Archive:Preču starptautiskā tirdzniecība

Dati iegūti 2020. gada martā.

Raksta atjauninājums plānots: 2021. gada jūnijā.

This Statistics Explained article has been archived on 6 April 2021.

Highlights

2018. gadā ES 27, ASV un Ķīnas īpatsvars pasaules preču tirdzniecībā bija 42 %.

Galvenais ES 27 eksporta partneris 2019. gadā bija ASV un importa partneris — Ķīna.

Iekārtas un transportlīdzekļi 2019. gadā veidoja 41 % no ES 27 eksporta un 33 % no ES 27 importa.

Preču starptautiskās tirdzniecības attīstība, ES 28 dalībvalstis, 2009.–2019. gads

Šajā rakstā izklāstīta Eiropas Savienības (ES) preču starptautiskās tirdzniecības dinamika. Tajā aplūkots ES preču īpatsvars pasaules importa un eksporta tirgos, ES iekšējā tirdzniecība (tirdzniecība starp ES dalībvalstīm), ES galvenie tirdzniecības partneri un ES visvairāk tirgotās produktu kategorijas.

ES 27 īpatsvars pasaules preču tirdzniecībā ir aptuveni 15 %. Preču starptautiskās tirdzniecības vērtība ievērojami pārsniedz pakalpojumu tirdzniecības vērtību (aptuveni trīs reizes), atspoguļojot to, ka dažiem pakalpojumiem ir tādas īpašības, kas apgrūtina to tirdzniecību pāri robežām.

Šis raksts ir daļa no tiešsaistes publikācijas, kurā sniegta jaunākā statistika par preču starptautisko tirdzniecību, ietverot informāciju par ES galvenajiem partneriem, galvenajiem tirgotajiem produktiem, tirdzniecības raksturlielumiem, kā arī pamatinformācija.

Full article

Trīs lielākie starptautiskās tirdzniecības pasaules līmeņa dalībnieki — ES, Ķīna un ASV

Kopš 2004. gada, kad Ķīna apsteidza Japānu, trīs lielākie starptautiskās tirdzniecības pasaules līmeņa dalībnieki ir ES 27, Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis (sk. 1. diagrammu). 2018. gadā kopējais preču tirdzniecības līmenis (eksports un imports), kas reģistrēts ES 27 dalībvalstīs, bija 3967 mljrd. EUR (jāņem vērā, ka datos nav iekļauta ES iekšējā tirdzniecība), kas ir par 50 mljrd. EUR vairāk par Ķīnas vērtību un 342 mljrd. EUR virs ASV reģistrētā līmeņa; Japānai ir ceturtais augstākais preču tirdzniecības līmenis, proti, 1260 mljrd. EUR.

1. diagramma. Preču starptautiskās tirdzniecības galvenie dalībnieki, 2018. gads
(mljrd. EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle) un UNCTAD

Eksporta un importa attiecība (seguma attiecība) 2018. gadā eksporta ziņā bija īpaši labvēlīga Krievijai un Ķīnai (sk. 2. diagrammu), un absolūtā izteiksmē šajās valstīs reģistrēts lielākais gada tirdzniecības bilances pārpalikums.

2. diagramma. Preču starptautiskās tirdzniecības seguma attiecība, 2008. un 2018. gads
(%)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle) un UNCTAD

ASV 2018. gadā reģistrēts lielākais deficīts (sk. 3. diagrammu), saglabājot tendenci, kas bija raksturīga visā pēdējā desmitgadē, par kuru ir pieejami dati.

3. diagramma. Preču starptautiskās tirdzniecības bilance, 2008. un 2018. gads
(mljrd. EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle) un UNCTAD

Attiecībā uz eksporta un importa plūsmām ES 27 dalībvalstis 2018. gadā bija otrās lielākās preču eksportētājas un importētājas pasaulē (sk. 4. un 5. diagrammu): ES 27 preču eksporta īpatsvars bija 15,5 % no pasaules kopējā preču eksporta apjoma. Šis īpatsvars bija lielāks tikai Ķīnai (15,8 %), savukārt ASV īpatsvars bija nedaudz mazāks (10,6 %).

4. diagramma. Līdzdalība pasaules preču eksporta tirgū, 2018. gads
(% no pasaules eksporta apjoma)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle) un UNCTAD

ASV imports 2018. gadā veidoja lielāku daļu no pasaules kopējā importa apjoma (15,8 %) nekā ES 27 (13,7 %) vai Ķīnas imports (13,0 %).

