Noziedzības statistika

2014. gada janvāra dati. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2016. gada septembrī. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

1. diagramma. Reģistrētie noziegumi, ES-28, 2002.–2012. gads (1.)
(miljoni) . Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

2. diagramma. Policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi, ES-28, 2007.–2012. gads (1.)
(2007. = 100). Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

1. tabula. Policijas reģistrētie noziegumi, 2002.–2012. gads. Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

2. tabula. Policijas reģistrētie vardarbīgie noziegumi, 2002.–2012. gads. Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

3. tabula. Policijas reģistrētās slepkavības, 2002.–2012. gads. Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

3. diagramma. Slepkavības, vidēji gadā, 2007.–2009. gads un 2010.–2012. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju). Informācijas avots: Eurostat (crim_gen), (demo_pjan) un (demo_r_d2jan)

4. tabula. Policijas reģistrētās laupīšanas, 2002.–2012. gads. Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

5. tabula. Policijas reģistrētās mājokļu aplaupīšanas, 2002.–2012. gads. Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

6. tabula. Policijas reģistrētās automašīnu zādzības, 2002.–2012. gads. Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

7. tabula. Policijas reģistrētā narkotisko vielu nelikumīgā tirdzniecība, 2002.–2012. gads. Informācijas avots: Eurostat (crim_gen)

8. tabula. Policisti, 2002.–2012. gads. Informācijas avots: Eurostat (crim_plce)

4. diagramma. Policisti, vidējais skaits gadā, 2007.–2009. gads un 2010.–2012. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju). Informācijas avots: Eurostat (crim_plce), (demo_pjan) un (demo_r_d2jan)

9. tabula. Ieslodzīto skaits, 2002.–2012. gads. Informācijas avots: Eurostat (crim_pris)

5. diagramma. Ieslodzīto skaits, vidējais skaits gadā, 2007.–2009. gads un 2010.–2012. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju). Informācijas avots: Eurostat (crim_pris), (demo_pjan) un (demo_r_d2jan)

Šajā rakstā apkopoti jaunākie statistikas dati par noziedzību un kriminālo tiesvedību Eiropas Savienībā (ES). Pašlaik pieejamā Eiropas Savienības (ES) statistika par noziedzību un kriminālo tiesvedību atspoguļo ES policijas un tiesību sistēmu daudzveidību. Salīdzinot dalībvalstu noziedzības statistiku, galvenā uzmanība būtu jāpievērš attīstības tendencēm, nevis dalībvalstu noziedzības līmeņu salīdzināšanai konkrētajā gadā, jo datus var ietekmēt dažādi faktori, tostarp atšķirīgs kriminālatbildības noteikšanas līmenis, kriminālās tiesvedības sistēmu efektivitāte un policijas izmantotā uzskaites prakse. Turklāt policija nereģistrē visus noziegumus.

Galvenie statistikas rezultāti

Policijas reģistrētie noziegumi

Šajā rakstā apkopotā noziedzības statistika attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, ko policija reģistrējusi ES dalībvalstīs un dažās citās Eiropas valstīs. Šos datus nevar izmantot, lai raksturotu Eiropas kopējo noziedzības stāvokli — daži noziegumi netiek reģistrēti, bet konkrētu noziedzīgu nodarījumu līmeņa pārmaiņu cēlonis varētu būt policijas darba jaunās stratēģijas vai metodikas maiņa.

Valstu starpā parasti nav noziedzības veidu un līmeņu tiešas atbilstības, jo valstu tiesību un krimināltiesību sistēmas atšķiras, piemēram, šādās jomās: noziegumu definēšanā,  noziegumu ziņošanas, reģistrēšanas un uzskaites metodēs, kā arī ziņotu un neziņotu noziegumu attiecībā — sk. iedaļu Datu avoti un pieejamība.

Valstu dati ir apkopoti, lai sniegtu novērtējumus par ES kopumā un tādējādi konstatētu vispārējās tendences. Visi secinājumi attiecībā uz ES un dalībvalstīm jāpamato ar attīstības tendencēm.

