Archive:Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionālā līmenī
This Statistics Explained article is outdated and has been archived - for recent articles on population see here.
- 2011. gada marta dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze.
Šajā rakstā ir izklāstītas pašreizējās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju skaita izmaiņu reģionālās tendences, kuru cēlonis ir iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums vai migrācija; migrācija šobrīd ir nozīmīgākais faktors. Demogrāfiskās tendences spēcīgi ietekmē ES sabiedrību un rada milzīgas problēmas visās politikas jomās. Tāpēc detalizēta statistiskā informācija ir ļoti vajadzīga gan politikas veidotājiem, gan pilsoņiem.
Informācijas avots: Eurostat (demo_r_d3dens)
Informācijas avots: Eurostat (demo_r_gind3)
Informācijas avots: Eurostat (reg_gind3) un (demo_gind)
,_by_NUTS_3_regions,_2008.PNG)
Informācijas avots: Eurostat (reg_gind3) un (demo_gind)
Informācijas avots: Eurostat (demo_r_frate2)
Informācijas avots: Eurostat (demo_r_mlifexp)
Informācijas avots: Eurostat (demo_r_mlifexp)
Informācijas avots: Eurostat (demo_r_d2jan)
Galvenie statistikas rezultāti
Iedzīvotāju skaits un blīvums
Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs 2009. gada 1. janvārī dzīvoja 499,7 miljoni cilvēku. Aprēķinātais ES-27 iedzīvotāju blīvums 2008. gadā bija 116 iedzīvotāju uz km2.
Iedzīvotāju blīvums 2008. gadā redzams 1. kartē. Kopumā starp visblīvāk apdzīvotajiem reģioniem ir NUTS 3 reģioni, kuros ietilpst valsts galvaspilsēta, un vairumā gadījumu arī to tuvākie reģioni.
Visapdzīvotākais NUTS 3 reģions bija Paris reģions (21 022 iedzīvotāji uz km2), kam sekoja Inner London West (10 094) un Inner London East (9 049) reģions. Iedzīvotāju blīvums, kas pārsniedz 5 000 iedzīvotāju uz km2, tika konstatēts šādos NUTS 3 reģionos (dilstošā secībā): Hauts-de-Seine (Francija), Bucureşti (Rumānija), Bruxelles-Capitale/Brussel-Hoofdstad (Beļģija), Seine-Saint-Denis un Val-de-Marne (Francija), Melilla (Spānija) un Basel-Stadt (Šveice).
Vismazākais iedzīvotāju blīvums – 1,2 iedzīvotāji uz km2 – no 2008. gadā apsekotās teritorijas 3. līmeņa statistikas reģioniem bija Landsbyggd (Islande). ES-27 NUTS 3 reģions ar vismazāko iedzīvotāju blīvumu – 2,7 iedzīvotāji uz km2 – bija Guyane (Francija).
Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2008. gadā
Iedzīvotāju skaita izmaiņas norādītajā pārskata gadā aprēķina, no iedzīvotāju skaita nākamā gada 1. janvārī atņemot iedzīvotāju skaitu norādītā pārskata gada 1. janvārī. Iedzīvotāju skaita izmaiņas veido dzimušo un mirušo cilvēku skaits, kā arī imigrantu un emigrantu skaits. Tāpēc iedzīvotāju skaita izmaiņu rādītāju veido divi komponenti: ‘dabiskais pieaugums’ (iegūst, no dzīvu jaundzimušo skaita atņemot mirušo skaitu) un ‘neto migrācija un statistikas korekcija’ (sk. Datu avoti un pieejamība).
Iedzīvotāju skaita izmaiņas, kā arī abi minētie komponenti NUTS 3 reģionos 2008. gadā ir atspoguļoti 2., 3. un 4. kartē. Salīdzinājumam iedzīvotāju skaita izmaiņas un to abi komponenti ir norādīti kā kopējais koeficients uz 1 000 iedzīvotāju, t. i., attiecībā pret vidējo iedzīvotāju skaitu reģionā (sk. Datu avoti un pieejamība).