5. diagramma. Līdzdalība pasaules preču importa tirgū, 2018. gads
(% no pasaules importa apjoma)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle) un UNCTAD

ES ārējās tirdzniecības pārpalikums kopš 2012. gada

ES 27 preču starptautiskā tirdzniecība ar pārējo pasauli (ES ārējā eksporta un importa summa) 2019. gadā tika novērtēta 4067 mljrd. EUR apmērā (sk. 6. diagrammu). Salīdzinājumā ar 2018. gadu gan importa, gan eksporta apjoms bija lielāks, importam pieaugot mazāk (27 mljrd. EUR) nekā eksportam (73 mljrd. EUR). Rezultātā ES 27 tirdzniecības bilances pārpalikums (152 mljrd. EUR 2018. gadā) 2019. gadā pieauga līdz 197 mljrd. EUR.

No 2009. līdz 2012. gadam ES 27 eksports strauji palielinājās no 1184 mljrd. EUR līdz 1771 mljrd. EUR. No 2012. līdz 2016. gadam eksporta vērtība saglabājās relatīvi stabila, bet nākamajos trijos gados tā palielinājās no 1867 mljrd. EUR 2016. gadā līdz 2132 mljrd. EUR 2019. gadā. Attiecībā uz importu bija vērojamas aptuveni tādas pašas tendences kā attiecībā uz eksportu; tā vērtība palielinājās no 1193 mljrd. EUR 2009. gadā līdz 1666 mljrd. EUR 2011. gadā. No 2011. līdz 2016. gadam importa vērtība saglabājās relatīvi stabila, bet nākamajos trijos gados tā palielinājās no 1602 mljrd. EUR līdz 1935 mljrd. EUR 2019. gadā.

6. diagramma. Preču starptautiskās tirdzniecības dinamika, ES 27, 2009.–2019. gads
(mljrd. EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_intertrd)

No ES dalībvalstīm Vācija 2019. gadā pārliecinoši ieņēma vadošo pozīciju ES 27 ārējās tirdzniecības jomā — tās preču eksports uz trešām valstīm veidoja 29,6 % no ES 27 preču eksporta apjoma un sasniedza gandrīz vienu piektdaļu (21,0 %) no ES 27 importa apjoma (sk. 7. diagrammu). Nākamās trīs lielākās eksportētājas valstis — Francija (11,6 %), Itālija (11,0 %) un Nīderlande (10,3 %) — bija vienīgās ES dalībvalstis, kuru īpatsvars ES 27 eksportā izsakāms ar divciparu skaitli. Tūlīt aiz Vācijas nākamās lielākās trešo valstu preču importētājas 2019. gadā bija Nīderlande (17,5 %), Francija (10,7 %) un Itālija (9,5 %). Relatīvi augsto Nīderlandes īpatsvaru vismaz daļēji var izskaidrot ar ievērojamo preču apjomu, kas ES nonāk caur Roterdamu — ES nozīmīgāko jūras ostu.

7. diagramma. ES 27 preču ārējā tirdzniecība, 2019. gads
(% no ES 27 eksporta/importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

Lielākais ES 27 preču ārējās tirdzniecības bilances pārpalikums, kas 2019. gadā bija 224,3 mljrd. EUR, tika reģistrēts Vācijā, kam sekoja Itālija (51,9 mljrd. EUR), Īrija (40,6 mljrd. EUR) un Francija (39,2 mljrd. EUR) Lielākais ES preču ārējās tirdzniecības bilances deficīts tika reģistrēts Nīderlandē (118,7 mljrd. EUR) un Spānijā (30,7 mljrd. EUR) (sk. B tabulu tālāk pievienotajā MS Excel datnē).

ES iekšējās preču tirdzniecības lielākais īpatsvars reģistrēts Luksemburgā un Slovākijā

Preču tirdzniecība starp ES dalībvalstīm (ES iekšējā tirdzniecība) pēc eksporta apjoma 2019. gadā tika aplēsta 3061 mljrd. EUR apmērā. Tas bija par 44 % vairāk nekā reģistrētais eksporta līmenis no ES 27 uz trešām valstīm, proti, 2132 mljrd. EUR (ES ārējā tirdzniecība).

