Archive:Lauksaimniecības produkti

This article was archived on 03/04/2017

Dati iegūti 2014. gada decembrī un 2015. gada janvārī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2017. gada martā.

1. diagramma. Galveno lauksaimniecības kultūru ražošana, ES 28, 2012. un 2013. gads (¹)
(tūkst. t) — Avots: Eurostat (apro_cpp_crop)

2. diagramma: Graudaugu ražošana, ES 28, 2013. gads (¹)
(%, nosaka pēc t) — Avots: Eurostat (apro_cpp_crop)

1. tabula: Kultūraugu lauksaimnieciskā ražošana, 2013. gads
(tūkst. t) — Avots: Eurostat (apro_cpp_crop)

3. attēls: Tomātu audzēšana, 2013
(milj. t) — Avots: Eurostat (apro_cpp_crop)

4. attēls: Ābolu audzēšana, 2013
(milj. t) — Avots: Eurostat (apro_cpp_crop)

5. attēls: Pilnpiena izmantošana, ES 28, 2013. gads (¹)
(%) — Avots: Eurostat (apro_mk_pobta)

2. tabula: Ar dzīvniekiem saistīta lauksaimnieciskā ražošana, 2013
(tūkst. t) — Avots: Eurostat (apro_mk_pobta) un (apro_mt_pann)

Eiropā ir dabiskās vides, klimata, ekonomisko nosacījumu un lauksaimniecības prakses dažādība. Tas palīdz nodrošināt plašu pārtikas un dzērienu klāstu gan patēriņam uzturā, gan dzīvnieku barībai, kā arī sagādāt izejvielas nepārtikas procesiem. Turklāt lauksaimniecības produkti ir būtisks Eiropas iedzīvotāju un reģionu kultūras identitātes elements.

Galvenie statistikas rezultāti

Augkopības kultūras

ES 28 2013. gadā tika saražoti 306 milj. t graudaugu (ieskaitot rīsus). Produkcijas rādītājs bija lielākais kopš vēsturiski lielākā saražotā apjoma 2008. gadā. Graudaugu produkcija ES 28 2013. gadā bija par 20,9 milj. t lielāka nekā 2012. gadā (+7,3 %).

ES 28 valstīs 2013. gadā tika saražots 109,1 milj. t cukurbiešu, kas ir par 5,7 milj. t mazāk nekā 2012. gadā. Citu galveno sakņaugu (kartupeļi) produkcija ES 28 bija 53,9 milj. t.

Eļļas augu ražošana pēdējos gados palielinājās, kas galvenokārt bija saistīts ar eļļas augu intensīvāku izmantošanu bioenerģijas ražošanā. Rapsis un ripsis un saulespuķu sēklas ir eļļas augu pamatveidi, ko audzē ES 28. Rapša un ripša produkcija 2013. gadā bija 21,0 milj. t — daudz lielāks apjoms nekā 2012. gadā (+9,2 %). Salīdzinājumam — saulespuķu sēklu produkcija visās ES 28 valstīs 2013. gadā bija aptuveni 9,2 milj. t.

Graudaugu produkcijas analīze ES 28 valstīs par 2013. gadu ir atspoguļota 2. diagrammā. Gandrīz pusi (46,9 %) no kopējās graudaugu produkcijas veidoja kvieši, savukārt aptuveni viena piektdaļa no kopējā apjoma bija graudu kukurūza un t. s. kukurūzas vālīšu maisījums (21,4 %) un vēl viena piektdaļa — mieži (20,0 %).

Lielākās graudaugu un cukurbiešu ražotājas bija Francija un Vācija — 2013. gadā abas valstis kopā nodrošināja vairāk nekā pusi ES 28 valstu cukurbiešu produkcijas (51,9 %), kā arī gandrīz divas piektdaļas graudaugu (37,6 %) produkcijas (sk. 1. tabulu), savukārt minēto valstu eļļas augu produkcijas kopējais īpatsvars (rapsis un ripsis un saulespuķu sēklas) arī veidoja gandrīz divas trešdaļas (39,1 %) no kopējā rādītāja.

Plašāk izplatīta ES dalībvalstīs bija kartupeļu ražošana — lielākais produkcijas apjoms tika reģistrēts Vācijā (17,9 % no ES 28 kopējā rādītāja), savukārt Polijā, Francijā Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē šis rādītājs bija no 13,2 % līdz 10,6 %.

ES 28 visvairāk audzētie dārzeņi bija tomāti, sīpoli un burkāni. Tomātu kopējais produkcijas apjoms ES dalībvalstīs 2013. gadā bija 14,9 milj. t. Itālija un Spānija ir tās ES dalībvalstis, kas nodrošināja vislielāko dārzeņu produkcijas apjomu; abu valstu kopējais īpatsvars bija 60,3 % no ES 28 valstu produkcijas apjoma.

