Archive:Tūrisma statistika

2020. gada janvāra dati.

Raksta atjauninājums plānots 2021. gada martā.

This Statistics Explained article has been archived on 6 April 2021.

Highlights

2018. gadā puse no nerezidentu pavadīto nakšu kopskaita ES tika pavadītas Spānijā, Itālijā un Francijā.

2018. gadā cilvēkiem, kuri ceļo ārpus savas valsts, biežākais ārvalsts tūrisma galamērķis ES bija Spānija, kuras tūristu mītnēs tika pavadīts 301 miljons nakšu jeb 23 % no ES pavadīto nakšu kopskaita.

2018. gadā 64 % ES rezidentu veica vismaz vienu tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos.

Tūrisma galamērķi — tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, 2018. gads

Šajā rakstā sniegta informācija par jaunāko statistiku attiecībā uz tūrismu Eiropas Savienībā (ES). Tūrisms Eiropas Savienībā ir svarīgs, jo tas rada ekonomiskās un nodarbinātības iespējas, kā arī ietekmē sociālo situāciju un vidi. Eiropas tūrisma statistiku izmanto ne tikai ES tūrisma politikas, bet arī tās reģionālās un ilgtspējīgas attīstības politikas pārraudzībai.

2016. gadā katrs desmitais Eiropas uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektora uzņēmums bija tūrisma nozares uzņēmums. Šajos 2,4 miljonos uzņēmumu bija nodarbināti aptuveni 13,6 miljoni cilvēku. Nozaru uzņēmumos, kuru darbība ir saistīta ar tūrismu, bija nodarbināti 9,5 % visā uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektorā strādājošo un 21,7 % pakalpojumu nozarē strādājošo. Tūrisma nozares ietekme uz kopējo apgrozījumu un pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām bija salīdzinoši mazāka, proti, tūrisma nozare veidoja 3,9 % uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektora kopējā apgrozījuma un 5,8 % šā sektora pievienotās vērtības.

Full article

ES 27 dalībvalstīs pieejamās gultasvietas — pārsvarā Itālijā un Francijā

2018. gadā 36 % no visām ES 27 dalībvalstīs pieejamajām gultasvietām atradās Itālijā un Francijā

Aplēsts, ka 2018. gadā ES 27 dalībvalstīs darbojās vairāk nekā 600 000 tūristu mītņu un kopā tās nodrošināja gandrīz 28,3 miljonus gultasvietu (sk. 1. tabulu). Vairāk nekā trešdaļa (36,1 %) no visām ES 27 dalībvalstīs pieejamajām gultasvietām ir koncentrēta tikai divās ES dalībvalstīs — Itālijā un Francijā (5,1 miljons gultasvietu katrā); nākamās dalībvalstis ar lielāko gultasvietu skaitu ir Spānija un Vācija (attiecīgi 3,6 miljoni un 3,5 miljoni gultasvietu).

1. tabula. Tūristu mītnes, 2018. gads
Avots: Eurostat (tour_cap_nat), (tour_occ_ninat) un (tour_occ_nim)

Nerezidentu pavadīto nakšu skaits ES 27 dalībvalstīs — priekšgalā Spānija

Puse no nerezidentu ES 27 dalībvalstīs pavadīto nakšu kopskaita tika pavadītas Spānijā, Itālijā un Francijā

Pēdējo gadu laikā tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaitam kopumā ir bijusi augšupejoša tendence (sk. 1. diagrammu). Tomēr tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits īslaicīgi samazinājās 2008. un 2009. gadā finanšu un ekonomikas krīzes dēļ — tūristu pavadīto nakšu skaits ES 27 dalībvalstīs samazinājās par 0,2 % 2008. gadā un vēl par 2,8 % 2009. gadā. Tomēr 2010. gadā pavadīto nakšu skaits sāka atkal palielināties, līdz 2018. gadā tas sasniedza augstāko rādītāju — 2,8 miljardus, kas ir par 2,7 % vairāk nekā 2017. gadā.