ES 27 iekšējā tirdzniecība — arī pēc eksporta apjoma — no 2018. gada līdz 2019. gadam palielinājās par 1,5 %. Attiecībā uz eksportu — no 2018. gada līdz 2019. gadam pieaugums, kas mērāms divciparu skaitļos, tika reģistrēts tikai Kiprai (16,4 %), savukārt tikai Zviedrijai (-0,6 %), Beļģijai (-0,3 %) un Slovākijai (-0,1 %) tika reģistrēts samazinājums. Attiecībā uz importu — tikai Horvātijā (7,8 %) un Portugālē (7,4 %) importa apjoms pieauga par vairāk nekā 5 %, savukārt Īrijā (-3,9 %), Beļģijā (-1,4 %), Maltā (-1,3 %) un Zviedrijā (-0,9 %) tas samazinājās.

Tāpat kā ES 27 ārējās tirdzniecības jomā arī ES 27 iekšējās tirdzniecības jomā augstākie rādītāji 2019. gadā bija Vācijai — tās eksporta īpatsvars bija 22,8 % no ES 27 preču eksporta uz citām dalībvalstīm, un tās preču importa īpatsvars bija 23,2 % no ES 27 preču importa no citām dalībvalstīm (sk. 8. diagrammu). Nīderlande (13,5 %) bija vienīgā cita dalībvalsts, kuras eksports veidoja vairāk nekā vienu desmito daļu no ES iekšējā eksporta apjoma, kas arī ir skaidrojams ar Roterdamas lielo nozīmi, savukārt Francija (12,5 %) bija vienīgā cita dalībvalsts, kuras importa īpatsvars bija lielāks par vienu desmito daļu no ES iekšējā importa apjoma.

8. diagramma. ES 27 preču iekšējā tirdzniecība, 2019. gads
(% no ES 27 eksporta/importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

ES iekšējā tirgus nozīmi īpaši izceļ fakts, ka visu ES dalībvalstu gadījumā ES preču iekšējā tirdzniecība (eksports un imports kopā) bija lielāka nekā ES ārējā tirdzniecība (eksports un imports kopā), izņemot Īrijai (sk. 9. diagrammu). Kopējais preču tirdzniecības īpatsvars, ko veidoja ES iekšējās un ārējās plūsmas, dažādās dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgs, zināmā mērā atspoguļojot vēsturisko saišu un ģeogrāfiskā novietojuma nozīmi. Augstākais ES iekšējās tirdzniecības īpatsvars (virs 75 % no kopējās tirdzniecības) tika reģistrēts Luksemburgai (82,0 %), Slovākijai (79,5 %), Čehijai (76,6 %) un Ungārijai (75,1 %); šis īpatsvars bija daudz mazāks Grieķijai (51,5 %) un Īrijai (37,5 %).

9. diagramma. ES 27 preču iekšējā un ārējā tirdzniecība, 2019. gads
(imports plus eksports, % no kopējās tirdzniecības)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

2009.–2019. gadā ievērojams preču tirdzniecības pieaugums ar Ķīnu

Laikposmā no 2009. līdz 2019. gadam ES 27 preču eksporta dinamika pēc galvenajiem tirdzniecības partneriem būtiski atšķīrās. Starp galvenajiem tirdzniecības partneriem augstākais gada vidējais pieauguma rādītājs tika reģistrēts eksportam uz Ķīnu (9,9 %) un Meksiku (9,5 %) (sk. 10. diagrammu). Zemākais pieauguma rādītājs bija vērojams eksportam uz Krieviju (3,3 %) un Norvēģiju (4,1 %).

Attiecībā uz importu — no 2009. līdz 2019. gadam augstākais gada vidējais pieauguma rādītājs bija preču importam no Meksikas (10,5 %) un Turcijas (8,1 %). Mazākie pieauguma rādītāji tika reģistrēti importam no Norvēģijas (0,3 %) un Krievijas (2,3 %) (abas valstis ir lielas energoproduktu eksportētājas), kā arī Japānas (2,2 %).