Kopējais reģistrēto noziegumu skaits

Dati par kopējo reģistrēto noziegumu skaitu attiecas tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas iekļauti sodu izpildes kodeksā un kriminālkodeksā; nav iekļauti mazāk smagi noziegumi (likumpārkāpumi). No 2003. gada ES-28 valstīs reģistrēto noziegumu skaits ir pakāpeniski samazinājies (sk. 1. diagrammu) — 2012. gadā ES-28 valstīs reģistrēts par 12 % mazāk noziegumu nekā pirms deviņiem gadiem. Jāņem vērā, ka skaitļi, kas attiecas uz kopējo reģistrēto noziegumu skaitu, ietver plašāku noziedzīgu nodarījumu klāstu nekā tikai tos, kas aplūkoti turpmāk veiktajā sīki izstrādātajā analīzē — proti, atlasītus vardarbīgus noziegumus, slepkavības, laupīšanas, noziegumus pret īpašumu un ar narkotikām saistītus noziedzīgus nodarījumus —, un ka šo atlasīto noziedzīgo nodarījumu summa nav visu reģistrēto noziegumu kopējais skaits.

Pēdējos gados novērota reģistrēto noziegumu skaita samazināšanās tendence — ES-28 valstīs no 2007. gada līdz 2012. gadam samazinājies vairums policijas reģistrēto noziegumu veidu skaits; tas redzams arī 2. diagrammā. Lai gan no 2007. gada līdz 2012. gadam narkotisku vielu nelikumīgas tirdzniecības, laupīšanu un vardarbīgu noziegumu skaits samazinājies par 4 %– 10 %, mehānisko transportlīdzekļu zādzību skaits tajā pašā laikposmā samazinājies ievērojami ātrāk (-37 %), tādējādi apstiprinot ilgāka perioda tendenci. Toties mājokļu aplaupīšana ir tādu noziegumu kategorija, kuru skaitam EU-28 valstīs ir tendence palielināties — salīdzinot ar 2007. gadu, 2012. gadā reģistrēts par 14 % vairāk mājokļu aplaupīšanu.

Raksta 1. tabulā var redzēt, ka no 2007. gada līdz 2012. gadam 10 ES dalībvalstis novērojušas noziegumu skaita palielināšanās tendenci (par Īriju un Franciju laikrindas nav pieejamas). Toties pārējās 16 ES dalībvalstīs kopējais reģistrēto noziegumu skaits ir samazinājies, visievērojamākās pārmaiņas reģistrētas Grieķijā (-54 %), Apvienotās Karalistes daļās (-25 % Anglijā un Velsā, bet -29 % Skotijā), Igaunijā (-19 %) un Slovākijā (-18 %); jāņem vērā, ka Grieķijā ir rindu pārrāvumi, kas daļēji var izskaidrot īpaši lielo samazinājumu.

Šajā laikposmā vislielākā samazinājuma tendence ES-28 valstīs bija vērojama Anglijā un Velsā, kur būtiski samazinājies reģistrēto noziegumu skaits ,— 2012. gadā vairāk nekā 1,2 miljoni gadījumu mazāk nekā 2007. gadā. Kā redzams 1. tabulā attiecībā uz valstīm ārpus ES, kopējais policijas reģistrēto noziegumu skaits Turcijā no 2007. gada līdz 2012. gadam palielinājies par 96 %.

Vardarbīgi noziegumi

Dati par vardarbīgiem noziegumiem ietver vardarbību pret personu (piemēram, fizisku uzbrukumu), laupīšanu (zādzību, lietojot spēku vai draudot ar spēka lietošanu) un dzimumnoziegumus (tostarp izvarošanu un seksuālu vardarbību). Šā nozieguma veida sīku analīzi ir sarežģīti veikt, jo visās ES dalībvalstīs neizmanto standartizētu definīciju. Turklāt, tā kā Francijas 2012. gada datos par vardarbīgiem noziegumiem nav iekļauti žandarmērijas reģistrētie noziegumi (rindu pārrāvums), salīdzinājums ar kopējo vardarbīgo noziegumu skaitu, kas reģistrēts bāzes gadā — 2011. gadā —, būtu maldinošs.