Kartēs ir redzamas iedzīvotāju skaita izmaiņu atšķirības dažādos reģionos – no pieauguma līdz samazinājumam (2. Karte), ko izraisījis pozitīvs vai negatīvs dabiskais pieaugums (3. Karte) un pozitīva vai negatīva neto migrācija un statistikas korekcija (4. Karte).
Pašreizējā demogrāfiskā situācija ES-27 dalībvalstīs atbilst pastāvīgā pieauguma tendencei, kas turpinās kopš 1960. gada. ES-27 iedzīvotāju skaits 2008. gadā palielinājās par 4,1 uz 1 000 iedzīvotāju, un tas izskaidrojams ar dabisko pieaugumu (sk. Datu avoti un pieejamība), kas bija 1,2 uz 1 000 iedzīvotāju, un neto migrāciju[1], kura bija 2,9 uz 1 000 iedzīvotāju. Lai gan ES-27 dalībvalstu iedzīvotāju skaits 2008. gadā kopumā pieauga, iedzīvotāju skaita izmaiņas dalībvalstīs nebija vienmērīgas. Iedzīvotāju skaits 2008. gadā palielinājās 20 ES dalībvalstīs, bet atlikušajās septiņās dalībvalstīs samazinājās.
Lielākajā daļā NUTS 3 ziemeļaustrumu un austrumu reģionu, kā arī daļā NUTS 3 dienvidaustrumu reģionu iedzīvotāju daudzums samazinājās. Šī tendence 2008. gadā visvairāk ietekmēja reģionus šādās valstīs: Bulgārija, Vācija, Ungārija, Rumānija, Polija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Horvātija; iedzīvotāju skaits samazinājās lielākajā daļā šo valstu NUTS 3 reģionu, un šis samazinājums pārsniedza šo valstu pārējos reģionos konstatēto iedzīvotāju skaita pieaugumu. Iedzīvotāju skaits saruka arī Zviedrijas ziemeļu daļā, Itä-Suomi reģionā Somijā, daudzos Grieķijas un Portugāles reģionos, kā arī vairākos Turcijas reģionos. Savukārt iedzīvotāju skaita pieaugums tika konstatēts Kiprā, Luksemburgā un Maltā, kā arī Melnkalnē, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un lielākā mērā arī Turcijā.
Iedzīvotāju skaits 2008. gadā palielinājās gandrīz visos ES rietumu un dienvidrietumu reģionos. Tas ir īpaši attiecināms uz Īriju un gandrīz visiem Apvienotās Karalistes reģioniem, Itāliju, Spāniju, Franciju, tostarp Francijas aizjūras departamentiem, kā arī Spānijas un Portugāles salām Atlantijas okeānā. Pozitīvas iedzīvotāju skaita izmaiņas tika konstatētas arī Austrijā, Šveicē, Beļģijā, Luksemburgā un Nīderlandē.
Var 2. kartes attēlu analizēt padziļinātāk, aplūkojot abus iedzīvotāju skaita izmaiņu rādītāja komponentus, t. i., dabisko pieaugumu un neto migrāciju[2].
Kā redzams 3. kartē, daudzos ES reģionos mirušo cilvēku skaits 2008. gadā pārsniedza jaundzimušo skaitu. Sekas ir plaši izplatīts negatīvs iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums, kas ietekmēja gandrīz pusi no ES reģioniem. Pozitīvs iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums ir vērojams Īrijā, Apvienotās Karalistes centrālajā daļā, vairumā Francijas reģionu, Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Šveicē, Islandē, Lihtenšteinā un Dānijā, kā arī lielākajā daļā Norvēģijas reģionu. Visos minētajos reģionos dzīvo jaundzimušo skaits 2008. gadā pārsniedza mirušo cilvēku skaitu.