10. diagramma. ES 27 preču ārējā tirdzniecība pēc galvenajiem tirdzniecības partneriem, ES 27, 2009. un 2019. gads
(mljrd. EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_maineu)

ASV 2019. gadā ar 18,0 % īpatsvaru joprojām bija svarīgākais ES 27 preču eksporta galamērķis (sk. 11. diagrammu). Apvienotā Karaliste bija otrais svarīgākais galamērķis ES 27 eksportam (14,9 % no ES 27 kopējā rādītāja), tai sekoja Ķīna (9,3 %). Septiņos lielākajos ES 27 preču eksporta galamērķa tirgos — ASV, Apvienotajā Karalistē, Ķīnā, Šveicē, Krievijā, Turcijā un Japānā — tika realizētas gandrīz trīs piektdaļas (59,3 %) no visa ES 27 preču eksporta.

11. diagramma. Galvenie tirdzniecības partneri preču eksporta jomā, ES 27, 2019. gads
(% no ES 27 ārējā eksporta)
Avots: Eurostat (ext_lt_maineu)

Septiņi lielākie ES 27 eksporta galamērķa tirgi nedaudz citādā secībā bija arī septiņi lielākie ES 27 importēto preču piegādātāji (sal. 11. un 12. diagrammu). ES 27 importēto preču īpatsvars, kuru veidoja imports no šīm septiņām valstīm, bija lielāks nekā šo valstu īpatsvars ES 27 eksportēto preču realizācijā: nedaudz vairāk nekā trīs piektdaļas (60,7 %) visu ES 27 importēto preču tika importētas no šīm septiņām valstīm. Ķīna 2019. gadā bija lielākā preču piegādātāja ES 27 (piegādājot gandrīz vienu piektdaļu (18,7 %) visa importa). Tai sekoja ASV (12,0 %) un Apvienotā Karaliste (10,0 %).

12. diagramma. Galvenie tirdzniecības partneri preču importa jomā, ES 27, 2019. gads
(% no ES 27 ārējā importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_maineu)

Liels iekārtu un transportlīdzekļu un ķīmisko produktu tirdzniecības bilances pārpalikums

No 2014. gada līdz 2019. gadam ES 27 ārējā eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā 13. diagrammā norādīto produktu grupu, izņemot energoresursu eksportu, kas kritās par 8,2 %. Augstākais eksporta pieauguma rādītājs tika ziņots par ķīmiskajiem produktiem (pieaugums par 35,8 %). Pieaugums par vairāk nekā 20 % tika reģistrēts arī pārtikas un dzērienu (22,7 %) un izejmateriālu (20,1 %) grupās.

Attiecībā uz importu tika novērota līdzīga tendence, proti, no 2014. līdz 2019. gadam kopumā ievērojami samazinājās ES ārējais energoresursu imports (-15,2 %) (jāņem vērā, ka samazinājums zināmā mērā var būt saistīts ar cenu izmaiņām un/vai valūtas kursa svārstībām, jo daudzu izejvielu preču un naftas cenas pasaules tirgos tiek noteiktas ASV dolāros). Turpretī iekārtu un transportlīdzekļu ES ārējais imports pieauga par 45,4 %, un samērā augsti pieauguma rādītāji tika reģistrēti arī attiecībā uz ķīmiskajiem produktiem (28,6 %) un citām rūpniecības precēm (24,1 %).

ES 27 preču ārējās tirdzniecības pārpalikumu 197,1 mljrd. EUR 2019. gadā veicināja lieli tirdzniecības pārpalikumi iekārtu un transportlīdzekļu (237,1 mljrd. EUR) un ķīmisko produktu (171,6 mljrd. EUR) kategorijās un mazāki pārpalikumi pārtikas un dzērienu kategorijā un citu rūpniecības preču kategorijā. Lielais energoresursu tirdzniecības deficīts (-258,2 mljrd. EUR) un mazāks izejmateriālu tirdzniecības deficīts (-26,1 mljrd. EUR) tos nevarēja atsvērt.

13. diagramma. ES 27 ārējā tirdzniecība pēc galvenajiem produktiem, ES 27, 2014. un 2019. gads
(mljrd. EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_intertrd)

ES 27 preču eksporta struktūra no 2014. gada līdz 2019. gadam bija diezgan nemainīga (sk. 14. diagrammu), izņemot palielinājumu par 2,4 procentpunktiem ķīmiskajiem produktiem — no 16,7 % 2014. gadā līdz 19,1 % 2019. gadā, un samazinājumu par 1,4 procentpunktiem energoresursiem.

