Archive:Elektroenerģijas cenu statistika
Dati izgūti 2020. gada maijā.
Raksta atjauninājums plānots 2021. gada augustā.
This Statistics Explained article has been archived on 11 December 2020.
Highlights
Mājsaimniecībām noteiktās elektroenerģijas cenas ES 27 2019. gada otrajā pusgadā bija visaugstākās Dānijā (0,29 EUR par kWh), bet viszemākās — Bulgārijā (0,10 EUR par kWh).
Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās elektroenerģijas cenas ES 27 2019. gada otrajā pusgadā bija visaugstākās Kiprā (0,18 EUR par kWh), bet viszemākās — Dānijā(0,07 EUR par kWh).
Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās elektroenerģijas cenas (ieskaitot nodokļus), 2019. gada otrais pusgads
Šajā rakstā izklāstītas gan mājsaimniecību patērētājiem, gan arī patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto elektroenerģijas cenu tendences Eiropas Savienībā (ES). Rakstā iekļauti arī tādi dati par cenām, kurus sniegusi Apvienotā Karaliste, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Albānija, Serbija, Turcija, Bosnija un Hercegovina, Kosova*, Moldova, Gruzija un Ukraina.
Enerģijas cenas ES ir atkarīgas no dažādiem ar piedāvājumu un pieprasījumu saistītiem apstākļiem, tostarp no ģeopolitiskās situācijas, valsts energoresursu struktūras, importa dažādošanas, tīkla izmaksām, vides aizsardzības izmaksām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai akcīzes nodokļa un citu nodokļu līmeņa. Jāņem vērā, ka šajā rakstā minētās cenas ietver nodokļus, nodevas un PVN, ko piemēro mājsaimniecību patērētājiem, taču neietver atmaksājamos nodokļus un nodevas, kā arī PVN, kurus piemēro patērētājiem, kas nav mājsaimniecības.
Full article
Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās elektroenerģijas cenas
Visaugstākās elektroenerģijas cenas ir Vācijā un Dānijā
Mājsaimniecību patērētājiem (šā raksta nozīmē tie ir vidēja lieluma patērētāji, kuru gada patēriņš ir vismaz 2500 kWh, bet mazāk par 5000 kWh) noteiktās elektroenerģijas cenas 2019. gada otrajā pusgadā ES dalībvalstu vidū visaugstākās bija Dānijā (0,2924 EUR par kWh), Vācijā (0,2873 EUR par kWh) un Beļģijā (0,2860 EUR par kWh); sk. 1. attēlu. Viszemākās elektroenerģijas cenas bija Bulgārijā (0,0958 EUR par kWh), Ungārijā (0,1097 EUR par kWh) un Lietuvā (0,1254 EUR par kWh). Mājsaimniecībām noteiktā elektroenerģijas cena Dānijā bija vairāk nekā trīs reizes augstāka par cenu Bulgārijā.
Vidējā cena ES 27 — vidējā svērtā cena, kas aprēķināta, izmantojot jaunākos datus (2018. gads) par mājsaimniecību patērēto elektroenerģiju, — 2019. gada otrajā semestrī bija 0,2160 EUR par kWh.
.png)
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_204)
Mājsaimniecību patērētājiem noteikto elektroenerģijas cenu tendences ES 27 kopš 2008. gada pirmā pusgada redzamas 2. attēlā. Cena bez nodokļiem, t. i., cena par enerģiju, piegādi un tīklu, pieauga nedaudz straujāk nekā kopējais inflācijas līmenis (SPCI) līdz 2013. gada otrajam pusgadam, kad tā sasniedza 0,1338 EUR par kWh. Tomēr kopš 2014. gada tā ir samērā stabila un pašreiz ir 0,1280 EUR par kWh, nedaudz zemāk par cenu 2008. gada pirmajā pusgadā, ņemot vērā inflāciju. Turpretī nodokļu apmērs ir pastāvīgi palielinājies — no 31,2 % 2008. gadā līdz 40,7 % 2019. gadā. Tādējādi kopējā cena mājsaimniecību patērētājiem, t. i., iekļaujot visus nodokļus, 2019. gada otrajā pusgadā bija būtiski augstāka (17 %) nekā 2008. gada pirmajā pusgadā, ņemot vērā inflāciju.