Mirušo cilvēku skaits pārsniedza jaundzimušo skaitu lielākajā daļā Vācijas reģionu, Ungārijā, Horvātijā, Rumānijā un Bulgārijā, kā arī ziemeļos – Baltijas valstīs un dienvidos – Grieķijā un Itālijā. Citās valstīs kopējā tendence bija līdzsvarotāka.
Būtisks iemesls, kas palēnina iedzīvotāju skaita dabisko pieaugumu, ir fakts, ka ES iedzīvotājiem dzimst mazāk bērnu nekā agrāk. Kopumā 27 valstīs, kas veido pašreizējo ES, summārais dzimstības koeficients no aptuveni 2,5 dzīviem jaundzimušajiem uz vienu sievieti pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā ir samazinājies līdz 1,60 laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam (summārā dzimstības koeficienta definīciju (sk. Datu avoti un pieejamība).
Valstu līmenī laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam tika konstatēts, ka 17 no 27 dalībvalstīm summārais dzimstības koeficients ir mazāks par 1,5 bērniem uz vienu sievieti. Mūsdienu pasaules attīstītākajās daļās par atražošanās līmeni – t. i., līmeni, kādā iedzīvotāju skaits saglabātu ilgtermiņa stabilitāti, ja nenotiktu iekšēja vai ārēja migrācija – uzskata aptuveni 2,1 dzīvus jaundzimušos uz vienu sievieti. Laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam gandrīz visās ES un EBTA dalībvalstīs, kā arī kandidātvalstīs, izņemot Turciju un Islandi, koeficients joprojām bija daudz zemāks par šo atražošanās līmeni.
Summārā dzimstības koeficienta variācijas NUTS 2 reģionos ir redzamas 5. Kartē. Šajā analīzē iekļautajos 317 NUTS 2 reģionos 2006.–2008. gadā vidējais summārais dzimstības koeficients bija no viena bērna uz sievieti Asturias reģionā Spānijā līdz 3,7 bērniem Francijas aizjūras departamentā Guyane.
Pēdējos 50 gados jaundzimušo paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis par aptuveni 10 gadiem, un tas izskaidrojams ar labākiem sociālekonomiskajiem un vides apstākļiem, kā arī labāku ārstniecības un veselības aprūpes kvalitāti.
Vidējais jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem un sievietēm NUTS 2 reģionos 2006.–2008. gadā ir parādīts 6. un 7. kartē. Abas kartes ir tieši salīdzināmas, jo vīriešu un sieviešu mūža ilguma klasificēšanai tajās izmantotas līdzīgas krāsas.
Visos reģionos sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem. ES-27 līmenī vidējais jaundzimušo paredzamais mūža ilgums sievietēm bija 82,2 gadi, bet vīriešiem – 76,1 gads, tādējādi dzimumu mūža ilguma starpība ir 6,1 gads.
Reģionālajos datos tika konstatētas ievērojamas atšķirības starp sieviešu un vīriešu mūža ilguma zemākajiem un augstākajiem rādītājiem. Zemākais rādītājs sievietēm bija 76,0 gadi (Vest un Nord-Vest reģionā Rumānijā un Yugoiztochen un Severozapaden reģionā Bulgārijā), bet vīriešiem – 65,5 gadi (Lietuvā). Augstākais jaundzimušo paredzamais mūža ilgums bija 86,0 gadi sievietēm un 80,2 gadi vīriešiem, abi rādītāji reģistrēti Ticino reģionā Šveicē.