14. diagramma. Galvenās eksporta jomas pēc produktiem, ES 27, 2014. un 2019. gads
(% no ES 27 ārējā eksporta)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

No 2014. līdz 2019. gadam ES 27 importa struktūrā ievērojami samazinājās energoresursu īpatsvars (par 7,6 procentpunktiem no 26,3 % līdz 18,7 % (sk. 15. diagrammu)). Šis samazinājums daļēji bija saistīts ar energoproduktu cenu kritumu. Turpretī tajā pašā laikposmā iekārtu un transportlīdzekļu īpatsvars palielinājās par 6,0 procentpunktiem (no 26,9 % līdz 32,8 %). Pārējo produktu īpatsvari mainījās tikai nedaudz.

15. diagramma. Galvenās importa jomas pēc produktiem, ES 27, 2014. un 2019. gads
(% no ES 27 ārējā importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

16. diagrammā ir salīdzināta ES 27 importa un eksporta struktūra 2019. gadā: jāpatur prātā, ka kopējais eksporta līmenis bija par 10,2 % augstāks nekā importa līmenis. Būtiskākā atšķirība ir novērojama energoresursu īpatsvara lielumā, kur importā tas bija gandrīz četrreiz lielāks nekā eksportā. To atsvēra mazāki iekārtu, transportlīdzekļu un ķīmisko produktu importa īpatsvari salīdzinājumā ar eksportu.

16. diagramma. Galvenās eksporta un importa jomas pēc produktiem, ES 27, 2019. gads
(% no ES 27 ārējā eksporta/importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

Tabulu un grafiku datu avots

International trade in goods: tables and figures (angļu valodā)

Datu avoti

Statistika par preču starptautisko tirdzniecību sniedz datus par to preču vērtību un daudzumu, ko savā starpā tirgo ES dalībvalstis (ES iekšējā tirdzniecība), un tām precēm, kuras dalībvalstis iepērk un pārdod, sadarbojoties ar trešām valstīm (ES ārējā tirdzniecība). Šie statistikas dati ir oficiālais informācijas avots par importu, eksportu un tirdzniecības bilanci ES, tās dalībvalstīs un eurozonā.

Statistiku publicē par katru valsti, kas sniedz datus, saistībā ar katru partnervalsti un par vairākiem produktu klasifikācijas veidiem. Viens no visbiežāk izmantotajiem produktu klasifikācijas veidiem ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā standartizētā tirdzniecības klasifikācija (SITC 4. redakcija); tā ļauj salīdzināt starptautiskās tirdzniecības statistikas datus pasaules mērogā.

ES ārējās tirdzniecības statistikas ietvaros par ES 27 sniegtajos datos šī struktūra tiek uzskatīta par vienotu tirdzniecības bloku. Proti, dati par eksportu attiecas tikai uz to ES 27 eksportu, kas tiek sūtīts no šā tirdzniecības bloka un ir paredzēts pārējām pasaules valstīm, savukārt ES ārējais imports attiecas uz importu no pārējām pasaules valstīm (trešām valstīm) uz ES 27. Turpretī, iesniedzot datus par atsevišķām ES dalībvalstīm, starptautiskās tirdzniecības plūsmas parasti tiek atspoguļotas pasaules tirdzniecības plūsmu kontekstā (iekļaujot gan ES iekšējos, gan ārējos partnerus). Statistika par tirdzniecību starp ES dalībvalstīm (ES iekšējo tirdzniecību) ietver preču importu un eksportu, ko ir reģistrējusi katra dalībvalsts.

ES ārējās un iekšējās tirdzniecības statistiskās vērtības tiek reģistrētas to franko uz kuģa klāja (FOB) vērtībā par eksportu un to izmaksu, apdrošināšanas un pārvadāšanas izmaksu (CIF) vērtībā par importu. Ziņotās vērtības ietver tikai tās papildu izmaksas (pārvadāšanu un apdrošināšanu), kas attiecībā uz eksportu ir saistītas ar pārvadāšanu tās ES dalībvalsts teritorijā, no kuras preces tiek eksportētas, un attiecībā uz importu — saistībā ar pārvadāšanu ārpus tās dalībvalsts teritorijas, uz kuru preces tiek importētas.