.png)
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_204)
Nodokļu un nodevu līmenis dalībvalstu vidū ievērojami atšķiras
Nodokļu un nodevu īpatsvars mājsaimniecību patērētājiem noteiktajā elektroenerģijas kopējā mazumcenā ir redzams 3. attēlā. ES nodokļu relatīvais īpatsvars 2019. gada otrajā pusgadā vismazākais bija Maltā (5,9 %), kur bāzes cenai tiek piemērota zema PVN likme. Nodokļu relatīvais īpatsvars visaugstākais bija Dānijā, proti, 64,4 % no kopējās cenas. PVN likme ES 27 ir 15,6 % no kopējās cenas. Tā ir no 4,8 % Maltā līdz 21,2 % Ungārijā.
.png)
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_204)
Lielākais elektroenerģijas cenu kritums novērots Dānijā, Grieķijā un Portugālē
4. attēlā redzams, kā mainījušās mājsaimniecību patērētājiem noteiktās elektroenerģijas cenas ar visiem nodokļiem un PVN valsts valūtā laikposmā no 2018. gada otrā pusgada līdz 2019. gada otrajam pusgadam. Lai izvairītos no sezonālās ietekmes, visjēgpilnāk ir salīdzināt enerģijas cenas pa gadiem (nevis pa semestriem). Salīdzinot pa gadiem, kopējā cena samazinājās 10 ES dalībvalstīs. Procentuālās daļas samazinājums vislielākais bija Dānijā (-6,3 %) un Grieķijā (-5,8 %), kur nodoklis par atjaunojamajiem energoresursiem ievērojami samazinājās, bet pārējie komponenti saglabājās stabilā līmenī. Lielākais procentuālās daļas pieaugums cenā tika novērots Nīderlandē (19,6 %) un Lietuvā (14,3 %), kur galvenais pieauguma virzītājs bija enerģijas un piegādes komponents. Jānorāda, ka Lietuvā cena bez nodokļiem pieauga par 22,8 %. Tomēr tika atcelti nodokļi par jaudu un samazināti nodokļi par atjaunojamajiem energoresursiem, un tas daļēji kompensēja pieaugumu.
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_204)
Visaugstākās elektroenerģijas cenas bijušas Kiprā un Itālijā
Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības (šā raksta nozīmē tie ir vidēja lieluma patērētāji, kuru gada patēriņš ir vismaz 500 MWh, bet mazāk par 2000 MWh), noteiktās elektroenerģijas cenas 2019. gada otrajā pusgadā ES dalībvalstu vidū visaugstākās bija Kiprā un Itālijā (sk. 5. attēlu). Vidējā cena ES 27 2019. gada otrajā semestrī — vidējā svērtā cena, kas aprēķināta, izmantojot jaunākos valstu datus (2018. gads) par apjomu, kuru patērējuši patērētāji, kas nav mājsaimniecības, — bija 0,1173 EUR par kWh.
.png)
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_205)
Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto elektroenerģijas cenu tendences ES 27 kopš 2008. gada pirmā pusgada redzamas 6. attēlā. Cena bez nodokļiem, t. i., cena par enerģiju, piegādi un tīklu, pieauga līdzīgi kopējai inflācijai līdz 2012. gadam, kad pirmajā semestrī tā sasniedza augstāko robežu — 0,0943 EUR par kWh. Tad tā samazinājās un pašreiz ir 0,0772 EUR par kWh, par 21 % zemāk nekā 2008. gada cena, ņemot vērā inflāciju.
Tomēr nodokļu apmērs ir pastāvīgi palielinājies — no 13,8 % 2008. gadā līdz 34,2 % 2019. gadā. Tādējādi, aplūkojot patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto kopējo cenu, proti, ieskaitot neatgūstamos nodokļus, 2019. gada otrajā semestrī, redzams, ka tā nedaudz pārsniedz (3,6 %) 2008. gada cenu, ņemot vērā inflāciju.