Tomēr kopējā tendence ES-28 valstīs liecina, ka reģistrēto vardarbīgo noziegumu skaits no 2007. gada līdz 2012. gadam samazinājies aptuveni par 10 %. Šo kopējo samazinājumu spēcīgi ietekmējuši Anglijas un Velsas dati, kur reģistrēto vardarbīgo noziegumu skaits no 2007. gada līdz 2012. gadam samazinājies par 166 tūkstošiem (2. tabula). Raugoties uz pārējām ES dalībvalstīm, aina ir neviendabīga — šo noziegumu skaits no 2007. gada līdz 2012. gadam ievērojami palielinājies Luksemburgā (38 %), Ungārijā (26 %) un Dānijā (23 %), bet būtiski samazinājies Lietuvā (-42 %), Horvātijā (-33 %), Skotijā (-32 %), Latvijā un Slovākijā (abās -30 %), kā arī Maltā (-27 %).

Slepkavības

Slepkavības definē kā personas tīšu nogalināšanu, ietverot slepkavību ar iepriekšēju nodomu, slepkavību bez iepriekšēja nodoma, eitanāziju un jaundzimušā nogalināšanu. Par slepkavību neuzskata autoavārijā izraisītu nogalināšanu, abortu un asistētu pašnāvību. Par slepkavībām ziņots diezgan sistemātiski, un šā nozieguma veida definīcijas valstu starpā atšķiras daudz mazāk nekā citu noziegumu veidu definīcijas. Tabulā redzamie rezultāti attiecas uz izpildītām slepkavībām, izņemot Latviju, kur dati attiecas arī uz slepkavības mēģinājumiem. Dažās valstīs policija kā slepkavības reģistrē visus nāves gadījumus, kuru cēloņus tūlīt nav iespējams noskaidrot; tāpēc šajā pozīcijā ziņotais skaits varētu būt lielāks par reālo skaitu.

Katrā valstī reģistrēto slepkavību skaits redzams 3. tabulā. Slepkavību rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (sk. 3. diagrammu) liecina par samazināšanos, 2007.–2009. gada vidējos rādītājus salīdzinot ar 2010.–2012. gada vidējiem rādītājiem: samazināšanās vērojama visās valstīs, izņemot Grieķiju, Maltu un Austriju. Lai gan slepkavību rādītāji samazinājušies trīs Baltijas dalībvalstīs, slepkavību skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju šajās valstīs ir saglabājies lielāks nekā citās dalībvalstīs.

Laupīšanas

Laupīšana ir īpašs vardarbīgu noziegumu veids, ko definē kā zādzību, lietojot spēku vai draudot lietot spēku. Tā ietver aplaupīšanu (somu noraušana) un vardarbīgu zādzību. Tā kā Francijas 2012. gada datos par laupīšanām nav iekļauti žandarmērijas reģistrētie noziegumi (rindu pārrāvums), salīdzinājums ar kopējo laupīšanu skaitu, kas reģistrēts bāzes gadā — 2011. gadā —, būtu maldinošs.

Kopumā ES-28 valstīs laupīšanu skaits saglabājies diezgan nemainīgs, no 2007. gada līdz 2012. gadam samazinoties par 4 %. Lai gan reģistrēto laupīšanu skaits ievērojami samazinājies Baltijas dalībvalstīs (no 2007. gada līdz 2012. gadam vidēji par -46 %) un Skotijā (-40 %), dažās valstīs tas ļoti palielinājies. No 2007. gada līdz 2012. gadam laupīšanu skaits vairāk nekā dubultojies Kiprā, Dānijā un Grieķijā (sk. 4. tabulu).

Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu

Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu ir īpašuma nolaupīšana vai iznīcināšana. Dati par mājokļu aplaupīšanu un mehānisko transportlīdzekļu zādzībām attēloti 5. un 6. tabulā, un tie liecina par dažādām tendencēm. Tā kā Francijas 2012. gada datos par mājokļu aplaupīšanu un mehānisko transportlīdzekļu zādzībām nav iekļauti žandarmērijas reģistrētie noziegumi (rindu pārrāvums), salīdzinājums ar kopējo mājokļu aplaupīšanu un mehānisko transportlīdzekļu zādzību skaitu, kas reģistrēts bāzes gadā — 2011. gadā —, būtu maldinošs.

Mājokļu aplaupīšanu definē kā iekļūšanu mājoklī, lietojot spēku, lai nozagtu priekšmetus. No 2007. gada līdz 2012. gadam kopumā ES-28 valstīs šo noziegumu skaits palielinājās par 14 % (2. diagramma). To ES dalībvalstu starpā, kurām par šo laikposmu ir nepārtrauktas datu rindas, lielākais reģistrēto mājokļu aplaupīšanu skaita palielinājums bija Grieķijā (76 %), Spānijā (74 %), Itālijā (42 %), Rumānijā (41 %) un Horvātijā (40 %). Toties piecu gadu laikposmā, uz kuru attiecas rādītājs 5. tabulā, liels samazinājums reģistrēts Lietuvā (-36 %) un Slovākijā (-29 %); jāņem vērā, ka rindu pārrāvums daļēji var izskaidrot īpaši lielo samazinājumu Spānijā.

Transportlīdzekļu zādzības ietver automašīnu, motociklu, autobusu un smago automašīnu, kā arī celtniecības un lauksaimniecības transportlīdzekļu zādzības. Iepriekšējos gados ES samazinājies mehānisko transportlīdzekļu zādzību skaits daļēji tāpēc, ka tehniski uzlaboti transportlīdzekļu zādzību novēršanas līdzekļi. No 2007. gada līdz 2012. gadam šīs kategorijas reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ES-28 valstīs samazinājies par 37 %, mehānisko transportlīdzekļu zādzību skaits vairāk par pusi samazinājies Anglijā, Velsā un Skotijā (abās -53 %). No 2007. gada līdz 2012. gadam mehānisko transportlīdzekļu zādzību skaits Grieķijā palielinājies par 38 % (6. tabula).

Ar narkotikām saistīti noziedzīgi nodarījumi

Narkotisku vielu nelikumīga tirdzniecība ir apakškopa, kas ir daļa no plašākas kategorijas, kurā iekļauti ar narkotikām saistīti noziedzīgi nodarījumi. Šajā kategorijā ir ietverta nelikumīga glabāšana, audzēšana, ražošana, piegāde, pārvadāšana, ievešana, izvešana un ar narkotikām saistītu darbību finansēšana. Tā kā Francijas 2012. gada datos par narkotisku vielu nelikumīgu tirdzniecību nav iekļauti žandarmērijas reģistrētie noziegumi (rindu pārrāvums), salīdzinājums ar kopējo narkotisku vielu nelikumīgas tirdzniecības gadījumu skaitu, kas reģistrēts bāzes gadā — 2011. gadā —, būtu maldinošs.

Salīdzinot ar tendencēm, kas reģistrētas attiecībā uz vairākiem citiem noziegumu veidiem, ES-28 valstīs no 2007. gada līdz 2012. gadam narkotisku vielu nelikumīgas tirdzniecības gadījumu skaits ir samazinājies salīdzinoši nedaudz (-5 %) (sk. 2. diagrammu). Narkotisku vielu nelikumīgas tirdzniecības gadījumu skaita būtisks samazinājums reģistrēts Skotijā (-48 %) un Igaunijā (-40 %) — sk. 7. tabulu, toties niecīgāks samazinājums reģistrēts dažās lielākajās ES dalībvalstīs, proti, Vācijā (-26 %); īpaši liels samazinājums reģistrēts Ungārijā, kas galvenokārt radies rindu pārrāvuma dēļ. Tomēr vairumā dalībvalstu (18 dalībvalstīs, kā arī Ziemeļīrijā, Anglijā un Velsā) no 2007. gada līdz 2012. gadam reģistrēts narkotisku vielu tirdzniecības gadījumu kopējā skaita palielinājums, lielākais bijis Lietuvā un Zviedrijā, kur narkotisku vielu nelikumīgas tirdzniecības gadījumu skaits no 2007. gada līdz 2012. gadam palielinājies vairāk nekā divkārt. Turklāt valstīs ārpus ES, kas redzamas 7. tabulā, ar narkotisku vielu nelikumīgu tirdzniecību saistīto noziegumu skaits Turcijā no 2007. gada līdz 2012. gadam gandrīz trīskāršojies.