Dati par ES ir no Eurostat COMEXT datubāzes, preču starptautiskās tirdzniecības atsauces datubāzes. Tā nodrošina piekļuvi ne tikai jaunākajiem un vēsturiskajiem ES dalībvalstu datiem, bet arī daudzu trešo valstu statistikai. Apkopoti un detalizēti statistikas dati par preču starptautisko tirdzniecību, kas izplatīti Eurostat tīmekļa vietnē, katru mēnesi tiek apkopoti no COMEXT datubāzes. Tā kā COMEXT datubāze tiek atjaunināta katru dienu, tīmekļa vietnē publicētie dati var atšķirties no COMEXT datubāzē pieejamajiem datiem (ja nesen veikti labojumi).

ES 27 dati atspoguļo politiskās izmaiņas ES sastāvā. Tādēļ Apvienotā Karaliste tiek uzskatīta par ES 27 partnervalsti ārpus ES. Tomēr Apvienotā Karaliste līdz pārejas perioda beigām joprojām ietilpst iekšējā tirgū, kas nozīmē, ka dati par tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti joprojām ir balstīti statistikas jēdzienos, kuri piemērojami tirdzniecībai starp ES dalībvalstīm. Tādējādi, lai gan imports no jebkura cita tirdzniecības partnera ārpus ES 27 ir sagrupēts pēc izcelsmes valsts, Apvienotās Karalistes dati atspoguļo nosūtīšanas valsti. Praksē tas nozīmē, ka preces, ko no Apvienotās Karalistes importēja ES 27, tika fiziski transportētas no Apvienotās Karalistes, bet daļa no šīm precēm varēja būt citas izcelsmes nekā Apvienotā Karaliste. Šā iemesla dēļ dati par tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti nav pilnībā salīdzināmi ar datiem par tirdzniecību ar citiem tirdzniecības partneriem ārpus ES 27.

Dati par lielākajiem tirgotājiem ārpus ES, kas izmantoti 1.–5. attēlā, ir ņemti no Apvienoto Nāciju Organizācijas UNCTAD datubāzes. Īpatsvaru aprēķināšanai pasaules tirdzniecību definē kā summu, ko veido ES tirdzniecība ar trešām valstīm (avots: Eurostat) un trešo valstu starptautiskā tirdzniecība (avots: UNCTAD).

Konteksts

Statistiku par preču starptautisko tirdzniecību plaši izmanto lēmumu pieņēmēji starptautiskā, ES un valstu līmenī. Uzņēmumi var izmantot starptautiskās tirdzniecības datus, lai veiktu tirgus izpēti un definētu savu tirdzniecības stratēģiju. ES iestāžu gadījumā preču starptautiskās tirdzniecības statistika tiek izmantota arī tam, lai sagatavotu daudzpusējas un divpusējas tirdzniecības sarunas, noteiktu un īstenotu pret dempingu vērstu politiku, veidotu makroekonomikas un monetāro politiku, kā arī novērtētu vienotā tirgus attīstību un Eiropas valstu ekonomikas integrāciju.

Tirdzniecības attīstība var sniegt iespēju ekonomikas izaugsmei. Pamatojoties uz ES kopīgo tirdzniecības politiku, Eiropas Komisija apspriež tirdzniecības nolīgumus un pārstāv ES intereses tās 27 dalībvalstu vārdā. Eiropas Komisija konsultējas ar ES dalībvalstīm, izmantojot padomdevēju komiteju, kurā tiek apspriesti visi tirdzniecības politikas jautājumi, kas ietekmē ES, tostarp daudzpusēji, divpusēji un vienpusēji instrumenti. Tirdzniecības politika ir ekskluzīva ES kompetences joma — tikai ES, nevis atsevišķas dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus par tirdzniecības jautājumiem un noslēgt starptautiskās tirdzniecības nolīgumus. Nesen šī darbības joma tika paplašināta ārpus preču tirdzniecības, lai aptvertu arī pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālo īpašumu un ārvalstu tiešos ieguldījumus (4. nodaļā).

Pasaules līmenī ar daudzpusēju tirdzniecību saistītus jautājumus risina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) uzraudzībā. PTO sastāvā ir 164 valstis (2020. gada martā), un attiecībā uz vairākām kandidātvalstīm noris uzņemšanas process. PTO nosaka globālus tirdzniecības noteikumus, nodrošina forumu tirdzniecības sarunām un dalībvalstu strīdu izšķiršanai. Eiropas Komisija apspriežas ar PTO partneriem un piedalās jaunākajā PTO daudzpusējo tirdzniecības sarunu kārtā, ko sauc par Dohas Attīstības programmu (DAP).