1. diagramma. ES 27 dalībvalstu tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaita tendences, ES 27 dalībvalstis, 2005.–2018. gads
(2005. gada indekss = 100)
Avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

Biežākais nerezidentu (cilvēku, kas ierodas no ārvalstīm) tūrisma galamērķis ES 2018. gadā bija Spānija, kuras tūristu mītnēs tika pavadīts 301 miljons nakšu jeb 22,6 % no ES 27 dalībvalstīs pavadīto nakšu kopskaita (sk. 2. diagrammu un 3. diagrammu). No šī 301 miljona nakšu, kas pavadītas Spānijā, gandrīz 7 no katrām 10 naktīm tika pavadītas trīs reģionos: Canarias (Kanāriju Salās), Illes Balears (Baleāru Salās) un Cataluña (Katalonijā) (sk. arī rakstu “Tourism statistics at regional level” (angļu valodā)).

Četras populārākās nerezidentu galamērķa valstis ES dalībvalstu vidū bija Spānija, Itālija (217 miljoni nakšu), Francija (141 miljons nakšu) un Grieķija (103 miljoni nakšu) — kopumā šajās valstīs pavadīta vairāk nekā puse (57,2 %) no to nakšu kopskaita, ko nerezidenti pavadīja ES 27 dalībvalstīs. Visretāk izraudzītās galamērķa valstis bija Luksemburga, Lietuva un Latvija; interpretējot šīs vērtības, būtu jāņem vērā šo dalībvalstu lielums.

2. diagramma. Tūrisma galamērķi — tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, 2018. gads
(milj. nakšu, ko valstī pavadījuši nerezidenti)
Avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

3. diagramma. To nakšu īpatsvars, ko ES 27 dalībvalstu tūristu mītnēs pavadījuši tūristi, kuri ceļo ārpus savas dzīvesvietas valsts, 2018. gads
(% no visām naktīm, kas pavadītas ES 27 dalībvalstu tūristu mītnēs)
Avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

Rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu var atspoguļot plašākā kontekstā, salīdzinot to ar valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā un tādējādi iegūstot tūrisma intensitātes rādītāju. Izmantojot šo metodi, secināms, ka Horvātija, Malta un Kipra bija populārākie Vidusjūras galamērķi 2018. gadā — šo valstu rādītājs ir attiecīgi 22, 21 un 20 pavadītās naktis uz vienu iedzīvotāju (sk. 4. diagrammu); tām seko Austrija (14 pavadītās naktis uz vienu iedzīvotāju), Grieķija (11 pavadītās naktis uz vienu iedzīvotāju) un Spānija (10 pavadītās naktis uz vienu iedzīvotāju).

4. diagramma. Tūrisma intensitāte, 2018. gads
(to nakšu skaits, ko rezidenti un nerezidenti pavadījuši tūristu mītnēs, uz vienu iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (tour_occ_ninat)

Dalība tūrismā — tūrismā piedalījās vairāk nekā deviņi no katriem desmit Somijas rezidentiem

2018. gadā 64 % ES rezidentu veica vismaz vienu tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos

Tiek lēsts, ka 64,1 % no ES 27 dalībvalstu iedzīvotājiem, kas ir 15 gadus veci un vecāki, 2018. gadā tūrismā piedalījās personiskos nolūkos, citiem vārdiem sakot, viņi gada laikā veica vismaz vienu tūrisma ceļojumu personiskos nolūkos. Arī šajā aspektā ir vērojamas lielas atšķirības starp ES dalībvalstīm — zemākais rādītājs ir Rumānijā, kur tūrismā iesaistījās tikai 27,0 % iedzīvotāju, savukārt augstākais — Somijā, kur to darīja 91,0 % iedzīvotāju (sk. 5. diagrammu).

5. diagramma. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri piedalās tūrismā, 2018. gads
(% no 15 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem)
'Avots: Eurostat (tour_dem_tttot)

Tūrisma ceļojumi — Luksemburgas, Beļģijas, Maltas un Slovēnijas rezidenti biežāk veica tūrisma ceļojumus uz ārvalstu, nevis vietējiem galamērķiem

Septiņi no katriem desmit ES rezidentu ceļojumiem bija uz galamērķiem savā valstī

Rezidenti (15 gadus veci un vecāki) no ES 27 dalībvalstīm personiskos vai darījumu nolūkos 2018. gadā veica aptuveni 1,1 miljardu tūrisma ceļojumu. Vairāk nekā puse (54,8 %) no kopējā ceļojumu skaita bija īsie ceļojumi, kuru ilgums bija no vienas līdz trim pavadītām naktīm (sk. 2. tabulu), savukārt 70,5 % no visiem ceļojumiem tika veikti uz vietējiem galamērķiem, bet pārējie bija ceļojumi uz ārvalstīm.

