priekšlikums tika pieņemts 2015. gada novembrī ar nosaukumu “Padomes un Komisijas kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu. Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā”. Sešas jaunās prioritārās jomas ir šādas:

atbilstīgas un augstas kvalitātes zināšanas, prasmes un iemaņas, kas attīstītas mūžizglītības laikā, galveno uzmanību pievēršot mācību rezultātiem saistībā ar nodarbināmību, inovāciju, aktīvu pilsoniskumu un labklājību;
iekļaujoša izglītība, līdztiesība, taisnīgums, nediskriminācija un pilsonisko prasmju veicināšana;
atvērta un inovatīva izglītība un mācības, tostarp pilnīgi izmantojot digitālā laikmeta piedāvātās priekšrocības;
spēcīgs atbalsts skolotājiem, pasniedzējiem, skolu vadītājiem un citiem izglītības darbiniekiem;
prasmju un kvalifikāciju pārredzamība un atzīšana, lai atvieglotu mācīšanās un darbaspēka mobilitāti;
ilgtspējīgas investīcijas izglītības un mācību sistēmās un šo sistēmu kvalitāte un efektivitāte.

Skatiet arī

Education and training in the EU — facts and figures (tiešsaistes publikācija, angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

Datu vizualizācija

Eurostat Statistical Atlas (Chapter 4) (angļu val.)
Regional Statistics Illustrated (angļu val.)

Publikācijas

Eurostat regional yearbook (angļu val.)
Key data on education in Europe — 2012. gada izdevums (angļu val.)
Key Data on Early Childhood and Care in Europe — Eurydice un Eurostat ziņojums — 2014. gada izdevums (angļu val.)
The EU is moving closer to its Europe 2020 goals on education — 2015. gada aprīļa ziņu izdevums (angļu val.)

Galvenās tabulas

Regional statistics (t_reg) (angļu val.), sk.:

Regional education statistics (t_reg_educ)

Education and training (t_edtr) (angļu val.), sk.:

Participation in education and training (t_educ_part)

Participation rates of 4-years-olds in education by NUTS 2 regions (tgs00092)

Education and training outcomes (t_educ_outc)

Tertiary educational attainment, age group 30-34 by sex and NUTS 1 regions (tgs00105)

Tertiary educational attainment, age group 25-64 by sex and NUTS 2 regions (tgs00109)

Early leavers from education and training (tsdsc410)

Early leavers from education and training by sex and NUTS 1 regions (tgs00106)

Datubāze

Regional statistics by NUTS classification (reg) (angļu val.), sk.:

Regional education statistics (reg_educ)

Education and training (edtr) (angļu val.), sk.:

Participation in education and training (educ_part)

Pupils and students - enrolments (educ_uoe_enr)

All education levels (educ_uoe_enra)

Education and training outcomes (educ_outc)

Educational attainment level (edat)

Population by educational attainment level (edat1)

Transition from education to work (edatt)

Young people by educational and labour status (incl. neither in employment nor in education and training - NEET) (edatt0)

Early leavers from education and training (edatt1)

Īpaša sadaļa

Education and training (angļu val.)
Regions (angļu val.)

Metodika / Metadati

Regional education statistics (angļu val.) (ESMS metadatu fails reg_educ_esms)

Izejas dati tabulām, diagrammām un kartēm (MS Excel)

Education at regional level (angļu val.)

Ārējas saites