.png)
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_205)
Neatgūstamo nodokļu un nodevu īpatsvars elektroenerģijas cenās
Neatgūstamo nodokļu un nodevu īpatsvars patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktajā elektroenerģijas kopējā cenā ir redzams 7. attēlā. 2019. gada otrajā pusgadā lielākais nodokļu īpatsvars tika konstatēts Vācijā, kur neatgūstamie nodokļi un nodevas veidoja 56,3 % no kopējās cenas, pārspējot otro lielāko īpatsvaru Itālijā par 13,8 procentpunktiem. ES 27 nodokļu īpatsvars ir 34,2 %, taču to ļoti ietekmējis īpatsvars Vācijā, jo tā ir arī valsts, kurā patērētāji, kas nav mājsaimniecības, patērē visvairāk elektroenerģijas.
.png)
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_205)
Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto elektroenerģijas cenu tendences
8. attēlā redzams, kā mainījušās patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās elektroenerģijas cenas ar visiem neatgūstamajiem nodokļiem un nodevām valsts valūtā laikposmā no 2018. gada otrā pusgada līdz 2019. gada otrajam pusgadam. Šīs cenas samazinājās sešās ES dalībvalstīs. Lielākais samazinājums tika reģistrēts Dānijā (-13,4 %), Polijā (-6,3 %) un Portugālē (-2,1 %). Pārējā 21 ES dalībvalstī tās pieauga. Pieaugums 10,0 % vai lielākā apmērā tika reģistrēts Rumānijā (19,5 %), Ungārijā (18,4 %), Itālijā (12,7 %), Nīderlandē, (11,1 %) un Slovēnijā (10,0 %).
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_205)
Avota dati tabulām un grafikiem
Datu avoti
Mājsaimniecību patērētāju definīcija
Šajā rakstā atsauce uz mājsaimniecību patērētājiem attiecas uz tādu vidēju standarta mājsaimniecību patēriņa grupu, kuru elektroenerģijas patēriņš gadā ir 2500–5000 kWh. Visi skaitļi attiecas uz patēriņa mazumcenām un ietver nodokļus, nodevas un PVN.
Patērētāju, kas nav mājsaimniecības, definīcija
Šajā rakstā atsauce uz patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, attiecas uz tādu vidēju standarta patērētāju patēriņa grupu, kuri nav mājsaimniecības un kuru elektroenerģijas patēriņš gadā ir 500–2000 MWh. Šajā rakstā cenas atbilst elektroenerģijas ražošanas cenai, piegādes cenai un tīkla izmaksām un ietver visus neatgūstamos nodokļus un nodevas.
Metodika
2018. un 2019. gada cenu salīdzinājums veikts, salīdzinot cenas valsts valūtā, lai izslēgtu valūtas kursa svārstības starp valsts valūtu un eiro.
Cenas valsts valūtā konvertē eiro, izmantojot tā laikposma vidējo valūtas kursu, par kuru cenas paziņotas.
Lai izvairītos no sezonālās ietekmes, cenas vienmēr salīdzina ar to pašu semestru cenām (t. i., pa gadiem).
2016. gadā stājās spēkā Regula (ES) 2016/1952. Tajā paredzēts pienākums vākt un izplatīt datus par elektroenerģijas cenām, kas noteiktas mājsaimniecību patērētājiem un patērētājiem, kuri nav mājsaimniecības. Līdz 2016. gadam patērētāji, kas nav mājsaimniecības, tika definēti kā rūpnieciskie patērētāji, taču ziņotājiestādēm bija ļauts ietvert arī citus patērētājus, kas nav mājsaimniecību patērētāji. Ieviešot Regulu (ES) 2016/1952, definīcija tika mainīta, rūpniecisko patērētāju vietā nosakot pienākumu attiecībā uz patērētājiem, kas nav mājsaimniecību patērētāji, lai visām ziņotājvalstīm būtu vienota metodika. Līdz 2017. gada janvārim datus par cenām mājsaimniecību sektorā ziņotājiestādes sniedza brīvprātīgi.