Kā redzams 6. Kartē, jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem 74 gadi vai mazāk ir lielākoties ES-27 austrumu daļā, kurā ietilpst visi Baltijas valstu, Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Melnkalnes reģioni, kā arī daži Čehijas Republikas, Portugāles un Horvātijas reģioni, savukārt mūža ilgums, kas pārsniedz 80 gadus, tika konstatēts Åland (Somijā) un Ticino (Šveicē). Jaundzimušo paredzamā mūža ilguma sievietēm reģionālais sadalījums ir attēlots 7. kartē – tas ir 78 gadi vai mazāks galvenokārt Eiropas austrumu daļā, tostarp visos Latvijas, Lietuvas, Rumānijas, Bulgārijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Melnkalnes reģionos, kā arī lielākajā daļā Ungārijas reģionu. Mūža ilgums, kas pārsniedz 84 gadus, tika novērots daudzos Spānijas, Francijas un Itālijas reģionos, Austrijas Salzburg reģionā, kā arī Šveicē un Lihtenšteinā.
Mazākā dzimumu mūža ilguma atšķirība bija Åland reģionā Somijā – 3,4 gadi, bet lielākā konstatēta Lietuvā – 11,8 gadi.
Trešais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas, (pēc dzimstības un mirstības) ir neto migrācija. Tā kā daudzas ES dalībvalstis patlaban piedzīvo tādu demogrāfiskās attīstības posmu, kurā iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums ir gandrīz neitrāls vai negatīvs, arvien lielāku nozīmi iedzīvotāju skaita saglabāšanā iegūst neto migrācija. Turklāt migrācija netieši veicina dabisko pieaugumu, jo migrantiem ir bērni. Migranti arī parasti ir jaunāki un vēl nav sasnieguši vecumu, kurā ir lielāka mirstības iespējamība.
Neto migrācija (ieskaitot statistikas korekciju) 2008. gadā ES-27, EBTA un kandidātvalstu NUTS 3 reģionos ir attēlota 4. Kartē.
Atsevišķos ES-27 reģionos negatīvo dabisko pieaugumu ir kompensējis pozitīvs neto migrācijas rādītājs. Visuzkrītošāk šī tendence vērojama Kerkyra un Ioannina reģionā Grieķijā, Itālijas ziemeļu un centrālajos reģionos, kā arī Pest (Ungārijā), Pieriga (Latvijā), La Palma (Spānijā), Wiener Umland/Nordteil (Austrijā) un Landes (Francijā). Pretēja situācija, kad pozitīvu dabisko pieaugumu nelabvēlīgi ietekmē negatīvs neto migrācijas rādītājs, ir daudz retāka, taču sastopama Miasto Poznań un Miasto Kraków reģionā Polijā, Osttirol un Lungau reģionā Austrijā un Ardennes reģionā Francijā, kā arī Würzburg Landkreis un Mainz Kreisfreie Stadt reģionā Vācijā.
Šai pašā 4. Kartē var nodalīt četrus pārrobežu reģionus, no kuriem aizbraukušo cilvēku skaits pārsniedz tajos iebraukušo cilvēku skaitu (negatīva neto migrācija):
- Ziemeļvalstis, tostarp Islande, Norvēģijas un Zviedrijas ziemeļu reģioni, kā arī Somijas rietumu un austrumu reģioni;
- Eiropas ziemeļrietumi un centrālā daļa, kurā ietilpst vairāki Īrijas reģioni, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, lielākā daļa Vācijas reģionu, Francijas ziemeļaustrumu reģioni un Austrijas dienvidu reģioni;
- Austrumeiropa, kurā ietilpst lielākā daļa Latvijas reģionu, Lietuva, Polija, Slovākija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika;
- Dienvideiropa, kurā ietilpst vairums Portugāles reģionu, daži Spānijas reģioni, Dienviditālija, Grieķija un vairāki Horvātijas reģioni.
Negatīva neto migrācija konstatēta arī Francijas aizjūras departamentos Guadeloupe un Martinique.
Atsevišķos reģionos abi iedzīvotāju skaita izmaiņu komponenti (dabiskais pieaugums un neto migrācija) ir mainījušies vienā virzienā.