2. tabula. Rezidentu
(15 gadus vecu un vecāku) tūrisma ceļojumi, 2018. gads
'Avots: Eurostat (tour_dem_tttot) un (tour_dem_totot)

Četru ES dalībvalstu gadījumā vairāk nekā puse no kopējā tūrisma ceļojumu skaita 2018. gadā bija uz galamērķiem ārzemēs; šāda situācija bija Luksemburgai (98 %), Beļģijai (78 %), Maltai (72 %) un Slovēnijai (61 %). Turpretī Rumānijas (6 %), Spānijas (11 %), Portugāles (12 %), Grieķijas (13 %) un Bulgārijas (18 %) rezidentiem mazāk nekā katrs piektais ceļojums bija uz ārvalstīm. Šķiet, šos rādītājus ietekmē gan dalībvalsts lielums, gan ģeogrāfiskais novietojums (mazākās un vairāk uz ziemeļiem esošās valstīs rezidentu tendence doties ceļojumos uz ārvalstīm ir izteiktāka).

ES rezidenti labprātāk ceļoja vasaras mēnešos — gandrīz katrs ceturtais ceļojums notika jūlijā vai augustā (sk. arī rakstu “Seasonality in tourism demand” (angļu valodā)).

ES 27 dalībvalstu rezidentu ārvalstīs pavadīto nakšu skaits — Luksemburga ir līdere pēc nakšu skaita uz vienu iedzīvotāju

Vācijas un Francijas rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja vairāk nekā pusi no kopējā nakšu skaita, ko ES 27 dalībvalstu rezidenti 2018. gadā pavadīja ārvalstīs

ES 27 dalībvalstu rezidenti 2018. gadā tūrisma ceļojumos ārvalstīs pavadīja aptuveni 2,6 miljardus nakšu (sk. 6. diagrammu). Vācijas rezidenti 2018. gadā pavadīja 911 miljonus nakšu ceļojumos ārpus Vācijas, savukārt Francijas rezidenti ārvalstīs pavadīja 400 miljonus nakšu; šo divu ES dalībvalstu rezidentu pavadīto nakšu skaits veidoja vairāk nekā pusi (51,0 %) no kopējā nakšu skaita, ko ES 27 dalībvalstu rezidenti pavadīja ārvalstīs.

6. diagramma. To nakšu īpatsvars, ko eiropieši pavadījuši ceļojumos uz ārvalstīm, pēc tūrista dzīvesvietas valsts, 2018. gads
(% no naktīm, ko ES 27 dalībvalstu rezidenti pavadījuši ārvalstīs)
Avots: Eurostat (tour_dem_tntot)

Ņemot vērā valsts lielumu iedzīvotāju skaita ziņā, Luksemburga bija tā ES dalībvalsts, kuras rezidenti ārvalstīs pavadīja vislielāko nakšu skaitu uz vienu iedzīvotāju (vidēji 31,3 naktis 2018. gadā), nākamā bija Zviedrija (17,2 naktis) un Kipra (16,5 naktis). Turpretī Rumānijas, Grieķijas, Bulgārijas un Portugāles rezidenti 2018. gadā ārvalstīs vidēji pavadīja mazāk nekā divas naktis (sk. 7. diagrammu).