ES 28 valstīs visvairāk audzētie augļi bija āboli un apelsīni. Ābolu audzēšana bija plaši izplatīta visā ES, lai gan īpaši liels produkcijas apjoms reģistrēts vairākās Austrumeiropas dalībvalstīs (sevišķi Polijā). Polija tik tiešām bija vadošā ābolu ražotāja ES 28 valstīs 2013. gadā, un tās īpatsvars bija nedaudz lielāks par ceturtdaļu (25,6 %) ES 28 produkcijas apjoma. Divas nākamās lielākās ābolu ražotājas bija Itālija un Francija — to īpatsvars kopējā rādītājā bija attiecīgi 18,5 % un 17,4 %.

Gaļa un piens

Piena produktu ražošanas struktūra dalībvalstīs ir atšķirīga — atšķiras gan saimniecību un slaucamo govju ganāmpulku lielums, gan piena izslaukums. Kā redzams 5. diagrammā, 36,2 % no visa ES 28 2013. gadā izmantotā pilnpiena izmantoja siera ražošanā, nākamais izplatītākais pilnpiena izmantošanas veids bija sviesta ražošana (28,1 %); gandrīz ceturtdaļu no ES 28 izmantotā pilnpiena izmantoja dzeramā piena (12,1 %) vai krējuma (12,0 %) ražošanā.

Kopsavilkums par dažādiem dzīvnieku izcelsmes lauksaimniecības produktiem ir sniegts 2. tabulā. Kopējais govs piena izslaukums ES 28 2013. gadā bija aptuveni 141 milj. t. Lielākais ES 28 2013. gadā savāktā govs piena daudzums tika reģistrēts Vācijā un Francijā, un abas šīs valstis bija arī lielākās sviesta un siera ražotājas, kopā nodrošinot no 38 % līdz 46 % visu minēto triju piena produktu kopējā ES 28 produkcijas apjoma.

Galvenais gaļas produkts ES 28 dalībvalstīs bija cūkgaļa (21,9 milj. t 2013. gadā), un tās produkcijas apjoms gandrīz trīskārt pārsniedza liellopu/teļa gaļas produkcijas apjomu (7,3 milj. t); aitas gaļas produkcijas apjoms ES 28 bija salīdzinoši neliels (0,7 milj t).

Ceturto daļu (24,9 % jeb gandrīz 5,5 milj. t) ES 28 cūkgaļas produkcijas 2013. gadā nodrošināja Vācija, nākamais lielākais produkcijas apjoms tika reģistrēts Spānijā (15,6 %) un Francijā (8,8 %), un vērā ņemamu apjomu nodrošināja arī Polija (7,7 %) un Dānija (7,2 %). Francijā tika saražots nedaudz mazāk par vienu piektdaļu (19,4 % jeb gandrīz 1,4 milj. t) ES 28 liellopu/teļa gaļas produkcijas, un nākamās valstis ar lielāko produkcijas apjomu bija Vācija (15,2 %), Itālija (11,8 %) un Apvienotā Karaliste (11,7 %); salīdzinoši liels (7,1 %) ES 28 liellopu gaļas produkcijas īpatsvars tika reģistrēts Īrijā. Aitas gaļas ražošanā vadošā valsts bija Apvienotā Karaliste (gandrīz 0,3 milj. t), nodrošinot 40,7 % no ES 28 kopējā saražotā aitas gaļas apjoma 2013. gadā, un tai sekoja Spānija (16,6 %), Francija (11,2 %), Grieķija (8,5 %) un Īrija (8,1 %).

Datu avoti un pieejamība

Uz gada statistiku par dažādu augkopības kultūru produkciju attiecas Padomes regulas, taču dati par augļiem un dārzeņiem ir apkopoti atbilstīgi dažādiem neformāliem nolīgumiem ar ES dalībvalstīm.

Statistika par augkopības kultūru produkciju attiecas uz kopražu. “Augkopības kultūru lauksaimniecības produkcija” nozīmē to pašu, ko “kopraža”, un tajā ietilpst pārdotais daudzums, lauku saimniecībā patērētais daudzums, lauku saimniecībā radītie zudumi un atkritumi, kā arī zudumi pārvadāšanas, uzglabāšanas un iepakošanas laikā.