Dažādu piegādātāju elektroenerģijas tarifi vai cenu noteikšanas shēmas atšķiras. Tarifi un cenu shēmas var būt noteiktas līgumos, jo īpaši attiecībā uz lieliem patērētājiem, kas nav mājsaimniecības. Mazākiem patērētājiem elektroenerģijas tarifus un cenu shēmas parasti nosaka atbilstīgi vairākiem aspektiem, ietverot patērēto elektroenerģijas apjomu. Lielākā daļa tarifu ietver arī kāda veida fiksēto maksājumu. Tādēļ nav vienotas elektroenerģijas cenas. Lai salīdzinātu cenas laika griezumā un ES dalībvalstu starpā, šajā rakstā sniegta informācija par mājsaimniecību patērētāju patēriņa grupām un tādu patērētāju patēriņa grupām, kas nav mājsaimniecības. Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās elektroenerģijas cenas iedala piecās gada patēriņa grupās, bet patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, — septiņās dažādās patēriņa grupās.
Apkopotās cenas ietver vidējās cenas sešu mēnešu periodā (pusgads jeb semestris) no janvāra līdz jūnijam (pirmais semestris) un no jūlija līdz decembrim (otrais semestris) katru gadu. Cenas ietver elektroenerģijas bāzes cenu, pārvades un sadales izmaksas, skaitītāju īres izmaksas un citu pakalpojumu izmaksas. Elektroenerģijas cena, ko maksā mājsaimniecību patērētāji, šajā rakstā ir norādīta ar nodokļiem, nodevām, komponentiem, kas nav nodokļi, maksām un pievienotās vērtības nodokli (PVN), jo tā parasti ir kopējā cena, ko maksā mājsaimniecību patērētāji. Tā kā patērētāji, kas nav mājsaimniecības, parasti var atgūt PVN un dažus citus nodokļus, patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās cenas ir norādītas bez PVN un citiem atgūstamiem nodokļiem/nodevām/maksām. Elektroenerģijas cenas vienība ir eiro par kilovatstundu (EUR par kWh).
Konteksts
Energoresursu cena un energoapgādes uzticamība, jo īpaši elektroenerģijas cena un elektroapgādes uzticamība, ir valsts energoapgādes stratēģijas būtiski elementi. Elektroenerģijas cenām ir īpaši svarīga nozīme saistībā ar starptautisko konkurētspēju, jo elektroenerģijas izmaksas var veidot ievērojamu daļu no rūpniecības uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju kopējām enerģijas izmaksām. Atšķirībā no cenām, ko maksā par citiem fosilajiem kurināmajiem, kurus parasti tirgo pasaules tirgos par salīdzinoši vienādām cenām, ES dalībvalstīs ir vērojamas lielas elektroenerģijas cenu atšķirības. Elektroenerģijas cenu zināmā mērā ietekmē primārā kurināmā cena un pēdējā laikā arī izmaksas, kas saistītas ar oglekļa dioksīda (CO2) emisiju sertifikātiem.
ES kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrās puses ir īstenojusi pasākumus, lai liberalizētu elektroenerģijas tirgu un gāzes tirgu. Pieņemot direktīvas 2003. gadā, tika ieviesti kopīgi noteikumi par elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu. Tika noteikti termiņi tirgu atvēršanai, kā arī radīta iespēja patērētājiem izvēlēties savu piegādātāju, un šie termiņi bija 2004. gada 1. jūlijs korporatīvajiem patērētājiem un 2007. gada 1. jūlijs visiem patērētājiem (tostarp mājsaimniecībām). Dažas ES dalībvalstis bija ieinteresētas liberalizācijas procesā, savukārt citas nepieciešamos pasākumus pieņēma daudz lēnāk. Daudzos elektroenerģijas un dabasgāzes tirgos joprojām pastāv būtiski šķēršļi ienākšanai tirgū — šāda situācija vērojama vairākos tirgos, kuros joprojām dominē piegādātāji, kam (faktiski) ir monopolstāvoklis.