Luksemburgā, Maltā, Kiprā, Lihtenšteinā un Melnkalnē, kā arī lielākajā daļā Īrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Spānijas, Slovēnijas un Norvēģijas reģionu pozitīvu dabisko pieaugumu papildināja pozitīva neto migrācija, tādējādi nodrošinot šajos reģionos kumulatīvu iedzīvotāju skaita pieaugumu.
Savukārt daudzos Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas, Horvātijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas NUTS 3 reģionos abi iedzīvotāju skaita izmaiņu rādītāja komponenti mainījās negatīvā virzienā. Šis kumulatīvais samazinājums 2008. gadā izraisīja ievērojamu iedzīvotāju skaita sarukumu.
Analizējot neto migrāciju NUTS 3 reģionos, kuros ietilpst valsts galvaspilsēta[3], tika atklāti šādi fakti.
Divdesmit četros reģionos tika konstatēts iedzīvotāju skaita pieaugums, ko izraisīja pozitīvs dabiskais pieaugums apvienojumā ar spēcīgu pozitīvu neto migrāciju. Visuzskatamāk šī tendence ir vērojama Ziemeļvalstu galvaspilsētu reģionos (Oslo Norvēģijā, Höfudborgarsvædi Islandē, Stockholms län Zviedrijā, Byen København Dānijā un Uusimaa Somijā), Centrāleiropā (Luksemburgā, Arr. de Bruxelles Capitale/Arr. van Brussel-Hoofdstad Beļģijā, Osrednjeslovenska Slovēnijā un Hlavní mesto Praha Čehijas Republikā), kā arī Madrid reģionā Spānijā.
Četros reģionos, proti, Budapest (Ungārijā), Sofia (stolitsa) (Bulgārijā), Bucureşti (Rumānijā) un Vilniaus apskritis (Lietuvā) negatīvo dabisko pieaugumu kompensēja pozitīva neto migrācija.
Piecos reģionos, proti, Inner London un Outer London (Apvienotajā Karalistē), Dublin (Īrijā), Paris (Francijā) un Grande Lisboa (Portugālē), neraugoties uz negatīvo neto migrācijas rādītāju, reģistrēts pozitīvs iedzīvotāju skaita izmaiņu rādītājs.
Riga reģionā Latvijā konstatēts kumulatīvs samazinājums, ko izraisīja negatīvs dabiskais pieaugums apvienojumā ar negatīvu neto migrāciju.
Sabiedrības novecošanās – pašreizējā situācija
Sabiedrības novecošanās cēloņi ir lielais un pastāvīgais jaundzimušo paredzamā mūža ilguma pieaugums apvienojumā ar zemu dzimstības koeficientu, kā arī to, ka arvien vairāk pensionējas pēc Otrā pasaules kara notikušā demogrāfiskā sprādziena paaudze. Ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficients atspoguļo darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita un vecāka gadu gājuma cilvēku skaita attiecību.
Aprēķinātais ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficients ES, EBTA un kandidātvalstu NUTS 2 reģionos redzams 8. kartē. ES-27 līmenī kopējais 65 gadus vecu vai vecāku iedzīvotāju skaits attiecībā pret darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu bija 25,6 %. Citiem vārdiem sakot, vidēji katri 100 darbspējīgā vecuma iedzīvotāji atbalstīja 26 cilvēkus, kam bija 65 gadi vai vairāk. Ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficients 2009. gada sākumā bija no 5,4 % Van reģionā Turcijā līdz 43,3 % Liguria reģionā Itālijā.
Tika konstatēts, ka ar vecumu saistītās demogrāfiskās slodzes koeficients pārsniedz 30 % 68 reģionos, galvenokārt:
- Ziemeļvalstīs, Zviedrijas un Somijas reģionos;
- Eiropas ziemeļrietumu, centrālajā un austrumu daļā, kas ietver Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Vācijas un Bulgārijas reģionus;
- Vidusjūras reģiona valstīs, tostarp Francijas, Spānijas, Portugāles, Itālijas un Grieķijas reģionos.
