Provizorisks ātrais IKP novērtējums Eiropai 30 dienas pēc ceturkšņa beigām

No 2016. gada 29. aprīļa Eurostat apmēram 30 dienas pēc ceturkšņa beigām (t+30) publicēs provizoriskus ātros novērtējumus par ceturkšņa IKP eurozonā (EZ) un Eiropas Savienībā (ES). Tas, ka šie dati tiks publicēti agrāk, ir ievērojams Eiropas Statistikas sistēmas sasniegums, jo dalībvalstis iesniedz Eurostat savus valstu novērtējumus divas nedēļas agrāk nekā iepriekš.

Piemērotā metodika pamatā atbilst esošajai IKP ātro novērtējumu metodikai, kurus publicē 45 dienas pēc ceturkšņa beigām (t+45) . Galvenā atšķirība ir tā, ka novērtējums tiek veikts ātrāk, kad ir mazāk pieejami faktiskie dati. Ņemot vērā agrāku iesniegšanas termiņu, dati par ceturkšņa trešo mēnesi dalībvalstīm bieži ir (vismaz daļēji) novērtējums, nevis aprēķini..

<articlecontent>

Kā tiek sagatavots provizoriskais ātrais novērtējums?

Īsumā, lielākā daļa ES dalībvalstu nosūta Eurostat savus novērtējumus par IKP pieaugumu vienu dienu pirms noteiktās publicēšanas dienas. Šajā grupā ietilpst dalībvalstis, kuras jau publicē savus t+30 novērtējumus, kā arī vairākas dalībvalstis, kuras nosūta Eurostat konfidenciālus skaitliskos novērtējumus. Pēc tam Eurostat apkopo valstu rādītājus par pieaugumu pa ceturkšņiem, izmantojot valstu gada IKP svarus, lai iegūtu skaitliskos novērtējumus par ES un eurozonas IKP pieauguma rādītājiem.

Lēmums sākt publicēt EZ/ES IKP ātros t+30 novērtējumus ir balstīts uz testēšanas posma rezultātiem par 2012.–2015. gada ceturkšņiem. Veicot pēdējos testēšanas novērtējumus attiecībā uz 2015. gada 4. ceturksni, valstu aptvērums sasniedza 91 % no ES-28 IKP un 94 % no EZ-19 IKP.

Vai provizoriskais skaitliskais novērtējums ir ticams?

Tā kā ātrie novērtējumi ir pieejami agrāk nekā parastie skaitliskie novērtējumi, nākas rast kompromisu starp savlaicīgumu un precizitāti. Pamatojoties uz 16 testēšanas novērtējumiem, sagaidāms, ka tipiskā korekcija, kas t+45 būs jāveic attiecībā uz IKP pieauguma rādītājiem, kuri publicēti t+30 (noapaļojot ar vienu ciparu aiz komata), gan eurozonai, gan ES būtu -0,1, 0,0 vai +0,1 procentpunkti. Notiekot pēkšņām ļoti būtiskām izmaiņām ekonomikas attīstībā, kā tas bija 2008. gada 2. ceturksnī finanšu krīzes rezultātā, ir sagaidāmas par šīm lielākas korekcijas.

Paredzamās korekcijas ir testētas, ievērojot iepriekš noteiktus kvalitātes kritērijus, un izturējušas šos testus. Turpmāk sniegtajā 1. diagrammā parādītas atšķirības t+30 (nenoapaļotajos) pieauguma rādītājos (testa novērtējumi), t+45 un t+65 dienu rādītājos par laikposmu no 2012. gada 1. ceturkšņa līdz 2015. gada 4. ceturksnim. Augšējā diagrammā sniegti pieauguma rādītāji eurozonai, savukārt apakšējā – Eiropas Savienībai.

1. attēls. EZ pieauguma rādītāji (%) (augšējais attēls) un ES pieauguma rādītāji (zemākais attēls) t+30 (testa novērtējums), t+45 un t+65 dienas

Tematiskā sadaļa

• National accounts (including GDP) (angļu valodā)

Piezīmes