Eiropas Komisija 2008. gada paziņojumā “Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu” (COM(2008) 384) aicināja ES uzlabot energoefektivitāti un mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem, jo īpaši īstenojot pieeju, kas paredzēta klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas paketē.
Eiropas Parlaments un Padome 2009. gada jūlijā pieņēma trešo enerģētikas paketi (tiesību aktu pakete, kuru veido divas direktīvas un trīs regulas), kuras mērķis ir nodrošināt faktiskas un efektīvas piegādātāju izvēles iespējas, kā arī ieguvumus patērētājiem. Viena regula bija veltīta Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidei līdz 2011. gadam.
Eiropadome 2013. gada maijā aicināja Komisiju veikt padziļinātu analīzi par enerģijas cenu un izmaksu attīstību Eiropā.
Eiropas Komisija, reaģējot uz Eiropadomes lūgumu, 2014. gadā sagatavoja padziļinātu analīzi par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā, un analīzes mērķis bija palīdzēt politikas veidotājiem izprast pamata kontekstu, nesenā cenu pieauguma ietekmi uz patērētājiem un politiskās sekas. Šis pirmais ziņojums par enerģijas cenām un izmaksām atspoguļoja augstās enerģijas cenas pasaulē, cenu ievērojamās atšķirības ES dalībvalstīs un to, ka cenas Eiropai ir būtiski augstākas nekā tās starptautiskajiem tirdzniecības partneriem, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm. Mazumcenas bija pieaugušas vairāk nekā vairumcenas; tā iemesls bija tīkla cenu komponentu, kā arī nodokļu un nodevu pieaugums. Datu nepilnību dēļ tika sniegts ieteikums uzlabot enerģijas cenu datu vākšanas detalizētību, pārredzamību un saskaņotību, kā arī to rezultātā tika pieņemts Komisijas priekšlikums un Regula (ES) 2016/1952. Tika nolemts, ka šāds ziņojums par enerģijas cenām un izmaksām turpmāk jāsagatavo ik pēc diviem gadiem. Tādējādi Eiropas Komisija šādu ziņojumu publicēja arī 2016. un 2018. gadā.
Gāzes un elektroenerģijas cenu labākai pārredzamībai būtu jāveicina godīga konkurence, mudinot patērētājus izvēlēties starp dažādiem energoresursiem (naftu, oglēm, dabasgāzi un atjaunojamiem energoresursiem) un dažādiem piegādātājiem. Enerģijas cenu pārredzamība ir efektīvāka, ja cenas un cenu noteikšanas sistēmas tiek pēc iespējas plašāk publicētas un publiskotas.
Direct access to
Citi raksti
Galvenās tabulas
- Energy (t_nrg), sk. (angļu val.):
- Energy statistics – main indicators (t_nrg_indic)
- Electricity prices by type of user (ten00117)
Datubāze
- Energy (nrg), sk. (angļu val.):
- Energy statistics - prices of natural gas and electricity (nrg_price)
- Energy statistics - natural gas and electricity prices (from 2007 onwards) (nrg_pc)
- Energy statistics - natural gas and electricity prices (until 2007) (nrg_pc_h)
Tematiskā sadaļa
- Energy (angļu val.)
Metodika
- Energy statistics — electricity prices for domestic and industrial consumers, price components (ESMS metadata file — nrg_pc_204_esms) (angļu val.)
Vizualizācijas
- Energy price visualisation (angļu val.)
Ārējās saites
- Eurelectric (angļu val.)
- Europe's Energy Portal (angļu val.)
- Eiropas Komisija — Enerģija
- Weekly oil bulletin (weekly pump prices) (angļu val.)
- Single market progress report for gas and electricity (angļu val.)
Piezīmes
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.