Policistu skaits saglabājies stabils

Policisti ir kriminālpolicijas, satiksmes policijas, robežpolicijas, žandarmērijas, policijas, patruļdienesta un municipālās policijas darbinieki, neiekļaujot civilo personālu, muitas, nodokļu policijas, militārās policijas, izlūkošanas dienesta, īpašu uzdevumu rezerves policijas darbiniekus, kadetus un tiesas policijas darbiniekus. Tomēr jānorāda, ka dažādās jurisdikcijās šīs definīcijas atšķiras.

Pēdējos gados ES-28 valstīs kopējais policistu skaits saglabājies stabils. Izņemot Ziemeļīriju un Bulgāriju, no 2007. gada līdz 2012. gadam policistu skaits ES palielinājies par 2,3 % (sk. 8. tabulu). Itālijā, Spānijā un Vācijā 2012. gadā bija ES dalībvalstīs vislielākais policistu skaits; šajās valstīs kopā bija 45 % no ES kopējā skaita.

Attiecībā pret iedzīvotāju skaitu lielākais policistu skaits 2010.–2012. gadā bija Kiprā (631 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), toties mazākais skaits bija Somijā (151 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) — sk. 4. diagrammu. Policistu skaits no 2007.–2009. gada līdz 2010.–2012. gadam attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ievērojami palielinājās Ungārijā un Igaunijā (lai gan šajās dalībvalstīs šajā laikposmā ir rindu pārrāvumi), kā arī Beļģijā, Spānijā un Grieķijā. Savukārt šajā pašā laikposmā Francijā un Kiprā reģistrēts lielākais poilicistu skaita samazinājums, salīdzinot ar šo valstu iedzīvotāju skaitu.

Ieslodzīto skaita pastāvīga palielināšanās

Ieslodzīto skaitu nosaka, ņemot vērā pieaugušos un nepilngadīgos ieslodzītos un pirmstiesas apcietinājumā esošas personas jebkādās ieslodzījuma vietās. Šajā kategorijā neiekļauj administratīvu iemeslu dēļ aizturētās personas, kas nav apsūdzētas noziedzīgā nodarījumā (piemēram, imigrācijas statusa izmeklēšanas laikā aizturētas personas).

ES-28 valstīs (izņemot Skotiju) 2012. gadā bija aptuveni 643 000 ieslodzīto, un no 2007. gada līdz 2012. gadam ieslodzīto kopējais skaits ES-28 valstīs (atkal izņemot Skotiju) palielinājās par 7 % (sk. 9. tabulu). Šajā laikposmā ieslodzīto skaits Maltā palielinājās gandrīz vairāk nekā par pusi (53 %), bet Itālijā un Slovākijā gandrīz vairāk nekā par trešdaļu (attiecīgi 35 % un 34 %). Valstīs ārpus ES, kas redzamas 9. tabulā, liels palielinājums (salīdzinoši) reģistrēts Lihtenšteinā (97 %), Melnkalnē (51 %) un Turcijā (no 2007. gada līdz 2011. gadam 41 %); jāņem vērā rindu pārrāvumi, kas daļēji var izskaidrot lielo palielinājumu Melnkalnē.