7. diagramma. To cilvēku izcelsmes valsts, kuri devās tūrisma ceļojumos uz ārvalstīm, 2018. gads
(vidējais ārvalstīs pavadīto nakšu skaits uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (tour_dem_tntot) un (demo_pjanbroad)

Tūrisma izdevumi — visvairāk tērē Vācijas rezidenti

Vācijas iedzīvotāji starptautiskiem ceļojumiem tērēja visvairāk ES — kopumā 2018. gadā tie iztērēja 80,9 miljardus EUR

Starptautiskā tūrisma ekonomisko nozīmi var noteikt, aplūkojot no starptautiskā tūrisma gūtos ieņēmumus attiecībā pret IKP; šo datu avots ir maksājumu bilances statistika, un tie ietver gan darījumu braucienus, gan atpūtas ceļojumus. Tūrisma ienākumu attiecība pret IKP 2018. gadā starp ES dalībvalstīm visaugstākā bija Horvātijā (18,4 %), Kiprā (13,9 %) un Maltā (12,7 %), apstiprinot tūrisma nozīmi šajās valstīs (sk. 3. tabulu). Absolūtā izteiksmē lielākie ieņēmumi no starptautiskā tūrisma 2018. gadā tika reģistrēti Spānijā (69,0 miljardi EUR) un Francijā (55,5 miljardi EUR); nākamās pēc šī rādītāja bija Itālija (41,7 miljardi EUR) un Vācija (36,4 miljardi EUR).

3. tabula. Tūrisma ieņēmumi un izdevumi maksājumu bilancē, 2013.–2018. gads
Avots: Eurostat (bop_c6_q), (bop_eu6_q) un (nama_10_gdp)

Lielākie izdevumi starptautiskajam tūrismam 2018. gadā tika reģistrēti Vācijā (kopā 80,9 miljardi EUR), un nākamie lielākie — Francijā (40,5 miljardi EUR), Itālijā (25,5 miljardi EUR) un Spānijā (22,7 miljardi EUR).

Spānija bija ES dalībvalsts ar visaugstākajiem neto ieņēmumiem no tūrisma 2018. gadā (46,3 miljardi EUR), savukārt Vācijai bija vislielākais deficīts (−44,5 miljardi EUR).

Tabulu un grafiku izejas dati

Tourism statistics: tables and figures (angļu valodā)

Datu avoti

Tūrisms statistikas kontekstā nozīmē ceļotāju darbību, dodoties braucienā uz galamērķi ārpus to ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu. Tā galvenais nolūks var būt jebkāds, tostarp darījumdarbība, atpūta vai citi personiski iemesli, izņemot nodarbinātību apmeklējuma vietā pie rezidenta, mājsaimniecībā vai uzņēmumā.

2011. gada jūlijā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma jauno Regulu (ES) Nr. 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK; tā stājās spēkā no 2012. pārskata gada un paredz to, ka ES dalībvalstis regulāri iesniedz salīdzināmu tūrisma statistiku.

Tūrisma statistiku ES veido šādi divi galvenie komponenti: pirmkārt, statistika par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti un izmantojumu; otrkārt, statistika par tūrisma pieprasījumu. Vairākumā ES dalībvalstu statistikas datus par tūristu mītnēm vāc, izmantojot anketas, ko aizpilda tūristu mītnes, savukārt statistiku par tūrisma pieprasījumu visbiežāk vāc, izmantojot anketas, ko ceļotāji aizpilda robežšķērsošanas punktos, vai veicot mājsaimniecību apsekojumus.

Statistikas dati par kolektīvo tūristu mītņu kapacitāti ietver uzņēmumu skaitu, guļamistabu skaitu un gultasvietu skaitu. Šī statistika ir pieejama atbilstoši mītnes veidam vai reģionam, un to apkopo katru gadu. Statistika par kolektīvo tūristu mītņu izmantojumu attiecas uz atbraucēju skaitu (tūristu mītnēs), kā arī rezidentu un nerezidentu pavadīto nakšu skaitu dalījumā pēc tūristu mītnes veida vai reģiona; ir pieejamas ikgadējo un ikmēneša statistikas datu rindas. Tiek apkopoti arī statistikas dati par guļamistabu un gultasvietu izmantojumu (izmantojuma rādītāji).

Statistikas dati par tūrisma pieprasījumu tiek vākti, uzskaitot veiktos tūrisma ceļojumus (un nakšņošanas reižu skaitu šajos ceļojumos) un iedalot tos pēc

galamērķa valsts;
nolūka;
uzturēšanās ilguma;
mītnes veida;
izbraukšanas mēneša;
transporta veida;
izdevumiem.

