Arhīvs:Laulātības un dzimstības rādītāji Latvijā pieaug
This Statistics Explained article is outdated and has been archived - for recent articles on Population see here.
Šis raksts ir novecojis un ir arhivēts - jaunākajiem rakstiem par populāciju sk. šeit.
- Autors: Elmīra Seņkāne, Centrālā statistikas pārvalde
- Dati iegūti: 2015 jūnijs.
Šis raksts par laulībām un dzimušo skaitu ir daļa no izmēģinājuma projekta, ko Eurostat ieviesa kopā ar dalībvalstīm. Izmēģinājuma projekta mērķis ir labāk atbildēt uz lietotāju vajadzībām, papildinot Eurostat rakstu, kas sniedz datus par ES līmeni, ar detalizētāku informāciju par to pašu tēmu, tikai nacionālā līmenī. Raksti no dalībvalstīm, kas piedalījās projektā, ir pieejami attiecīgajās valsts valodās, kā arī angļu valodā, un kopā ar Eurostat rakstu tie veido tiešsaistes publikāciju.
Šajā rakstā atspoguļoti galvenie statistikas rādītāji par aulībām un dzimušo skaitu Latvijā 2000.–2013. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā būtiski samazinājies iedzīvotāju skaits un mainījusies to struktūra, kas ietekmējis arī laulātības un dzimstības rādītāju samazināšanos. Tikai pēdējos trīs, četros gados demogrāfiskie rādītāji uzlabojas, jo laulībām un dzimstībai labvēlīgo vecumu sasniegusi astoņdesmito gadu vidū dzimusī paaudze. Latvijā pēdējo 50 gadu laikā augstākais dzimstības līmenis bija 1986.-1988. gadā. 2013. gadā laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju pieaudzis 1,6 reizes salīdzinājumā ar 2000. gadu, bet dzimstība – attiecīgi 1,3 reizes.
.png)
.png)
Galvenie statistikas rezultāti
27% iedzīvotāju virs 20 gadiem – neprecējušies
Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem 777,4 tūkst. jeb 37,6% Latvijas iedzīvotāju bija precējušies, 859,9 tūkst. jeb 41,5% bija neprecēti[1], 247,9 tūkst. jeb 12,0% iedzīvotāju bija šķīrušies un 185,2 tūkst. jeb 8,9% – atraitņi.
Vecuma grupā virs 20 gadiem precēti bija 46,9% un neprecēti – 26,9% iedzīvotāju, šķirteņu īpatsvars bija 15,0%, bet 11,2% iedzīvotāji virs 20 gadiem bija atraitņi. Katru gadu pieaug jaunlaulāto vecums. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem no precētajiem attiecīgā dzimuma iedzīvotājiem 6% vīriešu un 9% sieviešu bija vecumā no 20 līdz 29 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2000. gada tautas skaitīšanā (attiecīgi 8% un 11%).
Precēto iedzīvotāju īpatsvars 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu ir nedaudz samazinājies: vecumā virs 20 gadiem precēti bija 46,3% iedzīvotāju.
Nepilni 10% Latvijas iedzīvotāju vecāki par 20 gadiem dzīvo nereģistrētās kopdzīves attiecībās
2011. gada tautas skaitīšanā 152 tūkstoši iedzīvotāju jeb 9,2% no visiem iedzīvotājiem vecumā virs 20 gadiem, kas dzīvoja vienā mājsaimniecībā, bija kopdzīves partneri, kuru savstarpējās attiecības nebija oficiāli reģistrētas.
Latvijā laulību skaits un jaunlaulāto vecums pieaug
2013. gadā Latvijā tika noslēgtas 11 436 laulības, kas bija par 1,7% vairāk nekā 2012. gadā, bet par 35,9% vairāk nekā 2000. gadā. Uz 1 000 iedzīvotāju 2013. gadā tika noslēgtas 5,7 laulības salīdzinājumā ar 5,5 laulībām 2012. gadā.
2007. gadā bija lielākais noslēgto laulību skaits pēdējo 14 gadu laikā – 15 486 laulības jeb 7,0 uz 1 000 valsts iedzīvotāju. Savukārt vismazāk laulību tika reģistrētas 2000. gadā – 9 211 jeb 3,9 laulības uz 1 000 iedzīvotāju.
Pēdējos gados ievērojami palielinājies vecums, kad pāri nolemj oficiāli reģistrēt laulību. Ja 2002. gadā pirmajā laulībā vīrieši stājās 27 gadu, bet sievietes 25 gadu vecumā, tad 2013. gadā pirmo laulību vīrieši slēdza 31 gada, bet sievietes – 28 gadu vecumā.