Ieslodzīto skaita attiecība pret iedzīvotāju kopējo skaitu ir analizēta 5. diagrammā kā vidējais rādītājs 2007.–2009. gadā un 2010.–2012. gadā. Abos šajos laikposmos augstākie ieslodzīto skaita rādītāji uz vienu iedzīvotāju reģistrēti trīs Baltijas dalībvalstīs — abos šajos laikposmos Latvijas rādītājs saglabājās stabils, Lietuvas rādītājs palielinājās, bet Igaunijas — samazinājās. Izņemot Skotiju, 2010.–2012. gadā ES-28 valstīs vidējais rādītājs bija 128 ieslodzītie uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt 2007.–2009. gadā tas bija 125 uz 100 000 iedzīvotāju. Viszemākie rādītāji 2010.–2012. gadā bija Ziemeļeiropas dalībvalstīs un Slovēnijā (no 60 līdz 72 ieslodzītiem uz 100 000 iedzīvotāju).

Datu avoti un pieejamība

Eurostat no 1950. gada publicē statistiku par noziedzību un krimināltiesību sistēmu attiecībā uz reģistrēto noziegumu kopskaitu un no 1993. gada — par konkrētu noziedzīgu nodarījumu kopumu; datubāzē no 1987. gada tiek iekļauta arī statistika par ieslodzījumā esošām personām un no 1993. gada — par policistu skaitu.

Apvienotās Karalistes rādītājus iesniedz atsevišķi par Anglijas un Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas jurisdikciju.

Pieņemot, ka valstu datu reģistrēšanas sistēmas laika gaitā būtiski nemainās, par pamatu statistikas salīdzinājumam attiecībā uz noziedzību un krimināltiesību sistēmu jāizmanto tendences, nevis noziedzības līmenis. Tomēr diezgan bieži notiek laikrindu pārrāvumi, kā arī citas metodikas un definēšanas pārmaiņas.

Valstu noziedzības statistikas salīdzinājumu var ietekmēt dažādi faktori, tostarp:

• tiesību un krimināltiesību sistēmu atšķirības;
• policijai paziņoto un policijas reģistrēto noziegumu skaits;
• atšķirīgs noziegumu reģistrēšanas laiks (piemēram, kad par to informē policiju, kad ir identificēts aizdomās turamais u. c.);
• atšķirīgi noteikumi par vairāku noziedzīgu nodarījumu uzskaiti;
• kopējā noziegumu skaitā iekļaujamā noziedzīgo nodarījumu uzskaitījuma atšķirības.

Tāpēc iesniegtā informācija ir jāanalizē uzmanīgi.

Arī ieslodzījumā esošo personu skaitu var ietekmēt dažādi faktori, tostarp:

• tiesās izskatīto lietu skaits;
• notiesāto noziedznieku procentuālā daļa, kuriem piespriests ieslodzījums;
• piespriestā soda ilgums;
• pirmstiesas apcietinājumā turēto personu skaits;
• datums, kurā veikts apsekojums (jo īpaši, ja tiek piemērota amnestija vai citi pirmstermiņa atbrīvošanas pasākumi).

Ieslodzījumā esošo personu skaits būtu jānosaka kā kopējais pieaugušo un nepilngadīgo ieslodzīto (tostarp pirmstiesas apcietinājumā esošo personu) skaits katra gada 1. septembrī. Minētajos skaitļos ir iekļauts to noziedznieku skaits, kas ieslodzīti cietuma administrācijas telpās, nepilngadīgo ieslodzījuma iestādēs, narkomānijas slimnieku ārstēšanas iestādēs un psihiatriskajās vai citās slimnīcās.

Šobrīd tiek veikts darbs, lai uzlabotu ES dalībvalstu noziedzības statistikas salīdzināmību. Pasākumi, kas jāveic, lai izveidotu salīdzināmāku noziedzības un kriminālās tiesvedības statistiku, tika izklāstīti Eiropas Komisijas paziņojumā “Noziedzības statistikas veidošana Eiropas Savienībā — rīcības plāns 2011.–2015. gadam’ (COM(2011) 713 galīgā redakcija).