Šie dati tiek analizēti arī pēc šādām tūristu sociāldemogrāfiskajām iezīmēm:

dzimuma;
vecuma grupas;
iegūtā izglītības līmeņa (neobligāti);
mājsaimniecības ienākumiem (neobligāti);
nodarbinātības statusa (neobligāti).

Līdz 2013. gadam tūrisma statistika attiecās tikai uz ceļojumiem ar vismaz vienu nakšņošanu; no 2014. pārskata gada oficiālajā Eiropas statistikā tiek iekļauti arī vienas dienas apmeklējumi ārvalstīs.

Lai pētītu ar tūrismu saistītus jautājumus, var izmantot datus no dažādiem citiem oficiāliem avotiem. Šī statistika ietver:

uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (USS) un īstermiņa uzņēmējdarbības statistiku (ĪUS), ko var izmantot, lai sniegtu papildu informāciju par tūrisma plūsmām un konkrētu ar tūrismu saistītu nozaru saimnieciskās darbības rezultātiem;
no darbaspēka apsekojuma (LFS) iegūtus datus par nodarbinātību tūristu izmitināšanas nozarē, ko analizē atbilstoši darba laikam (pilna/nepilna laika), nodarbinātības statusam, vecumam, izglītības līmenim, dzimumam, darba pienākumu veikšanas pastāvīgumam un stāžam pie viena darba devēja (gada un ceturkšņa dati);
no maksājumu bilances iegūtus datus par privātu ceļojumu ieņēmumiem un izdevumiem;
transporta statistiku (piemēram, par pasažieru aviopārvadājumiem).

Konteksts

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (WTO) publikāciju “International Tourism Highlights” (angļu valodā) ES ir svarīgs tūrisma galamērķis un četras tās dalībvalstis ir starp pasaules 10 populārākajiem galamērķiem. Tūrisms var veicināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi, kā arī lauku, perifērijas un mazāk attīstītu teritoriju attīstību. Šo iezīmju dēļ šajā jomā un plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas kontekstā ir vajadzīgi uzticami un saskaņoti statistikas dati.

Tūrisms var būt nozīmīgs faktors Eiropas reģionu attīstībā. Tūrisma vajadzībām izveidotā infrastruktūra veicina vietējo attīstību, bet radītās vai saglabātās darbvietas var palīdzēt novērst rūpniecības un lauku reģionu pagrimumu. Ilgtspējīgs tūrisms ietver kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un veicināšanu — no mākslas līdz vietējās kulinārijas vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma paziņojumu “Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006) 134 galīgā redakcija). Tajā tika aplūkota virkne problēmu, kas ietekmēs tūrisma attīstību turpmākajos gados, tostarp Eiropas iedzīvotāju novecošana, pieaugošā ārējā konkurence, patērētāju pieprasījums pēc specializētāka tūrisma, kā arī vajadzība attīstīt ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku tūrisma praksi. Šajā paziņojumā bija norādīts, ka konkurētspējīgāks tūrisma piedāvājums un noturīgi galamērķi palīdzētu vairot tūristu apmierinātību un nostiprinātu Eiropas kā pasaules vadošā tūristu galamērķa pozīciju. 2007. gada oktobrī tika pieņemts vēl viens paziņojums — “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007) 621 galīgā redakcija); tajā tika ierosināti pasākumi tādās jomās kā tūrisma galamērķu noturīga vadība, ar noturību saistītu apsvērumu integrēšana uzņēmumu darbībā, kā arī tūristu informētība par noturības jautājumiem.

Lisabonas līgumā tika atzīta tūrisma nozīme, paredzot konkrētu ES kompetenci šajā jomā un ļaujot pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienā no līguma pantiem ir norādīts, ka ES “papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”. Eiropas Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010) 352 galīgā redakcija). Minētā paziņojuma mērķis ir veicināt saskaņotu pieeju ar tūrismu saistītām iniciatīvām, un tajā noteikti jauni pamatprincipi darbībām tūrisma konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes iespēju uzlabošanai. Šo mērķu sasniegšanai paziņojumā ierosinātas vairākas Eiropas vai starptautiskas iniciatīvas, tostarp sociālekonomisko zināšanu bāzes nostiprināšana par tūrismu.