Latvijā ir salīdzinoši augsti šķirto laulību rādītāji
2013. gadā Latvijā tika šķirta 7 031 laulība jeb 3,5 šķirtas laulības uz 1 000 iedzīvotāju, un uz 100 noslēgtām laulībām bija vidēji 60 šķirtas laulības. Salīdzinot ar 2012. gadu, šķirto laulību skaits samazinājās par 3,8%.
Vismazāk šķirto laulību tika reģistrēts 2003. gadā, kad šķīra 4 828 laulības jeb 2,1 šķirtu laulību uz 1 000 iedzīvotāju. Savukārt vislielākais izirušo laulību skaits bija 2011. gadā. 2011. gada 1. februārī stājās spēkā grozījumi Latvijas valsts likumdošanā, kas ļauj šķirt laulību arī zvērinātam notāram. Tas atviegloja un paātrināja laulību šķiršanas procesu, un 2011. gadā šķirto laulību skaits būtiski pieauga (par 68,4% salīdzinājumā ar 2010. gadu).
Kopš 2000. gada Latvijā palielinājies šķirto laulību īpatsvars, kas ilgušas 20 un vairāk gadus – 16% no 2000. gadā šķirtajām laulībām, 2011. un 2012. gadā attiecīgi – 28% un 30%.
Pieaug dzimušo skaits un mātes vidējais vecums, bērnam piedzimstot
Pēdējos trīs gados Latvijā pieaug. 2013. gadā piedzima 20,6 tūkstoši bērnu. Dzimstības koeficients uz 1 000 iedzīvotāju bija 10,2 salīdzinājumā ar 8,6 dzimušajiem 2000. gadā. Augstākie dzimstības rādītāji Latvijā bija 1986.–1987. gadā, kad dzimušo skaits bija divas reizes lielāks – vidēji 42 tūkstoši mazuļu gadā.
Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2013. gadā bija 29,6 gadi, piedzimstot pirmajam bērnam – 26,1 gadi. Savukārt 2000. gadā mātes vidējais vecums bija 27,3 gadi, bet pirmais bērns sievietēm piedzima vidēji 24 gados. Viens no dzimstības pieauguma iemesliem saistāms ar to, ka bērna radīšanai labvēlīgu vecumu sasniegušas sievietes, kuras dzimušas astoņdesmito gadu vidū, kad dzimstība bija visaugstākā. 2014. gada sākumā no visām sievietēm reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi) 30% bija 25–34 gadus vecas; salīdzinājumā 2000. gada sākumā 27% sieviešu.
Paaudžu nomaiņu raksturojošs rādītājs ir summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei). Latvijā šis rādītājs 2013. gadā pieauga līdz 1,52 (2000. gadā – 1,25), kas joprojām atpaliek no rādītāja vēlamās vērtības, kas tiek uzskatīta par vajadzīgu, lai notiktu paaudžu aizvietošanās: 2,1–2,2. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.–1987. gadā.
Dzimstības rādītāji gados jaunākām sievietēm samazinās. Astoņdesmitajos gados augstākie dzimstības rādītāji bija sievietēm 20–24 gadu vecumā – 150–170 bērni uz 1 000 sieviešu. 2000. gadā uz 1 000 sieviešu šajā vecuma grupā dzimstība bija divas reizes zemāka – 79 jaundzimušie, bet 2013. gadā tikai 56 dzimušie uz 1 000 sieviešu. Dzimstība sievietēm vecumā 25–29 gadi pieaugusi no 80 dzimušajiem uz 1 000 sieviešu 2000. gadā līdz 95 dzimušajiem 2013. gadā. Vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem dzimušo skaits uz 1 000 sieviešu kopš 2000. gada pieaudzis vidēji divas reizes.
Pēdējos gados Latvijā kopējā jaundzimušo skaitā palielinās otro un trešo bērnu skaits, piemēram, otro bērnu īpatsvars jaundzimušo skaitā pieauga no 32% 2000. gadā līdz 37% 2013. gadā. 2000. gadā no visiem jaundzimušajiem, kas piedzimuši sievietēm 20–34 gadu vecumā, 35% bija otrie bērni, 2013. gadā – 38%.
2013. gadā 55% bērnu piedzima vecākiem, kas ir oficiāli noslēguši laulību. 2000. gadā šis rādītājs bija 60%, bet astoņdesmitajos gados reģistrētā laulībā dzimušo īpatsvars tuvojās 90%. Arvien biežāk laulības tiek noslēgtas tad, kad ģimenē jau ir dzimis viens vai pat vairāki bērni. Ja 2000. gadā sievietes vecums, stājoties pirmajā laulībā, bija par 0,9 gadiem lielāks, nekā sievietes vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, tad 2013. gadā šī starpība bija jau 2,2 gadi.
Skatiet arī
Ārējas saites
- CSP publikācijas
Piezīmes
- ↑ Neprecējušies – personas, kas nekad nav bijušas precējušās vai reģistrētajās attiecībās.