Statistika par piena un gaļas produktiem ir apkopota saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Piena produkcijā ietilpst lauku saimniecībās ražots govs, aitas, kazas un bifeļmātes piens. Tiek atsevišķi nodalīts pienotavu savāktais piens un lauku saimniecībās ražotais piens. Piena savākšana veido tikai daļu no piena produkcijas kopējā izmantojuma lauku saimniecībā, pārējie izmantošanas veidi parasti ir pašu patēriņš, tiešā pārdošana, pārstrāde saimniecībā un izmantošana dzīvnieku barībā.

Gaļas produkcijas apjoms ir aprēķināts, ņemot vērā cilvēku patēriņam sagatavotās gaļas kautsvaru, kas iegūta kautuvēs. Lai gan dažādu dzīvnieku kautsvara definīcijas atšķiras, kautsvars parasti nozīmē nokautā dzīvnieka atdzesēta ķermeņa svaru.

Konteksts

Informāciju par lauksaimniecības produktiem var izmantot, lai analizētu lauksaimniecības tirgu attīstību un tādējādi palīdzētu apzināt ciklus un mainīgās produkcijas tendences; šo statistiku var izmantot arī pētījumiem par tirgus reakciju uz politiskiem pasākumiem. Dati par lauksaimniecības produktiem arī sniedz informāciju par piedāvājumu, palīdzot izprast cenu attīstību, kas īpaši interesē lauksaimniecības preču tirgotājus un politikas analītiķus.

Padome 2007. gada oktobrī pieņēma tiesību aktu, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju (Regulu Nr. 1234/2007). Šīs regulas izstrādes mērķis bija samazināt lauksaimniecības jomā piemērojamo tiesību aktu skaitu, uzlabot tiesību aktu pārredzamību, kā arī padarīt lauksaimniecības politiku pieejamāku. Laikposmā no 2008. gada sākuma līdz 2009. gada sākumam ar vienoto tirgu kopīgo organizāciju tika aizstāti dažādu produktu atsevišķie tirgi, kopskaitā 21, piemēram, augļu un dārzeņu, graudaugu, gaļas, olu un piena produktu, kā arī cukura un vīna tirgus. Eiropas Savienībā 2003., 2008. un 2013. gadā tika īstenotas plašas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas. 2013. gada decembra reformas ietver četras regulas, tostarp: Regulation 1308/2013, kas attiecas uz pasākumiem, kuri saistīti ar lauksaimniecības produktiem.

Skatīt arī

Agricultural output, price indices and income (angļu val.)
Agriculture statistics at regional level (angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Agriculture, forestry and fishery statistics — 2013. gada redakcija (angļu val.)
Agriculture, fishery and forestry statistics — Main results — 2010–11 — 2012. gada redakcija (angļu val.)

Galvenās tabulas

Lauksaimniecība (t_agri), sk. (angļu val.):

Lauksaimniecības produkcija (t_apro)

Augkopības produkti (t_apro_cp)

Piens un piena produkti (t_apro_mk)

Lauksaimniecības dzīvnieki un gaļa (t_apro_mt)

Statistika par reģionālo lauksaimniecību (t_agr_r)

Datubāze

Lauksaimniecība (agri), sk. (angļu val.):

Lauksaimniecības produkcija (apro)

Augkopības produkti (apro_cp)

Mājputnu audzēšana (apro_ec)

Piens un piena produkti (apro_mk)

Lauksaimniecības dzīvnieki un gaļa (apro_mt)

Īpaša sadaļa

Lauksaimniecība (angļu val.)

Metodika / Metadati

Crop statistics (area, production and yield) (ESMS metadata file — apro_acs_esms) (angļu val.)
Augkopības produkti: produkcijas piegādes bilances (ESMS metadata file — apro_cpb_esms) (angļu val.)
Livestock and meat (ESMS metadata file — apro_mt_esms) (angļu val.)

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

Lauksaimniecības produkti: tabulas un diagrammas (angļu val.)

Cita informācija

Statistika par augkopības kultūrām ir reglamentēta šādos dokumentos:

Regula 837/90 par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz par graudaugu ražošanu
Regula 959/93 par statistikas informāciju attiecībā uz augkopības produktiem, kas nav labības produkti
Regula 543/2009, kas attiecas uz statistiku par augkopības kultūrām

Statistika par pienu ir reglamentēta šādos dokumentos:

Direktīva 96/16/EC (1996. gada 19. marts) par statistiskajiem apsekojumiem attiecībā uz pienu un piena produktiem
Direktīva 2003/107/EC (2003. gada 5. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 96/16/EK

Statistika par lauksaimniecības dzīvniekiem un gaļu ir reglamentēta šādos dokumentos:

Regulation 1165/2008 (2008. gada 19. novembris) par statistiku lauksaimniecības dzīvnieku un gaļas jomā, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK.

Ārējas saites