Konteksts

Pakāpeniska robežkontroles pasākumu atcelšana Eiropas Savienībā ir ievērojami atvieglinājusi Eiropas iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, tomēr tā, iespējams, ir arī vienkāršojusi noziedznieku darbību, jo īpaši tāpēc, ka tiesībaizsardzības iestāžu un krimināltiesību sistēmas darbības joma parasti nesniedzas pāri valstu robežām.

Pēc Amsterdamas līguma pieņemšanas ES izvirzīja mērķi nodrošināt vienotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šis mērķis 2004. gadā tika pilnveidots Hāgas programmā, kurā tika noteiktas desmit prioritārās jomas: pamattiesību un pilsoniskuma stiprināšana; pretterorisma pasākumi; līdzsvarota pieeja migrācijai; ES ārējo robežu integrētas pārvaldības izveide; kopējas patvēruma procedūras izveide; imigrācijas labvēlīgās ietekmes palielināšana; pareiza privātuma un drošības līdzsvara panākšana informācijas apmaiņā; stratēģiskas koncepcijas izveide organizētās noziedzības apkarošanai; efektīvas Eiropas tiesiskuma telpas garantēšana, kā arī dalīta atbildība un solidaritāte.

Paredzēts, ka par pamatu tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās kļūs valstu tiesnešu pieņemto lēmumu savstarpēja atzīšana, un ir izstrādāti dažādi instrumenti, kas atvieglinās faktisko pārrobežu sadarbību.

Strādājot pie noziedzības un krimināltiesību sistēmu saskaņošanas un izstrādes, ES dalībvalstis vienojās tuvināt noziedzīgu nodarījumu definīcijas un par konkrētiem noziedzīgu nodarījumu veidiem piemērojamo sankciju līmeni.

Skatiet arī

• Crime trends in detail (angļu val.)
• Government expenditure on public order and safety (angļu val.)
• Social protection statistics (angļu val.)

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

• Noziedzības un kriminālās tiesvedības tendences, 2010. — Statistics in focus 18/2013, (angļu val.)
• Cilvēktirdzniecība — 2013. gada izdevums — darba dokuments (angļu val.)
• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija Eiropā — 2013. gada izdevums — darba dokuments (angļu val.)

Datubāze

• Noziedzība un kriminālā tiesvedība (crim), skatiet (angļu val.):

Policijas reģistrētie noziegumi (crim_gen)

Policijas reģistrētie noziegumi — NUTS 3 reģioni (crim_gen_reg)

Policijas reģistrētie noziegumi — slepkavības pilsētās (crim_hom_city)

Policijas reģistrētie noziegumi — vēsturiskie dati (kopējā noziedzība) (crim_hist)

Policisti (crim_plce)

Personas ieslodzījuma vietās (crim_pris)

Personas, kas atradās ieslodzījuma vietās — vēsturiskie dati,1987.–2000. gads (crim_pris_hist)

Īpaša sadaļa

• Noziedzība un kriminālā tiesvedība (angļu val.)

Metodika / Metadati

• Noziedzība un kriminālā tiesvedība (ESMS metadatu datne — crim_esms) (angļu val.)

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

• Noziedzības statistika: tabulas un diagrammas (angļu val.)

Cita informācija

• Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (Oficiālais Vēstnesis C 53, 3.3.2005., 11. lpp.)
• Komisijas paziņojums COM/2006/437 galīgā redakcija Visaptverošas un saskaņotas ES stratēģijas izstrāde, lai veidotu noziedzības un krimināljustīcijas statistiku: ES rīcības plāns 2006.–2010. gadam
• Stokholmas programma — atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (Oficiālais Vēstnesis C 115, 4.5.2010., 1. lpp.)

Ārējas saites

• ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs — dati un analīze (angļu val.)
• Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (angļu val.)
• Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (angļu val.)
• Eiropas Noziedzības un krimināljustīcijas statistikas uzziņu krājums — 4. izdevums (angļu val.)
• Eiropas Padome (angļu val.)
• Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (angļu val.)