Nobeigums
Šajā nodaļā ir likts uzsvars uz īpaši izvēlētām, ar reģionu iedzīvotāju skaitu saistītām tendencēm ES-27 dalībvalstīs, EBTA un kandidātvalstīs laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 1. janvārim. Ciktāl iespējams, ir identificētas to reģionu grupas, kuros izplatās tādas pašas tendences kā citās valstīs.
Lai gan vairākos reģionos notiek iedzīvotāju skaita samazināšanās, kopējais ES-27 iedzīvotāju skaits apskatītajā periodā katru gadu palielinājās par aptuveni 2 miljoniem. Galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma iemesls ir neto migrācija, kas daudzos reģionos kompensēja iedzīvotāju skaita negatīvo dabisko pieaugumu.
Sagaidāms, ka turpmākajās desmitgadēs demogrāfiskajām pārmaiņām ES būs ļoti liela nozīme. Pastāvīgi zemais dzimstības koeficients un lielāks jaundzimušo paredzamais mūža ilgums iezīmē pāreju uz daudz vecāku sabiedrību, un vairākos reģionos šī pāreja jau ir kļuvusi acīmredzama.
Datu avoti un pieejamība
Avoti: Eurostat – demogrāfiskā statistika.
Papildu informācija ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnes Demogrāfijas sadaļā.
Konteksts
Demogrāfiskās tendences spēcīgi ietekmē Eiropas Savienības sabiedrību. Pastāvīgi zemais dzimstības līmenis, ko papildina garāks mūža ilgums un fakts, ka demogrāfiskā sprādziena paaudze sasniedz pensijas vecumu, izraisa ES sabiedrības novecošanos. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinās, savukārt vecāka gadu gājuma cilvēku skaits pieaug.
Sagaidāms, ka ar sabiedrības novecošanos saistītās sociālās un ekonomiskās pārmaiņas būtiski ietekmēs ES gan valstu, gan reģionālā līmenī. Tās izpaužas neskaitāmās politikas jomās, ietekmējot skolas vecuma iedzīvotājus, veselības aprūpi, darbaspēka apjomu, sociālo aizsardzību, ar sociālo nodrošinājumu saistītus jautājumus un papildus citām jomām arī valdību finanses.
Papildu informācija no Eurostat
Publikācijas
- Eurostat regional yearbook 2011, 1. nodaļa
- European Regional and Urban Statistics - Reference guide 2008 (pieejama angļu, franču un vācu valodā)
Galvenās tabulas
- Regional demographic statistics (t_reg_dem)
- Total average population, by NUTS 2 regions (tgs00001)
- Total average population, by NUTS 2 regions (tgs00024)
Datubāze
- Regional demographic statistics (reg_dem)
- Population and area (reg_dempoar)
- Population at 1st January by sex and age from 1990 onwards (demo_r_d2jan)
- Population at 1st January by sex and age (source: OECD) - in persons (demo_r_d2janoecd)
- Annual average population by sex (demo_r_d3avg)
- Area of the regions (demo_r_d3area)
- Area of the regions (source: OECD) (demo_r_d2aroecd)
- Population density (demo_r_d3dens)
- Population density (source: OECD) (demo_r_d2deoecd)
- Population by sex and age groups on 1 January - NUTS level 3 regions (demo_r_pjanaggr3)
- Demographic balance and crude rates - NUTS level 2 and 3 regions (demo_r_gind3)
- Population and area (reg_dempoar)
- Population change (reg_dempch)
- Births and deaths (demo_r_d3natmo)
- Births by age of the mother (demo_r_d2natag)
- Deaths by sex and age (demo_r_d2morag)
- Infant mortality (demo_r_d2infmo)
- Fertility rates by age - NUTS level 2 regions (demo_r_frate2)
- Population change (reg_dempch)